Biedrības biedra aizstavības lieta /case 240412
--------------------TURPINĀJUMS 3------------------------------------
21/11/2024 tienese Kristīne Brokane ierosināja administratīvo lietu nr. A420243624
sakarā ar pieteicēja saslimšanas, Biedrība iesniegusi attiecīgo iesniegumu:
TIESĪBAIZSARGĀJOŠA VIRZIENA ORGANIZĀCIJA
BIEDRĪBA „GARA SPĒKS”
Reģ. Nr.40008209368, juridiska adrese: Pilsoņu iela 6 – 7, Rīga, LV-1002, Latvija
Tālr.+37126609910 (+37128057734 Viber, WhatApp, Telegram), e-pasts: info.garaspeks@gmail.com;
https://gara-speks-biedriba.mozellosite.com
Ieslodzījuma vietu pārvalde
Priekšniekam Dmitrijam Kāliņam
dmitrijs.kalins@ievp.gov.lv
Liepājas cietuma priekšniekam
Gitai Rozentāle
liepajas.cietums@ievp.gov.lv
ziņošanai:
Administratīvā rajona tiesa
tiesnesei Kristīnei Brokane
lietā Nr. A420243624
liepaja.administrativa@tiesas.lv
16.12.2024 nr. F2412.05/case G.S.(8)
Iesniegums
Ar šo informēju, ka saskaņā ar Administratīvā rajona tiesa Liepājas tiesu nams lieta Nr. A420243624 ierosināta 22.11.2024 pamatojoties uz nosūtītajiem dokumentiem, ir apstiprinājusi biedrību “Gara spēks” par biedrības biedra ........... .................. ........ dz.g. - pilnvaroto pārstāvi prasības lietā par Ieslodzījuma vietu pārvalde un Liepājas cietumu saistībā ar Liepājas cietuma Izvērtēšanas komisijas lēmumus un Ieslodzījuma vietas pārvaldes 2024.gada 16. oktobrī lēmumu atzīšanu par prettiesisku.
Saskaņā ar .. ............ k-ga sniegtas informācijas - nākušā Liepājas cietuma Izvērtēšanas komisijas (turpmāk arī - Komisija) sēdē ir noteikta uz 18. decembrī, kurā tiks izskatīts jautājums par G. Sirma pārvietošanu - tālākai soda izciešanai uz slēgta cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. ’
Saskaņā ar advokātēs sniegtas informācijas šo brīdī .. .......... steidzami pārvietots uz IeVP slimnīcu Olaines cietuma, sakarā ar Smadzeņu insulta. Sakarā ar saslimšanas sekām - .. .......... ķermeņa labā puse ir daļēji paralizēta, roka ir zaudējusi jutību un spēju rakstīt.
Kāda veida insults noticis, var diagnosticēt tikai, veicot galvas smadzeņu izmeklējumus, par kādu rezultātu – vel nav zināms.
Kā arī, tika saņemta informācija par to, cietuma administrācija jau organizēja jaunu “režīma pārkāpumu”, proti, it ka, mobilā tālruņa SIM karti glabāšana. Saskaņā ar autora personīgo pieredze (vairāk ka aptuv. 33 gadus pavadītas Latvijas, Lietuvas un Krievijas cietumus) un ieslodzītas personas tiesības pārstāvībās tiesas priekšā praksi no 2012 gadus, nerodas šaubas, ka safabricētas apstāklis un sekojošos cietuma priekšnieka lēmumus par disciplinārsoda uzlikšanas tika “organizēts” nolūka 18.12.20224 Izvērtēšanas komisijas sēdē – izmantot, ka “jauno” apstāklī, kas -it ka- liedz Komisijai apmierināt notiesāta .. ............ lūgumu par pārvietošanu soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.
Līdz ar to, vadoties pēc Administratīva procesa likuma 35.panta pirmās daļas un 38.panta pirmās daļas noteikumiem to kopsakarība ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6 panta pirmās daļas noteikumiem,
Iesaku attiecīgajām amatpersonām:
1. Nodrošināt smagi slimam ieslodzītajam ......... ............. stingru un savlaicīgu viņa tiesību uz aizstāvību ievērošanu, nokārtojot visas lietas, kas izriet no tiesiskajām attiecībām ar cietuma iestādēm un tiesām - viņa pilnvarotajam pārstāvim - organizācijai "Gara spēks".
2. Gadījumā, ja cietuma priekšnieks pieņems sagaidāmo lēmumu, uzliekot sodu par “SIM kartes nelikumīgu glabāšanu”, nekavējoties nosūtiet attiecīgā Ziņojuma kopiju un Lēmuma kopiju organizācijai uz adresi: info.garaspeks@gmail.com saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 5. daļas 71. pantu. Nelabvēlīgs lēmums jebkurā gadījumā tiks pārsūdzēts noteiktajā kārtībā.
3. Gadījumā, ja ir paredzēts saņemt pretendentam nelabvēlīgu Uzraudzības komisijas 2024.gada 18.decembra lēmumu, nekavējoties nosūtīt attiecīgā Ziņojuma kopiju un Lēmuma kopiju organizācijai uz adresi info.garaspeks@gmail.com, saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 4. daļas 50.18 panta Nelabvēlīgs lēmums jebkurā gadījumā tiks pārsūdzēts noteiktajā kārtībā.
4. Ar īpašu punktu vēlos vērst jūsu uzmanību uz Latvijas administratīvo tiesu izveidojušos tiesu praksi par cietuma Komisijas lēmumos pārsūdzēšanās tiesā.
Piemēram 08.02.2017 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēmuma lieta Nr.4-12/3/8 tiesa secina: 2016.gada 26.septembrī Brasas cietuma administratīvā komisija pieņēma lēmumu atteikt Ахххххххх Vххххх pārvietot no slēgta tipa cietuma zemākās režīma pakāpes uz slēgta tipa cietuma vidējo režīma pakāpi, jo ir spēkā esoši disciplinārsodi par pieļautajiem režīma pārkāpumiem. Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 71.panta 5.daļu, ja notiesātais pārsūdz viņam uzlikto sodu augstākai amatpersonai, sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi, taču saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta l. daļu pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu aptur administratīvā akta darbību no pieteikuma iesniegšanas dienas.
