jaunums 27/03/2025

lieta pret IeVP

Tiesas lēmuma pārsteigums.

Liepājas Administratīvās tiesas tiesnese Solvita Sērdiene (kas tiesneses amatā stājās 2009. gada janvārī) 2025. gada 25. martā pieņēma negaidītu lēmumu saistībā ar uzsākto tiesvedību Nr. 42/SAN/25/10326525 saskaņā ar APL 186.pantu, uzliekot Pieteikuma iesniedzējam pienākumu “lai pieteicējs tiesā varētu pamatot savu interesi celt prasību tiesā atzīt par prettiesisku likumīgā spēkā stājušos Lēmumu (Aizturēšanas centra) par disciplinārsoda uzlikšanu.

https:drive.google.com/file/d/1SlVzoOnujNtLevJZJbapkmZiF2V-ULzi/view?usp=sharing

Proti, tiesnesis pieprasīja paskaidrojumu: kāda ir ieslodzītā interese censties pasargāt sevi no cietumsargu tirānijas, lai turpmāk novērstu līdzīgus nelikumīgas vardarbības gadījumus. Var pieņemt, ka tiesnesis 16 gadu tiesu prakses laikā ir aizmirsis Latvijas Satversmes 95.pantā (Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam) noteikto demokrātisko vēstij  elementāru brīva cilvēka ētikas principu – tieksmi pēc pašaizsardzības no vardarbības un uzbrukumiem godam un cieņai. Acīmredzot konstitucionālais tautas kalps uztver ieslodzītos kā indivīdus ar zemnieku pašapziņu, "nu ko: saimnieks netaisnīgi sodīja ar pātagas, bet šķiet, ka tas vairs nesāp, un kungs ir beidzis dusmoties." Pastāv šaubas, ka tiesnesis sevi uzskata par personu, kas stāv pāri likuma un Satversmes normām, jo šāds tiesneša viedoklis ir klaji pretrunā ar administratīvās tiesas pienākumu pieņemt pamatotus, objektīvus un taisnīgus tiesas lēmumus. Acīmredzot konstitucionālais tautas kalps uztver ieslodzītos personas, kā indivīdus ar zemnieku pašapziņu, "nu ko: saimnieks netaisnīgi sodīja ar pātagas, bet šķiet, ka tas vairs nesāp, un kungs ir beidzis dusmoties." Pastāv šaubas, ka tiesnesis sevi uzskata par personu, kas stāv pāri likuma un Satversmes normām, jo šāds tiesneša viedoklis ir klaji pretrunā ar administratīvās tiesas pieņemtajiem noteikumiem, objektīvi un taisnīgi tiesas lēmumi. Faktiski, balstoties uz daudzu gadu plašo (vismaz 85-90 tiesu lietu) tiesu darba pieredzi, var droši pieņemt, ka tiesnesi ļoti neapmierināja prasības pierādījuma pamatojums un tas, ka atbildētājs procesuālajā aspektā faktiski atzina tās pamatotību. Bet pēc nerakstītā korporatīvo interešu aizsardzības principa tiesai ir jāaizsargā Tieslietu ministrijas valsts struktūra no IeVP kolēģu rīcības nelikumības atzīšanas. Bet šobrīd tiesnese nesaskata pietiekamu un pārliecinošu pamatu prasības noraidīšanai pirmās instances tiesā, kas viņai ir jāizsniedz. Līdz ar to tiek izmantots pārbaudītais “nozvejas numurs 22” – procesuālo mehānismu izmantošana lietas virzības aizkavēšanai.

=============================================================== 

jaunums 10/02/2025

Zverinata tiesu izpilditajs pret SIA "ADR skola"

1
ECLI:LV:LAAT:2025:0210.CA006825.5.L
Lietas arhīva Nr. CA-0068-25
Latgales apgabaltiesa
LĒMUMS
Rēzeknē 2025.gada 10.februārī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Inguna Tabore, tiesneses Valentīna Lohova un
Ludmila Mežale,
izskatīja rakstveida procesā Nataļjas Fjodorovas blakus sūdzību par Latgales rajona
tiesas 2024.gada 20.novembra lēmumu Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.21 zvērinātas tiesu
izpildītājas Tatjanas Skraučas pieteikumā pret SIA “ADR skola” un SIA “ADR skola” valdes
locekli Nataļju Fjodorovu par zvērināta tiesu izpildītāja rīkojuma nepildīšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.21 zvērināta tiesu izpildītāja Tatjana Skrauča
2024.gada 14.maijā iesniedza tiesā pieteikumu pret SIA “ADR skola” un SIA “ADR skola”
valdes locekli Nataļju Fjodorovu un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 551.pantu, lūdza
izlemt jautājumu par naudas soda uzlikšanu SIA “ADR skola” valdes loceklei N.N.
[1.1] Tiesu izpildītājas lietvedībā atrodas Rīgas apgabaltiesas 2023.gada 6.decembrī
izsniegtais izpildu raksts Nr.075117128 civillietā par Džurabeka Džumajeva atjaunošanu darbā
no 2021.gada 12.septembra SIA “ADR skola”, un 2023.gada 1.decembrī izdotais izpildu raksts
Nr.07511296 par darba algas 37 553,50 euro piedziņu no SIA “ADR skola” Džurabeka
Džumajeva (Djurabek Jumaev) labā.
[1.2] Zvērināta tiesu izpildītāja, saskaņā ar Civilprocesa likuma 551.pantu, 2023.gada
12.decembrī nosūtīja SIA “ADR skola” paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu, kā arī
paziņojumu par sekām, kas rodas, ja neizpilda nolēmumu, kas uzliek parādniekam pienākumu
izpildīt noteiktas darbības. Zvērināta tiesu izpildītāja 2024.gada 29.janvārī parādniecei
pieprasīja informāciju par Džurabeka Džumajeva atjaunošanu darbā.
[1.3] Tiesu izpildītāja 2024.gada 30.janvārī saņēma atbildi, ka Džurabeks Džumajevs
pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā neieradās darbā, un SIA “ADR skola” arī nav informācijas
par Džurabeka Džumajeva atrašanās vietu.
[1.4] Tiesu izpildītāja norādīja, ka arī SIA “ADR skola” neatrodas juridiskajā adresē:
Vīganti “7”-1, Višķu pagasts, Augšdaugavas novads, ko konstatēja 2024.gada 10.februāra aktā.
[1.5] Saskaņā ar informāciju, ko tiesu izpildītāja saņēma no Valsts ieņēmumu dienesta
un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras 2024.gada aprīlī, Džurabeks Džumajevs kopš