Sakarā ar augstākminēto, Brasas cietuma administratīvās komisijai 2006.gada 26.septembrī nebija tiesiska pamata pieņemt lēmumu par atteikumu pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma pakāpes uz slēgta tipa cietuma vidējo režīma pakāpi, jo notiesātājs А.хххххххх Vxxxxx ir pārsūdzējis lēmumu par uzlikto sodu un minētais lēmums ir atceļams.
tiesa nolemj:
Atcelt Brasas cietuma administratīvās komisijas 2006.gada 26.septembra lēmumu par atteikšanos pārvietot notiesāto Aхххххххх Vxxxxx no slēgta tipa cietuma zemākās pakāpes uz slēgta tipa cietuma vidējo režīma pakāpi .
5. Visbeidzot, sakašņā ar Latvijas tiesas prakses atzinām – lietā “Dmitrijevs pret Ieslodzījuma vietu pārvalde” - par 18 dienas nepamatoti izciestas zemākā sodu izpildes režīma pakāpē, tiesa piesprieda morālo kompensāciju 300 latu apmērā . Pie vienādiem tās pašas lietas apstākļiem Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā “Dmitrijevs pret Latviju” (Iesniegums Nr. 49037/09) - taisnīgās atlīdzības apmēru novērtēja 500 eiro apmērā. Šajā iespējama lietās turpinājumā nepamatoti izciestas zemākā sodu izpildes režīma pakāpē var sasniegt daudz ilgāks lietvedības laiks.
Cieņā Boriss Klopcovs Biedrības “Gara spēks” valdes loceklis
-------------------TURPINĀJUMS 2------------------------------------------
Pēc bez tūks vārdu Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbildes tika iesniegt pieteikums Administratīvā tiesa:
Administratīvā rajona tiesa
Liepājas tiesu nams
Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401
notiesātā …………………….
pers. kods ……….
Izcieš sodu Liepājas cietumā
Dārza iela 14/16, Liepāja, LV-3401
Saziņas caur cietuma adrese
Atbildētajās Latvijas Republika,
Ieslodzījuma vietas pārvaldes personā
Stabu iela 89, Latgales priekšpilsēta, Rīga, LV-1009
Prasibas pieteikums
Par 16.10.2024 Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmuma atzīšanu par prettiesisku un anulēšanu un labvēlīga lēmuma izdošanas
[1] Lietas apstākļus izklāsts.
Ar 15.08.2024 Liepājas cietuma Izvērtēšanas komisijas (turpmāk- Komisija) acīmredzami nepamatoto un prettiesisku lēmumu - nolemts atteikt pārvietot Iesniedzēju no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi (pielikums nr.1).
Savlaicīgi tika iesniegt apstrīdēšanas iesniegums (pielikums nr.2). Pēc būtībās iesniegums tika atstāts bez izskatīšanas un atbildes pēc būtības sniegšanas (pielikums nr. 3).
[2] Administratīva procesa likuma (turpmāk arī APL) 67.panta otras daļas (Rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:) 4.punkts noteic, ka administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti;
Apstrīdēšanas iesnieguma tika precīzi un izsmeloši norādīts par 15.08.2024 Liepājas cietumā izvērtēšanas komisijas lēmuma deviņām pamatojumiem par acīmredzamiem iesniedzēja pamattiesības uz lietas taisnīgu un likumīgu izskatīšanas pārkāpumiem un proti:
- 2022. gada 21. jūnijā Ministru kabineta noteikumi Nr. 356 Noteikumi par brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības un lēmumu pieņemšanas kritēriju izvērtēšanas kārtību 34.6. punkta pārkāpums (iesnieguma [1] punkts) kas būtiski pārkāpj pretējas Atbildētajās lēmuma vienāda lieta, proti, 2016.gada 11.jūlija Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums par Daugavgrīvas cietuma izvērtēšanas komisijas lēmuma atcelšanu (pielikums nr. 4), ar kuru apstāklis, ka Ievērtēšanas komisija atzinusi, ka Komisijas lēmuma satura trūkums, proti, netika konstatēts pamatojums, kādēļ šie soda izciešanas režīma pārkāpumi netika vērtēti. Mīnētājas procesuālais trūkums Ieslodzījuma vietu pārvalde atzinusi par būtiski, kas var novest pie tā, ka netiek sasniegts soda progresīvās izpildes mērķis, proti, netiek panākta soda izpildes režīma atbilstība notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arī viņa optimāla iekļaušanās dzīvē pēc atbrīvošanas
- 2022. gada 21. jūnijā Ministru kabineta noteikumi Nr. 356 Noteikumi par brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības un lēmumu pieņemšanas kritēriju izvērtēšanas kārtību 34.1. punkta pārkāpums (iesnieguma [1.1] punkts);
- Latvijas Republikas judikatūras nozīmes Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumos izdarītās atzinās un skaidrojumus neievērošanas, tas kopsakarībā ar vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumiem par nacionālas brīvības atņemšanas iestādēm un tiesām atzinām par pat nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas līmenī, ir jāietver konkrēto Konvencijas normu pārkāpuma pamatojums (iesnieguma [2] punkts);
- Pārkāpjot procesuālas prasibas, pilnīgi atstats bez pieminēšanas vai pienācīgas atzinības pamatojums par lēmuma satura neatbilstību – Eiropas Kopienas augstākā spēka starptautisko normas piemērošanas, proti, par atteikuma ņemt vērā Eiropas Padome ministru komiteja Ministru komitejas “Rekomendācijas Rec(2003)22 dalībvalstīm par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu” (iesnieguma [3] punkts);
- Acīmredzami apstrīdēto lēmuma pamatojums par to, ka dokuments ar nosaukumu “Risku un vajadzību novērtējums” uz kuru pamata tika pieņemts iesniedzējam negatīvais Izvērtēšanas Komisijas (un Atbildētāja) lēmumi izdarītas uz iesniedzējam nezināmu normatīvo dokumentu, ar kuru tā nebija pazīstama, nepieļaujami pārkāpj pieņemtā lēmuma taisnīguma, pamatotībās un objektivitātes principu, jo tā kā tiek pārkāpts Eiropas ieslodzītas personas noteikumus pamatprincips par ieslodzīto tiesībām: 18. Kritērijiem, pēc kuriem nosaka atbilstību nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai, jābūt skaidri un precīzi formulētiem. Tiem arī jābūt reāli izpildāmiem - nav šaubu, ka “priekšlaicīgas atbrīvošanas iespējas kritērija (ieskaitot iepriekšēju procedūru)” nezināmais saturs padara neiespējamu izprast un īstenot vai apstrīdēt (iesnieguma [3.1] punkts);. Tieši šajā sakarā, Atbildētāja atzinusi, ka patiesām, ar minēto normatīvo aktu “Iesniedzējam nav tiesiskas iespējas ar to iepazīties”. ). Šajā daļā, vadoties pec Administratīvā procesa likuma 15.panta trešās daļas prasības, Atbildētajai bija pienākums norādīt un tiesiski pamatot, ka šajā gadījumā - Eiropas normatīvajam regulējumam - nav priekšrocību salīdzinājumā ar nacionālajiem cietumos noteikumiem un līdz ar to, starptautiskas tiesība normas nav piemērojamas.
- Pilnīgi atstāts bez pieminēšanas vai pienācīgas novērtējuma sūdzības 4.punkta noradītas pamatojums par lēmuma daļā par to, ka pārsūdzētā lēmuma nelabvēlīgais pamatojums izmantota informācija, ka “Notiesātais netiek iesaistīts telpu labiekārtošanas un uzkopšanas darbos ārpus kameras.” Šis pamatojums atzīstams par pretrunīgu ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācijas Rec(2003)22 dalībvalstīm par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu 18. punktu, proti, ne starptautiskas ne nacionālas tiesību normas, kas nosaka cietuma Izvērtēšanas komisija notiesātās personas uzvedības izvērtēšanas kritērijos – nav noteikts, ka notiesātās personas nesaistīšana telpu labiekārtošanas un uzkopšanas darbos ārpus kameras - uzskatāma ka negatīvas apstāklis, kas liedz personai atvieglot ieslodzītajiem pāreju no dzīves ieslodzījumā uz likumpaklausīgu dzīvi sabiedrībā. Līdz ar to, šis pamatojums atzīstams par spēkā esošas tiesības normām neatbilstošiem un lēmums šajā jābūt atceļams. Šajā daļā, vadoties pec Administratīvā procesa likuma 15.panta trešās daļas prasības, Atbildētajai bija pienākums norādīt un tiesiski pamatot, ka šajā gadījumā - Eiropas normatīvajam regulējumam - nav priekšrocību salīdzinājumā ar nacionālajiem cietumos noteikumiem un līdz ar to, starptautiskas tiesība normas nav piemērojamas. Visbeidzot, ar 10.marta 2022.gada ar Eiropas Savienības tiesas sprieduma prejudiciālā nolēmuma procesa lietā C-177/20 Grossmania, (ECLI:EU:C:2022:175), noteikts, ka No prejudiciāla nolēmuma izrietoši dalībvalsts pienākumi – Tiesas veikta Savienības tiesību noteikuma interpretācija prejudiciālā nolēmumā – Pienākums nodrošināt Savienības tiesību pilnīgu iedarbību – Valsts tiesas pienākums nepiemērot valsts tiesību aktus, kas ir pretrunā Savienības tiesībām
[3] Sakarā ar to, pārsūdzētais lēmums nesatur ne administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, ja tādi ir izteikti, kā arī, likuma prasības par to, ka augstākas iestādes lēmuma pamatojumā norādāmi argumenti attiecībā uz šo iesniedzēja pamatojumu. Atbildētājs tikai autoritatīvi ir norādījis ka apstrīdētas lēmums atstats negrozītu. Tādējādi, nerodas šaubas ka pieņemts būtiski pārkāpjot APL 81.panta noteikumus.
Šajā sakarā 2007. gada 21. septembrī Senāta spriedumā lietā Nr. SKA-367-2007 Virsraksta tika atzīts, ka Administratīvā akta pamatojuma princips noteic personas tiesības zināt, kāds ir tai izdotā nelabvēlīgā administratīvā akta pamatojums. Administratīvā akta pamatojums ļauj personai saprast, ka iestāde nav rīkojusies patvaļīgi un ka administratīvais akts ir pareizs, kā arī secināt, vai to apstrīdēt un pārsūdzēt. Pienākums administratīvajā aktā sniegt šādu pamatojumu pienācīgā kārtā, proti, lai tas personai arī bez speciālām zināšanām būtu saprotams, ir iestādei. Administratīvā akta pamatojumu plašākā nozīmē veido faktisko un tiesisko apstākļu izklāsts, tostarp piemēroto tiesību normu norāde, kā arī lietderības apsvērumi, ja tādi bija jāizdara. Savukārt, izdota administratīvā akta trūkums atzīts par būtisku procesuālu pārkāpumu, kura dēļ lēmums ir atceļams.