2021.gada 11.septembra nav nodarbināts SIA “ADR skola”.
2
[1.6] Tiesu izpildītāja, konstatējot ka parādnieks nepilda nolēmumu, kas uzliek par
pienākumu izpildīt noteiktās darbības, 2024.gada 9.maijā sastādīja aktu par nolēmuma
neizpildīšanu Nr.00019/021/2014-AKT.
[2] SIA “ADR skola” pārstāves Biedrības “Gara spēks” valdes loceklis Boriss Klopcovs
iesniedza rakstveida paskaidrojumus un uzskata tiesu izpildītājas pieteikumu par nepamatotu.
[2.1] Džurabekam Džumajevam bija pienākums 2023.gada 16.novembrī ierasties
SIA “ADR skola” ofisā, vai arī sazināties ar sabiedrības amatpersonām par apstākļiem, kas
liedz viņam ierasties Latvijā un pildīt savus pienākumus, taču viņš darbā neieradās un
nesazinājās ar darba devēju. No Džumajeva tautieša - cita Uzbekistānas pilsoņa SIA “ADR
skola” saņēma ziņas, ka uz Latviju Džurabeks Džumajevs neplāno braukt.
[2.2] Saskaņā ar Imigrācijas likuma noteikumiem līdz 2026.gada septembrim
Džurabekam Džumajevam ir liegta iespēja iebraukt Latvijā, sakarā ar izdarītu administratīvo
pārkāpumu.
[2.3] SIA “ADR skola” radās tiesības pirmajā darba dienā pēc atjaunošanas darbā
personai izsniegt jaunu uzteikumu, un par atlaišanas uzteikumu paziņots Džurabekam
Džumajevam uz viņa e-pastu, vienlaicīgi attiecīgie darba devēja paziņojumi tika iesniegti
Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā.
[3] Ar Latgales rajona tiesas 2024.gada 20.novembra lēmumu zvērinātas tiesu
izpildītājas pieteikums apmierināts. SIA “ADR skola” valdes loceklei Nataļjai Fjodorovai
uzlikts naudas sods 100 euro par zvērinātas tiesu izpildītājas paziņojuma-rīkojuma
Nr.03898/021/2023-NOS, nepildīšanu.
[3.1] Tiesa atsaucoties uz Tiesu izpildītāju likuma 40.panta pirmo daļu, Civilprocesa
likuma 551.panta pirmo daļu, atzina, ka zvērināta tiesu izpildītāja, konstatējot, ka viņai nav
sniegta atbilde uz 2023.gada 12.decembrī SIA “ADR skola” nosūtīto paziņojumu-rīkojumu par
pienākumu izpildīt nolēmumu un paziņojumu par sekām, kas rodas, ja neizpilda nolēmumu, kas
uzliek parādniekam par pienākumu izpildīt noteiktas darbības, un 2024.gada 29.janvārī
sabiedrībai nosūtot pieprasījumu nekavējoties sniegt informāciju par Džurabeka Džumajeva
atjaunošanu darbā, kā arī sastādot Aktu Nr.00006/021/2024-AKT, ka sabiedrība juridiskajā
adresē neatrodas, ir rīkojusies pamatoti un likumam atbilstoši.
[3.2] Sabiedrības amatpersonai, kas saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datu bāzes
informāciju konkrētajā gadījumā ir SIA “ADR skola” valdes locekle Nataļja Fjodorova, ir