Kā arī, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006. gada 14.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-432 10.punktā ir norādījis, ka pamatojuma trūkums, skatot pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, var tikt uzskatīts gan par tik būtisku procesuālu pārkāpumu, ka tā dēļ administratīvais akts ir atceļams, gan par tādu pārkāpumu, kurš norādāms kā administratīvā akta trūkums, bet kurš pats par sevi nerada tādas tiesiskās sekas kā administratīvā akta atcelšana. Tas izvērtējams katrā, konkrētajā gadījumā. Par galvenajiem kritērijiem izmantojami divi apstākļi: 1) vai saprātīgs administratīvā akta adresāts no attiecīgā administratīvā akta pamatojuma varēja saprast, kāpēc attiecībā uz viņu izdots konkrētā satura administratīvais akts; 2) vai tiesa, pārbaudot attiecīgā administratīvā akta tiesiskumu, balstoties uz tā pamatojumu, var secināt, ka pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu. Kā to konstatējis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, līdzīgus pamatojuma izvērtēšanas kritērijus ir noteikusi arī Eiropas Kopienu Tiesa. Tā piemēram, Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2006. gada 27. septembra sprieduma lietā T-168/01 50. punktā tiesa norādīja, ka lēmums ir pietiekami juridiski pamatots, ja tas satur skaidru autora argumentāciju, kas ieinteresētajām personām ļauj saprast, uz ko tas balstās, un tiesai pārbaudīt tā pamatotību. Toties tajā nav jāprecizē visi atbilstošie tiesiskie un faktiskie apstākļi, jo lēmuma atbilstība jāizvērtē, ņemot vērā gan tā tekstu, gan juridisko un faktisko kontekstu (publicēts: http://curia.europa.eu).
Kā arī, kā to norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 7.februāra sprieduma lietā SKA-32/2006 11.1.apakšpunktā, ar pamatojumu ir saprotams gan tiesiskais, gan faktiskais pamatojums, proti, konstatēto faktu izklāsts, kā arī norāde uz tiesību normām, saskaņā ar kurām ir pieņemts attiecīgais lēmums.
Līdz ar to, secināms, ka ar Latvijas Augstākās tiesas Senāta judikatūras atzinām jautājums par administratīva akta būtisko trūkumu, proti, augstākās iestādes atteikumu noradīt sava lēmuma administratīvā procesa dalībnieku viedokļi un argumenti, kā arī, atteikuma veikt attiecīgo vērtējumu apgalvojumus, argumentus un pierādījumus, kas ir iesniegti lietas dalībniekiem jebkadā gadijumā, pārsūdzēto lēmumu nevar atzīt par tiesisku.
[4] Atbildētājs pārsūdzētajā lēmuma izvairījās minēt un pareizi izvērtēt acīmredzamo pārkāpumu likuma normas hierarhijas ievērošanās (APL 15.pants) pēc sūdzības argumentu pamatojuma par Eiropas ieslodzījuma vietu noteikumu pārkāpumu, attiecībā uz prasību izpildi pirmstermiņa atbrīvošanas sagatavošanas procedūrā.
Šajā sakarā 2012.gada 22.jūnijā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKA - 189/2012, A42696509 13.punkta norada: Ņemot vērā Latvijai saistošā starptautiskā līguma prasības, Latvijas iestādes nevar atsaukties uz nacionālo regulējumu. Kā to paredz Administratīvā procesa likuma 15.panta trešā daļa, ja tiek konstatēta pretruna starp starptautisko tiesību normu un tāda paša spēka nacionālo tiesību normu, ir piemērojama starptautisko tiesību norma. Attiecībā uz cilvēktiesību normām Satversmes tiesa, ņemot vērā Satversmes 89.pantu, ir īpaši norādījusi uz Satversmes 8.nodaļas interpretācijas atbilstību starptautisko cilvēktiesību normām. Attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi Satversmes tiesa ir tiešā tekstā atzinusi, ka tā ir obligāta attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normu interpretāciju, un šī prakse izmantojama arī attiecīgo Satversmes normu tulkošanai (sk. 2000.gada 30.augusta sprieduma lietāNr.2000-03-01 5.punktu).
Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē nostājas sekojošie secinājumi: saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta 1,daļas prasībām, par pienākumu taisnīga tiesāšanas institūcijai ir ”veikt attiecīgo vērtējumu apgalvojumus, argumentus un pierādījumus, kas ir iesniegti lietas dalībniekiem” (sk. 1994.gada 19.aprīli Tiesas sprieduma lietā Van de Hurk v. The Nederlands 59.punktu). Šajā gadījumā, minētas starptautiskas tiesību normas prasījumi - netika ievērotas. Lēmuma autors pavirši izlasīja un izvērtēja iesnieguma saturu, vel jo vairāk, acīmredzami pilnīgi neizlasa lieta esošus dokumentus un līdz ar to pieņem neobjektīvo un nepamatoto lēmumu par atteikumu apmierināt iesniedzējā lūgumu par pārvietošanu uz labvēlīgāko soda izpildes režīma veidu.
[5] Visbeidzot, Atbildētajās atteikums vispār ņemt vērā sūdzībās pamatojumus par augstākā juridiska spēkā starptautiskas tiesību normas, proti, Eiropas Padomes Ministru komiteja Rekomendācija Rec(2003)22 dalībvalstīm par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Šajā sakarā Latvijas republikas satversmes tiesa jau vairakkārt secina, ka “lai abiem minētajiem aktiem [ t. sk. – Eiropas Padomes Ministru komiteja Ieteikums Rec(87)3 Eiropas cietumu noteikumi) ir rekomendējošs raksturs, tajos ietvertās normas ir izmantojamas, tulkojot Satversmē garantēto tiesību saturu un robežas (22.04.2004 Spriedums lieta Nr. 2003-04-03 7.punkts) un [15.1] Lai gan Eiropas ieslodzījuma vietas noteikumiem formālais statuss ir vadlīniju piedāvāšana ieslodzījuma vietu administrācijām, tomēr tie uzliek stingrus morālus un politiskas pienākumus dalībvalstīm, kas tos pieņēmušas (2009 gada 18.decembra Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2009-10-01).
Ar Satversmes tiesas likuma 32.pantas otrās daļas ir noteikts, ka Satversmes tiesas sprieduma un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz ar to ir objektīvi secināms. Ka Latvijas Republikas valsts iestāde - publiski pauda savu nepiekrišanu Konstitucionālā likuma normai, tādējādi paužot nicinājumu pret Latvijas Satversmes tiesas secinājumiem. Līdz ar to, pārsūdzētais lēmums viennozīmīgi atzīstams par prettiesisku.
[6] Saskaņā ar iepriekšminēto un vadoties pēc Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas (turpmāk arī Konvencija) 13.panta to kopsakarība ar Eiropas Padome Ministru komiteja Rekomendācija Rec(2003)22 dalībvalstīm par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu 32.panta,
lūdzu:
1. Vadoties pēc Administratīvā procesa likuma 29.panta pirmās daļas noteikumiem to kopsakarība ar Biedrību un nodibinājumu likuma 10.panta otras daļas un ņemot vērā Augstākās tiesas Senāta lietā Nr.A20276619 29.11.2019 Nr.SKA-1746.2019 un Senāta tajā pat lieta 24.01.2020 Nr. SKA-806/2020 lēmumus , lūdzu tiesu atzīt par manu pārstāvju – juridisko personu: tiesībaizsargājoša virziena organizāciju Biedrību “Gara spēks” Reģ. Nr.40008209368, juridiska adrese: Pilsoņu iela 6 – 7, Rīga, LV-1002, Latvija, e-pasts info.garaspeks@gmail.com, tālr.:+37126609910 (biedrība ir reģistrēta e.lieta.lv) jo es esmu biedrībās biedrs no 12.04.2024, kā arī pilnvaroja Biedrību aizstāvēt manas tiesības un intereses iestādes un tiesas.
2.Vadoties pēc APL 15.panta noteikumiem un ņemot vērā vienādā lieta 2018.gada 24.augusta Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. 670002316, SKA-47/2018 ECLI:LV:AT:2018:0824.SKA004718.3.L atziņām par to ka cietuma Izvērtēšanas komisijas lēmuma, ka nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Šāda nostādne izriet no apstākļa, ka atteikuma izdot labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs administratīvais akts, atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt. Tādu dod vienīgi labvēlīga akta izdošana. Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, iepriekš izdotais atteikums automātiski zaudē spēku. Tādējādi atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu atcelšana, vienlaikus neuzliekot pienākumu izdot labvēlīgu administratīvu aktu, ir bezjēdzīga, jo tā nerada tiesiskas sekas. Līdz ar to atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu tiesiskums pārbaudāms, skatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nevis vērtējams kā prasījums par administratīvā akta atcelšanu (Tādējādi šajā gadījumā uzskatāms, ka pieteikuma priekšmets ir labvēlīga administratīvā akta izdošana. Šādos apstākļos nozīmi zaudē tas, tieši kādā veidā pieteicējs nav guvis to labumu, uz kuru ir pretendējis (var būt situācija, ka iestāde vispār neatbild uz iesniegumu). Līdz ar to nav arī pamata atšķirīgi raudzīties uz to, vai un kādā veidā notiesātā persona var apstrīdēt un pārsūdzēt nelabvēlīgo lēmumu.), lūdzu tiesu atzinusi pārsūdzēto IeVP lēmumu par prettiesisku un tas anulēšanu, savukārt izdot labvēlīgu administratīvo aktu par iesniedzēja lūgumā par pārvietošanu soda izciešanas režīma augstāko pakāpi – apmierināšanu. Minētais labvēlīgais lēmums izdodams saskaņa ar Konvencijas 13.panta noteikumiem un APL 15.panta 12.daļas prasībām (tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums).
Pielikumā:
1. 15.08.2024 Liepājas cietuma Izvērtēšanas komisijas sēdes lēmums ar Nr. 1.1;
2. 18.09.2024 Apstrīdēšanas iesniegums par 2024. gada 15.08.2024 Izvērtēšanas komisijas sēdes lēmumu Nr. 1.1;
3. 16.10.2024 Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums par iesnieguma noraidīšanu;
4. 2016.gada 11.jūlija Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums par Daugavgrīvas cietuma izvērtēšanas komisijas lēmuma atcelšanu;
5. 16.11.2024 SEB banka Maksājuma uzdevums Nr.383 par valsts nodevas par …….. personas kods ….-…. prasības pieteikumu pieņemšanu Administratīvā rajona tiesa apmaksas.
Pieteicējs ……………. ………….. _______________________
2024. gada 16. novembrī
Dokuments izgatavots ar Biedrības „Gara spēks” tiesisko un tehnisko palīdzību un reģistrēts ar Nr.2411.01
-------------------------TURPINĀJUMS------------------------------TIESĪBAIZSARGĀJOŠA
VIRZIENA ORGANIZĀCIJA
biedrība „Gara
spēks”
TIESĪBAIZSARGĀJOŠA VIRZIENA ORGANIZĀCIJA
biedrība „Gara spēks”
Reģ. Nr.40008209368, juridiska adrese: Pilsoņu iela 6 – 7, Rīga, LV-1002, Latvija
Tālr.+37126609910 (Viber, WhatApp, Telegram), e-pasts: info.garaspeks@gmail.com;
https://gara-speks-biedriba.mozellosite.com
Ieslodzījuma vietu pārvalde
Stabu iela 89, Rīga, LV-1009
Biedrības “Gara spēks” biedra
Xxx Xxx notiesātā
pers. kods 000000-00000 aizstāvības kārtībā
Izcieš sodu Liepājas cietumā
Iesniegums
Par 2024. gada 21. marta Liepājas cietumā izvērtēšanas komisijas lēmumu apstrīdēšanu
Ar minēto lēmumu (1 pielikums) tika noteikts atteikt pārvietot notiesāto Xxxx Xxxx, personas kods 000000-00000, tālākai soda izciešanai uz slēgta cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. Ar 12.04.2024 biedrības Valdes “Gara spēks” (2 pielikums) Xxx Xxx personīga iesniegumu viņš ka notiesāta persona tika iekļauts biedrības biedus skaitā. Pievēršu jūsu uzmanību, ka Biedrību un nodibinājuma likuma 10.pantu (Publiskā darbība) 2.daļa noteic, ka jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās biedrības vai nodibinājuma darbības mērķi, biedrība un nodibinājums var vērsties valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. Tā pat, Biedrības „Gara spēks” par ir ierakstīts, ka tās mērķis ir veicināt notiesāto, aizturēto personu un personu, kas jau atbrīvojas no ieslodzījuma vietas [..] privāto un sociāli ekonomisko tiesību aizsargāšanu, kā arī likumisko tiesību praktisku realizēšanu Latvijas un Eiropas kopienas teritorijā. Gadījumā, ja ar līdztiesas tiesību aizsardzības līdzekļiem neizdodas panākt apmierinošu rezultātu, biedrība, ar biedra piekrišanu, lai aizstāvētu sava biedra kā ieslodzītā, vai bijušā ieslodzītā, vai viņa radinieka, vai citu sociāli neaizsargātas personas aizskartās pamattiesības, var vērsties tiesā ar pieteikumiem, vest lietas, pārsūdzēt tiesas nolēmumus, kā arī veikt citas procesuālās darbības biedrības, arī biedrības biedra vārdā [..].