saistoši tiesu izpildītājas rīkojumi un prasības, un pienākums dotos rīkojumus izpildīt atbilstoši
Civilprocesa likuma 551.panta pirmajai daļai. Savukārt šo prasību un rīkojumu nepildīšana var
aizskart piedzinēja vai parādnieka tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, un ir jārēķinās ar
negatīvām sekām, kuras paredz likums (Civilprocesa likuma 551.panta otrā daļa, 620.panta
ceturtā un piektā daļa) par to nepildīšanu.
Tiesu izpildītāja pamatoti 2024.gada 9.maijā sastādīja Aktu par nolēmuma neizpildīšanu
Nr.00019/021/2014-AKT, jo no tiesas sēdē pušu sniegtajiem paskaidrojumiem un lietas
materiāliem, netika konstatēti pamati, kas ļautu uzskatīt, ka sabiedrības valdes locekle Nataļja
Fjodorova tiesu izpildītājas paziņojumu-rīkojumu nav izpildījusi attaisnojušu iemeslu dēļ vai
tiesu izpildītāja rīkojuma izpildi kavējuši kādi objektīvi iemesli.
Tiesa norādīja, ka SIA “ADR skola” un tās valdes loceklei bija jāveic virkne pasākumu,
lai Džurabeku Džumajevu no Uzbekistānas varētu uzaicināt uz Latviju un noslēgt ar viņu darba
līgumu, bija pienākums sagatavot darba līguma projektu un nosūtīt to darbiniekam vai
3
pilnvarotajai personai uz e pastu, vai arī pārstāves darba vietu vai saziņai izmantot tālruni, un
risināt jautājumu par tiesas sprieduma izpildi.
[3.3] Lietā nav gūti pierādījumi SIA “ADR skola” valdes locekles Nataļjas Fjodorovas
paskaidrojumiem, ka viņa būtu veikusi kādas darbības, lai uzsāktu pildīt tiesu izpildītājas
rīkojumu, kā arī nav gūti pierādījumi par Džurabeka Džumajeva atjaunošanu darbā 2024.gada
22.aprīlī, un šajā pat datumā atbrīvoja no darba, jo izziņās no Valsts ieņēmumu dienesta un
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras minētais nav norādīts.
[4] Par Latgales rajona tiesas 2024.gada 20.novembra lēmumu SIA “ADR skola” valdes
locekle Nataļja Fjodorova iesniedza blakus sūdzību, un lūdz atcelt pirmās instances tiesas
lēmumu un lietu izbeigt.
Blakus sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.
[4.1] Ar lietas materiāliem ir pieradīts, ka jau pirms pieteikuma izskatīšanas tiesā ar
tiesas spriedumu noteiktais SIA “ADR skola” pienākums par Džurabeka Džumajeva
atjaunošanu darbā tika atrisināts. Lietā atrodas pierādījumi no EDS sistēmas, ka Džurabeks
Džumajevs ir ieguvis darba ņēmēja statusu un ziņas par šīs personas, kā darba ņēmēja statusa
zaudēšanu no 2024.gada 22.aprīļa, jo persona nav uzsākusi darbu.
[4.2] Nepamatots ir tiesas viedoklis attiecībā uz SIA “ADR skola” valdes locekles