Kā arī Sakarā ar to, biedrība apņemas aizstāvēt viņas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, t.sk. pēc viņa lūgumu – saskaņā ar Augstākas tiesas Senāta lēmuma Nr. SKA-806/2020 atzinām, aizstāvēt un pārstāvēt Biedrības biedra intereses valsts un pašvaldības iestādes, juridiskas personās, arī tiesā (3 pielikums).
[1] Uzskatu, ka lēmums ir nepamatots, nelikumīgs un neatbilst objektivitātes nosacījumiem, un proti;
ka nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas pamatojumu tika izmantots apstāklis, ka notiesātajam soda izpildes laikā piemēroti 3 sodi: 01.12.2022. aizliegta kārtējā satikšanās, jo atteicās nodot analīzes, lai konstatētu, vai ir lietotas narkotiskās vielas. 28.07.2022. aizliegts uz vienu mēnesi pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, jo tika veikta G. Sirmajam piederošās spēļu konsoles pārbaude. Pārbaudes laikā atverot spēļu konsoli, tika konstatēts, ka konsolē zem datu nesēja piemontēta 4G internēta modema. 01.07.2022. ievietots soda izolatorā uz četrām diennaktīm, jo atteicās nodot analīzes, lai konstatētu, vai ir lietotas narkotiskās vielas.
Ar spēkā esošo 2022. gada 21. jūnijā Ministru kabineta noteikumi Nr. 356 Noteikumi par brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības un lēmumu pieņemšanas kritēriju izvērtēšanas kārtību 34.6. punkta ir noteikts: “ja no disciplinārsoda par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu ir pagājis Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā noteiktais termiņš vai notiesātajam ir piemērots pamudinājums – atzīt notiesāto par atbilstošu Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām –komisija nevērtē soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu, par kuru piemērots minētais disciplinārsods. Ja minētie pārkāpumi sniedz būtisku informāciju, komisija izvērtē tikai attiecīgo disciplinārsodu esību un to, kā šie pārkāpumi raksturo notiesāto kopumā.
Šajā gadijumā pārsūdzamais lēmums nesatur likuma noteikto pienākuma izpildīšanas, proti, Komisijas izvērtējamus par to, kā šie pārkāpumi raksturo personu kopumā. Komisijas lēmumā atsevišķi pamato minētā vērtējuma nepieciešamību un pieņemto lēmumu.
Izskatot līdzīgu lietu attiecība uz Daugavpils cietuma Izvērtēšanas komisijas lēmumā satura un būtības ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes 11.07.2016 lēmumā ar Nr. 1/6B-1659 ir secināts, ka Komisijas lēmuma satura trūkums, proti, netika konstatēts pamatojums, kādēļ šie soda izciešanas režīma pārkāpumi netika vērtēti. Mīnētājas procesuālais trūkums Ieslodzījuma vietu pārvalde atzinusi par būtiski, kas var novest pie tā, ka netiek sasniegts soda progresīvās izpildes mērķis, proti, netiek panākta soda izpildes režīma atbilstība notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arī viņa optimāla iekļaušanās dzīvē pēc atbrīvošanas. (4 pielikums).
[2] Kopš 2004. gada 1. maija Latvijas Republika ir Eiropas Savienības dalībvalsti.
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk arī - Satversme) 89.pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Satversmes 95.pants noteic, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam. Arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamattiesību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 3.pants un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7.pants paredz vispārēju aizliegumu cilvēku spīdzināt, kā arī cietsirdīgi, pazemojoši, nežēlīgi un 5. lappuse no 8 necilvēcīgi ar viņu apieties vai sodīt. Turklāt šī pakta 10.pants noteic, ka visām personām, kurām atņemta brīvība, ir tiesības uz humānu apiešanos un cilvēka personībai piemītošās pašcieņas respektēšanu.
Sakarā ar to, saskaņā ar Satversmes 98. panta un Administratīva procesa likuma 15.panta trešā daļa noteic: Ārējo normatīvo aktu, vispārējo tiesību principu un starptautisko tiesību normu piemērošana. Vadoties pēc Eiropas cilvēktiesību tiesas (turpmāk arī Tiesa) vairākiem atzinām - notiesātā tiesību pārkāpšana soda mīkstināšanas procedūras izpildes laikā, tajā skaitā nosacīta atbrīvošana procedūrā, var būt atzīta par Konvencijas 6.panta pirmās daļas, kā arī 8.panta pārkāpumu (sk. piem.28.06.1984 Tiesas sprieduma lietā Campbell and Fell v. the United Kingdom( Iesniegumi Nr.Nr. 7819/77, 7878/77) § § 72-73;
17.09.2009 Cilvēktiesību tiesas (Liela palāta) sprieduma lietā Enea v. Italy (iesniegums 74912/01) § 48 un § 84 un § 101; 05.06.2012 Tiesas spriedums lietā Macedo da Costa v. Luxembourg (iesniegums № 26619/07; Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2015.gada 30.jūnija spriedumā lietā “Horošenko pret Krieviju” (pieteikums Nr. 41418/04)10; 2013. gada 9. jūlijā Tiesas spriedums lieta “Vinters un citi pret Apvienoto Karalisti” (Pieteikumi Nr. 66069/09, Nr. 130/10 un Nr. 3896/10) § 64 un § 77 u.t.t)
Visās lietās par ieslodzīto tiesību ievērošanu Tiesa izmantoja tiesību prasības un skaidrojums, kas noteiktas Eiropas Padome Ministru Komiteja Ieteikums Rec(2006)2 par Eiropas cietumu noteikumiem, kas tika pieņemta 2006.gada 11.janvārī un pārskatīta un grozīta 2020.gada 1.jūlijā, 24.1.punktā7, kā arī, ar to saistīto Eiropas Padome Ministru Komiteja Ieteikums Rec(2003)22 dalībvalstīm par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.
Līdz ar to, īpaši ņemot vērā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā Lieta Nr. A42645308; SKA – 120/2012 secinājumi par to, ka “[13] Izspriežot lietas, kas saistītas ar apstākļiem ieslodzījuma vietās, Senāts ir novērojis, ka, neskatoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsekvento praksi par to, kādi apstākļi uzskatāmi par neatbilstošiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3.pantam (cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegums), administratīvo tiesu stabilajai praksei, kā arī Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai secinājumiem kopš pirmajām vizītēm 1999.gadā, valsts atturas no daudzkārt konstatēto problēmu kompleksas risināšanas.
Līdz ar to saskaņā ar Tiesas skaidrojumiem, personas perspektīvajā sūdzībā Eiropas Tiesā, pat nacionālo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas līmenī, ir jāietver konkrēto konvencijas normu pārkāpuma pamatojums.
[3] Iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību normas. Starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu.
Kopsakarībā ar šo lietas apstākļiem rodas jautājums par starptautisko (Eiropas Kopienas) tiesību normas piemērošanas iespēju.
Salīdzinot Nacionālās tiesību normas (MK Noteikumi Nr.356) par Izvērtēšanas komisijas izvērtē notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē atbilstoši šādiem kritērijiem:
1. Notiesātā piedalīšanās nodarbinātības, izglītības, psiholoģiskās aprūpes, sociālo problēmu risināšanas un brīvā laika pavadīšanas pasākumos brīvības atņemšanas iestādē un sasniegtie rezultāti;
2. Notiesātā izdarītie soda izciešanas režīma prasību pārkāpumi, to būtība;
3. Cita informācija, kas raksturo notiesātā uzvedību un resocializācijas plānā noteikto pasākumu izpildi brīvības atņemšanas iestādē.
Savukārt Eiropas Padome ministru komiteja Ministru komitejas “Rekomendācijas Rec(2003)22 dalībvalstīm par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu” 18.punkts noteic, ka
“18. Kritērijiem, pēc kuriem nosaka atbilstību nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai, jābūt skaidri un precīzi formulētiem. Tiem arī jābūt reāli izpildāmiem, tādēļ jāņem vērā ieslodzītā personība un sociāli ekonomiskie apstākļi, kā ari resocializācijas programmu pieejamība.”
[3.1] Nevar būt strīda, ka Lēmuma pamatojums, daļā par proti, par “(Veikta risku un vajadzību novērtēšana.) Salīdzinot sākotnējo risku un vajadzību novērtēšanas tabulu ar atkārtoto risku un vajadzību novērtēšanas tabulu, riska punkti samazinājušies tikai par diviem punktiem - no 55 uz 53 punktiem, risks vērtējams kā vidējs. Visaugstākie recidīva riska rādītāji ir vērojami sadaļās risks vērtējams kā vidējs. Visaugstākie recidīva riska rādītāji ir vērojami sadaļās - Noziedzīgā nodarījuma motīvi” - izdarīts būtiski pārkāpjot augstākā juridiska spēkā tiesību normas noteikumus, jo pamatojot personai nelabvēlīgo lēmumu par tai nezināmu normatīvo dokumentu, ar kuru tā nebija pazīstama, nepieļaujami pārkāpj pieņemtā lēmuma taisnīguma, pamatotībās un objektivitātes principu. Jau vairakkārt Tiesa atzina, ka šajā sakarā, saskaņā ar vairāk kārtiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpuma iemesls ir tādas īsas tiesvedība akta izdošana, no kuras nav skaidrs, kāpēc tiesa nonāca pie tieši šādu secinājumu, kas rada problēmas ar tiesas sprieduma pārsūdzēšanu (sk. spriedums lieta Hadjianastassiou v. Greece, 16 December 1992). Vel jo vairāk, lietā Garcia Ruiz v. Spain 9 December 1994 para 9, Tiesa uzsvēra, ka "tiesu lēmumu un tiesu varai ir jābūt pienācīgi norādīti iemesli, kuru dēļ tie tika veikti. 1. panta 1. punkts 6 Eiropas Konvencija uzliek tiesai pienākumu norādīt savu lēmumu iemeslus". Visbeidzot, "tiesu iestādēm ir pienākums norādīt savu darbību iemeslus, izklāstot šo lēmumu pamatojumu (sk. 2003.gada 1.jūlija sprieduma lietā Suominen pret Somiju 36.punktu iesniegums Nr. 37801/97). Turklāt motivēti lēmumi dod iespēju jebkurai pusei pārsūdzēt to, un apelācijas instancē - iespēju to pārbaudīt. (sk. 2001.gada 27.septembra sprieduma lietā Hirvisaari pret Somiju 30.punktu saistībā ar sūdzību Nr. 49684/99).