pienākumu un rīcību, lai darbinieku no Uzbekistānas varētu uzaicināt uz Latviju un noslēgt ar
viņu darba līgumu. Jāņem vērā apstāklis, ka pats Džurabeks Džamajevs nemēģināja izpildīt
tiesas spriedumu, jo darbā neieradās.
Saskaņā ar esošo likumdošanu un SIA “ADR skola” darba līgumu, ārzemniekam, kas
atrodas ārpus Latvijas robežām darba devējam ir noteikta kārtība un paziņošanas veids ar
darbinieku. Ņemot vērā, ka darbinieks neatbildēja uz darba devēja e-pasta vēstuli, kurā lūgts
piezvanīt un paziņot savu tālruņa numuru, arī darbinieka Džurabeka Džumajeva pārstāve
advokāte Karīna Landmesere par šo situāciju tika informēta, no darbinieka netika saņemta
nekāda informācija.

Motīvu daļa
[5] Izvērtējusi blakus sūdzībā un pārsūdzētā lēmuma motīvus, pārbaudījusi lietas
materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmums ir atceļams pilnīgi
un jautājums nododams jaunai izskatīšanai tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi.
[5.1] Lēmumā norādīts, ka pamatojoties uz 2023.gada 30.novembra Džurabeka
Džumajeva pārstāves advokātes Karīnas Landmeseres pieteikumu par izpildu dokumenta
iesniegšanu izpildei, tiesu izpildītāja ieveda izpildu lietu.
Zvērināta tiesu izpildītāja tiesai iesniegtajā pieteikumā norādījusi, ka viņas lietvedībā
atrodas Rīgas apgabaltiesas 2023.gada 6.decembrī izsniegtais izpildu raksts Nr.075117128 lietā
par Džurabeka Džumajeva, personas kods 324849-75804, atjaunošanu darbā no 2021.gada
12.septembra SIA “ADR skola”, reģistrācijas Nr. 4010990710, juridiskā adrese: Vīganti “7”-1,
Višķu pagasts, Augšdaugavas novads, LV5481.
Pieteikumam pievienots Rīgas apgabaltiesas 2023.gada 6.decembra izpildu raksts
civillietā Nr.C29427321, CA-1718-23/25, kas izdots saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2023.gada
19.jūlija spriedumu, ar kuru tiesa nosprieda atzīt par prettiesisku 2021.gada 23.augusta
SIA “ADR skola” rīkojumu (uzteikums) Nr.2021/izt/2 no tā pieņemšanas brīža un atjaunot
Džurabeku Džumajevu (Djurabek Jumaev) darbā no 2021.gada 12.septembra (lietas 21.lapas
4
otrā puse). Tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā 2023.gada 15.novembrī saskaņā ar Senāta
rīcības sēdes lēmumu Nr.SKC-1129/2023.
[5.2] No lietas materiāliem redzams, ka zvērināta tiesu izpildītāja, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 551.panta pirmo daļu, 2023.gada 12.decembra pieņēma un paziņoja
SIA “ADR skola” rīkojumu Nr.03898/021/2023-NOS - atjaunot Džurabeku Džumajevu
(Djurabek Jumaev) darbā no 2021.gada 12.septembra. Par atjaunošanu darbā lūdza rakstiski
informēt zvērinātu tiesu izpildītāju līdz 2023.gada 25.decembrim (lietas 22.lapas otrā puse un
23.lapa).
Ar Latgales rajona tiesas 2024.gada 20.novembra lēmumu, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 551.panta otro daļu, par 2023.gada 12.decembra zvērinātas tiesu
izpildītājas paziņojuma-rīkojuma Nr.03898/021/2023-NOS nepildīšanu SIA “ADR skola”
valdes loceklei Nataļjai Fjodorovai uzlikts naudas sods 100 euro.
[5.3] Civilprocesa likuma 551.panta pirmā daļa, ar ko pamatots zvērinātas tiesu
izpildītājas pieteikums un pirmās instances tiesas nolēmums, piešķir tiesu izpildītāja prasībām
un rīkojumiem, kas pieņemti, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, saistošu spēku
attiecībā uz fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā (sk. Civilprocesa likuma
komentāri. III daļa (61.-86.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā
redakcijā - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 268. lpp.). Par izvirzīto prasību un doto rīkojumu
pamatotību un atbilstību likuma prasībām atbild tiesu izpildītājs.
Komentējamais pants un visa Civilprocesa likuma E daļa regulē tiesas nolēmumu
izpildi, un konkrētajā lietā izpildāms tiesas spriedums civillietā. Secīgi, Civilprocesa likuma
69.nodaļa, izpildu lietvedības vispārīgie noteikumi, un konkrēti Civilprocesa likuma 555.panta