[3.2] Tādējādi objektīvi secināms ka Komisijas lēmuma pamatojums ar nezināma izcelsmē “riska punkti samazinājušies tikai par diviem punktiem - no 55 uz 53 punktiem” atzīstams par prettiesisku, kā arī pārkāpj notiesāta tiesības uz aizstāvību, jo nav tiesiskas iespējas apstrīdēt lēmuma pamatojumu atsauce uz nezināmā nosaukumam un satura iespējamo normatīvo iekšējo iestādes aktu. Visbeidzot, minētā daļā - lēmums izveido būtisko augstākās juridiska spēkā nomas prasības, kas noteic, ka Kritērijiem, pēc kuriem nosaka atbilstību nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai, jābūt skaidri un precīzi formulētiem. Tiem arī jābūt reāli izpildāmiem (Eiropas Padome ministru komiteja Ministru komitejas “Rekomendācijas Rec(2003)22 18.punkts). Notiesātas personas mākslīga liegšana uz savas aizskartās tiesības efektīvu aizstāvības realizēšanas iespēju, Eiropas Cilvēktiesību tiesas ieskātā izveido absolūtas tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai (Konvencijas 6. panta pirmās daļas izpratnē) to kopsakarībā ar tiesībām, kas noteikts ar Konvencijas 13. panta (Tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu. Ikvienam, kura tiesības un brīvības, kas noteiktas šajā Konvencijā, ir pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu aizsardzību no valsts institūciju puses, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot publiskos dienesta pienākumus.)
[4] Kā arī, ka lēmuma nelabvēlīgais pamatojums izmantota informācija, ka “Notiesātais netiek iesaistīts telpu labiekārtošanas un uzkopšanas darbos ārpus kameras.” Šis pamatojums atzīstams par pretrunīgu ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācijas Rec(2003)22 dalībvalstīm par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu 18. punktu, proti, ne starptautiskas ne nacionālas tiesību normas, kas nosaka cietuma Izvērtēšanas komisija notiesātās personas uzvedības izvērtēšanas kritērijos – nav noteikts, ka notiesātās personas nesaistīšana telpu labiekārtošanas un uzkopšanas darbos ārpus kameras - uzskatāma ka negatīvas apstāklis, kas liedz personai atvieglot ieslodzītajiem pāreju no dzīves ieslodzījumā uz likumpaklausīgu dzīvi sabiedrībā. Līdz ar to, šis pamatojums atzīstams par spēkā esošas tiesības normām neatbilstošiem un lēmums šajā jābūt atceļams.
[4.1] Kā arī, ka lēmuma nelabvēlīgais pamatojums izmantots “Konsultāciju laikā novērots, ka notiesātajam ir melnbaltā domāšana - dzīves situācijas kategorizē divās daļās, nesaskatot vidusceļu” . Šis ieskats atzīstams par pretrunīgu ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācijas Rec(2003)22 dalībvalstīm par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu 18. punktu, proti, ne starptautiskas ne nacionālas tiesību normas, kas nosaka cietuma Izvērtēšanas komisija notiesātās personas uzvedības izvērtēšanas kritērijos – nav noteikts ka psiholoģiska īpatnībā: “melnbaltā domāšana - dzīves situācijas kategorizē divās daļās, nesaskatot vidusceļu” - jābūt uzskatāma ka nepārvarams šķērslis cilvēka dzīvībai ārpus cietuma sienām. Līdz ar to, šis pamatojums atzīstams par spēkā esošas tiesības normām neatbilstošiem un lēmums šajā jābūt atceļams.
[4.2] Par būtisko lēmuma nelabvēlīgais pamatojums izmantots Komisijas ieskats, ka “notiesātais nav sasniedzis pozitīvi vērtējamu resocializācijas rezultātu.” Šis ieskats ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācijas Rec(2003)22 dalībvalstīm par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu 18. punktu, proti, ka Kritērijiem, pēc kuriem nosaka atbilstību nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai, jābūt skaidri un precīzi formulētiem. Tiem arī jābūt reāli izpildāmiem,, atzīstams par pretrunīgu. Jo ar nacionālās tiesību normas nav noteiktas skaidri un precīzi formulētiem kritērijam kas atbilst iespējai tikt soda izciešanas režīma mīkstināšanai. Līdz ar to, secināms ka nacionālas tiesību normas, kas nosaka cietuma Izvērtēšanas komisija notiesātās personas uzvedības izvērtēšanas kritērijos - neatbilst Eiropas Padomes deklarētiem pamatprincipiem un Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinām. Kā arī, minēta lēmuma satura nav noradīti konkrētie resocializācijas kritērijos vai rezultātus ko notiesātajam neizdevās sasniegt un ko viņam būtu jācenšas sasniegt. Pamatojoties uz šo vien, Komisijas lēmumam ir acīmredzami nepamatots subjektīvs raksturs, un tā šajā daļā ir jāatceļ.
[5] Saskaņā ar iepriekšminētos un vadoties pēc Satversmes 94.panta otra teikuma, kopsakarā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 13.panta noteikumiem, kā arī Administratīva procesa likuma 29.panta pirmās daļas noteikumiem
LŪDZU:
Atcelt 2024. gada 21. marta Liepājas cietumā izvērtēšanas komisijas lēmumu.
Pielikumā:
1. 2024. gada 21. marta Liepājas cietumā izvērtēšanas komisijas lēmums;
2. 2024. gada 12. aprīlī Xxx Xxx iesniegums par iekļaušanu biedres skaitā;
3. 2020. gada 24. janvārī Latvijas Republikas Senāta lēmums par biedrības Gara spēks rīcībspēju tiesā’;
4. 2016.gad 11. jūlija Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums par Daugavgrīvas cietuma izvērtēšanas komisijas lēmuma atcelšanu.
Cieņā biedrības Gara spēks Valdes loceklis Boriss Klopcovs
Bloga ieraksta paraugs
Lai labotu ierakstu, spied Labot ierakstu ieraksta augšpusē. Lai pievienotu vai dzēstu ierakstus, izmanto pilno Bloga redaktoru, kuru vari aktivizēt no rīku joslas kreisajā pusē.