regulējums attiecas uz zvērināta tiesu izpildītāja pirmo dokumentu, kuru tiesu izpildītājs
sagatavo un nosūta vai izsniedz parādniekam t.i., paziņojums par pienākumu izpildīt
nolēmumu.
Apelācijas instances tiesas ieskatā, pirmās instance tiesa pārsūdzētajā lēmumā nav
sniegusi pareizu minētā fakta juridisko novērtējumu, analizējot paziņojuma-rīkojuma
Nr.03898/021/2023-NOS saturu, jo tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 555.pantā
noteikto paziņo parādniekam par pienākumu izpildīt nolēmumu, nevis izdot rīkojumu par
atjaunošanu darbā, kā ir noticis izskatāmajā lietā.
[5.4] Zvērināta tiesu izpildītāja 2024.gada 9.maijā sastādīja aktu par nolēmuma
neizpildīšanu Nr.00019/021/2024-AKT (lietas 38.-39.lapa).
Tiesas kolēģija secina, ka gan tiesu izpildītājas 2024.gada 9.maija aktā
Nr.00019/021/2024-AKT, gan parādnieces pārstāves 2024.gada 30.janvārī zvērinātai tiesu
izpildītājai sniegtajā paskaidrojumā Nr.F2401.19/ZTI2 (lietas 30.lapa), ir norādīts, ka
Džurabeks Džumajevs 2023.gada 16.novembrī darbā neieradās, un nav arī informācijas par
viņa atrašanās vietu.
Tādējādi lietā pastāv strīds par parādnieces rīcību (rīcības trūkumu), kas attiecas uz
piedzinēja atjaunošanu darbā. Lietas dalībnieki lietā, papildus aktā minētajam, vēl norādījuši
uz vairākiem apstākļiem, ka Džurabekam Džumajevam, kas Uzbekistānas pilsonis, ir beigusies
uzturēšanās atļauja Latvijā, kas norādīts arī zvērinātai advokātei Karīnai Landmesere 2021.gada
22.jūlijā izsniegtajā pilnvarā, ka pilnvarniekam LR uzturēšanās atļauja UA2005015, derīga līdz
2022.gada 15.februārim (lietas 83.lapa).
5
[5.5] Zvērināta tiesu izpildītājas pieteikuma pamatā ir 2024.gada 9.maija akts par
nolēmuma neizpildīšanu, kas sastādīts pamatojoties uz Civilprocesa likuma 620.panta ceturto
daļu.
Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa atbilstoši minētā likuma normai,
jautājumu par nolēmuma neizpildīšanu, nav pienācīgi un pilnīgi izvērtējusi, tostarp, nav ņēmusi
vērā un nav novērtējusi lietas dalībnieku paskaidrojumos norādītos apstākļus kopsakarā ar
visiem rakstveida pierādījumiem lietā.
Šādos apstākļos nav pamata atzīt, ka pirmās instances tiesas lēmums ir likumīgs, tas ir
atceļams un jautājums nododams jaunai izskatīšanai, jo lēmuma motīvu daļas [19.1] un [19.2]
punktos izdarītos tiesas secinājumus attiecībā uz SIA “ADR skola” un tās amatpersonas
Nataļjas Fjodorovas pienākumu veikt virkni pasākumu, lai Džurabeku Džumajevu no
Uzbekistānas varētu uzaicināt uz Latviju un noslēgt ar viņu darba līgumu, kā arī sagatavoto
darba līguma projektu nosūtīt Džurabekam Džumajevam vai viņa pilnvarotajai personai, nevar
atzīt par pareiziem.
[5.6] Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas
lēmumu nevar atzīt par likumīgu, tas ir atceļams, un jautājums nododams jaunai izskatīšanai.
[5.7] Ņemot vērā, ka pārsūdzētais pirmās instances tiesas lēmums tiek atcelts, saskaņā
ar Civilprocesa likuma 444.1panta otro daļu par blakus sūdzību samaksātā drošības nauda
70 euro atmaksājama blakus sūdzības iesniedzējai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 448.panta pirmās daļas 2.punktu un 449.pantu,
Civillietu tiesas kolēģija,
nolēma
atcelt Latgales rajona tiesas 2024.gada 20.novembra lēmumu un nodot jautājumu jaunai
izskatīšanai Latgales rajona tiesai.
Atmaksāt drošības naudu 70 euro, ko lietā Nataļjas Fjodorovas vārdā samaksājusi Žanna
Žitņikova, personas kods 040871-12951, ar 2024.gada 6.decembra maksājuma uzdevumu,
Valsts kasē Tiesu administrācijas kontā Nr.LV37TREL819045808400B, maksājuma mērķī
norādīts “Drošības nauda par SIA ADR blakus sūdzības iesniegšanu apgabaltiesā lietā Nr.3-
12/06496-24/33”.
Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese I.Tabore
Tiesnese V.Lohova
Tiesnese L.Mežale
DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO
PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

--------------------------------------------------------4----------------------------------------------------------

Latvijas Republikas Senāts Civillietu departaments

Lieta Nr. C29427321, SKC-497/2024

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

\atbilde uz 24.02.2024 blakus sūdzību\

Blakus sūdzība

Rīgā 2024. gada 23. aprīlī

Senatoru kolēģija šādā sastāvā: senatore referente Kristīne Zīle, senators

Valerijs Maksimovs, senatore Marika Senkāne

rīcības sēdē izskatīja SIA „ADR skola” blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas

2024. gada 15. februāra lēmumu.

Senatoru kolēģija konstatēja

SIA „ADR skola” iesniegusi blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2024. gada

15. februāra lēmumu, ar kuru noraidīts SIA „ADR skola” pilnvarotā pārstāvja Borisa

Klopcova pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Senatoru kolēģija atzīst, ka blakus sūdzībā norādītie argumenti nedod acīmredzamu pamatu uzskatīt, ka, izskatot blakus sūdzību, pārsūdzētais lēmums tiks pilnīgi vai kādā tā daļā atcelts vai grozīts.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta septīto daļu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt pieņemt SIA „ADR skola” blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 15. februāra lēmumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore K. Zīle Senators V. Maksimovs Senatore M. Senkāne

-------------------------------------------------------------------3------------------------------------------------------------------------------

23/04/2024 

 Senāta Civillietu departaments 

Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1511

riga.apgabals.cl@tiesas.lv

Atbildētājs: SIA ADR skola

Reģ. Nr. 40103990710,

Jur. adrese :Lomonosova iela 4, Rīga, LV-1003

Pārstāvis; BDR Gara spēks, Reģ. Nr.40008209368

juridiskā adrese: Pilsoņu iela 6-7, Rīga LV-1002

Valdes loceklis Boriss Klopcovs

e-pasts: bccinform@gmail.com, reģistrēts www.manas.tiesas.lv

Lieta Nr. C29427321

ar Prasītāju Jumaevu Džurabeku

02.12.1977 dz.g.

Dzīvesvieta nav zināma

24.02.2024 Nr. F2402.11/JA/2

Blakus sūdzība

par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024.gada 15.februārī lēmumu

par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” pilnvarotā pārstāvja B. Klopcova pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem noraidīšanu.

[1] Ar pārsūdzēto lēmumu apgabaltiesa nolemj noraidīt pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Uzskatu, ka lēmums ir nepamatots un nelikumīgs, ka arī, izveido Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk arī – Konvencija) 6.panta pirmās daļas, pieejas taisnīgai tiesai izpratnē, pārkāpumu.

[2]  Civilprocesa likuma (turpmāk arī CPL) 478.pants izsmeloši reglamentē pieteikuma par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iesniegšanas un izskatīšanas kartību. Minēta panta ceturtā daļa izsmeloši noteic, ka tiesa var pieņemt pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu, ja:

… …

3) nokavēts šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktais termiņš;

4) pieteikumā nav norādīti apstākļi, kuri saskaņā ar šā likuma 479.pantu var tikt atzīti par jaunatklātiem apstākļiem;

5) pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiski mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi.

[2.1] Pārsūdzētais lēmums nesatur atsauces vai pamatojumus uz mīnētā panta noradītajam noteikumiem, kā arī nesatur likuma minētās atteikšanas pieņemt pieteikumu pamatojumus.  

[2.2] Līdz ar to secināms, ka lēmums pieņemts pārkāpjot taisnīguma principa prasības. Proti, lēmums nav pamatots ar Civillikuma procesa likuma normas, kas reglamentē konkrētās gadījumos kas pieredz tiesas iespēju lemt par atteikšanos pieņemt pieteikumu.

Ikvienam tiesas nolēmumam ir jābūt taisnīgam. Augstākā tiesa savulaik ir atzinusi, ka atbilstoši objektīvai izpratnei par taisnīgumu ikviens saņem to, kas viņam pienākas. Situācijā, kad secināms, ka valsts rīcība attiecībā pret privātpersonu bijusi netaisnīga, atzīstams, ka ir pārkāpts tiesas darbībās taisnīguma princips.

Šajā gadījumā lēmums pamatots ar tiesas subjektīvu ieskatu, ka sakarā ar tiesas nolēmuma pārsūdzēšanas , tiesas nolēmums zaudē iespēju stāties likumīga spēkā. Tiesas ieskatā, sakarā ar apelācijas sūdzības iesniegšana Rīgas pilsētas tiesas 2022.gada spriedums nav stājies likumīga spēkā.

[2.3] Ar Augstākā tiesas Senāta Civillietu departamenta kopsēdes spriedumā lieta Nr. C24186312, SKC-7/2021 [15.3] punkta ir secināts, ka  gadījumos, kad tiesiskās attiecības tiek grozītas ar tiesas spriedumu, attiecīgie grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar sprieduma stāšanos likumīgā spēkā un ir spēkā uz turpmāko laiku. Spriedums procesuāli stājas spēkā ar brīdi, kad tas kļūst nepārsūdzams. Tādējādi,  ar Senāta judikatūrās rakstura atzinām in noteikts, ka šajā  gadījumā, saskaņā ar Tiesu administrācijās publiskajiem datiem 2022.gada 16.septembra pirmās instances   spriedums – stājās likumīga spēkā 15.11.2023. Līdz ar to, tiesas ieskatu par to ka, Tiesas kolēģija konstatē, ka šis spriedums nav stājies likumīgā spēkā - nevar uzskatīt par pamatotu un Augstākas tiesas Senāta norādījumiem atbilstošu.

Līdz ar to lēmumu nevar atzīt par pamatotu un likumīgu.

[3] Saskaņā ar CPL 478.panta noteikumiem Pieteikumu iesniedz tajā pašā tiesā, ar kuras spriedumu vai lēmumu pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Šajā gadījumā apgabaltiesa spriedumā formāli atzinusi ka “prasība ir pamatota un apmierināma, bet pretprasība nav pamatota un ir noraidāma”. Kā arī, atbildētajās apelācijas sūdzība nevar izteikt pamatojumus par atbildētajās procesuālās tiesības, kas noteikts ar CPL 74.panaa otras daļas 5. un 8. punktos būtisku pārkāpumu, proti, liegšanu piedalīties pierādījumu pārbaudīšanai, jo  tiesas sēdēs  gaitā, kura noticis lietas materiālos pārbaudīšanā, Atbildētājai netika paziņots par būtiskās pieradīšanas nozīme dokumenta (Valsts darba inspekcijas lēmumu) esamību lietas materiālos.

Saskaņā ar CPL426.panta noteikumiem, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Līdz ar to, bez atsevišķas izteiktas apelācijas sūdzības pamatojumu par lietas atbildētajās procesuālās tiesības pārkāpumu – apgabaltiesas nebija pienākuma pabaudīt un izvērtēt šo apstāklī. Bez tam, ar 2021.gada 31.marta Senāta Civillietu departamenta lieta Nr. C30785516, SKC-443/2021 7.punkta ir noteikts, ka Atbilstoši Latvijas tiesu sistēmā pastāvošajam kompetences sadalījumam, kā arī jaunatklātu apstākļu institūta regulējumam Civilprocesa likumā, Rīgas apgabaltiesai ir piekritīgi pieteikumi par tās pašas tiesas taisīto nolēmumu atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

[4] Atbildētajās prāta saskaņa ar vairakkārtiem Senāta un Satversmes tiesas secinājumiem par Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrās izmantošanas, Augstākai tiesai izskatot šo sūdzību - rodas nepieciešamība ņemt vērā  2021. gada 4. februāra Eiropas cilvēktiesību tiesas sprieduma lieta “Vorotņikova pret Latviju” (iesniegums Nr 68188/13) atzinās par tiesības uz sacīkstes principa skaidrojumu, attiecibā tieši uz pušu tiesības ievērošanas Konvencijas 6. panta izpratnē. Spriedumā  §21 Tiesa atgādina, ka tiesības uz sacīkstes principu ietver pušu tiesības zināt un komentēt visus iesniegtos pierādījumus vai apsvērumus, kas iesniegti, lai ietekmētu tiesas lēmumu. §22 Tas nozīmē, ka procesa dalībniekiem ir jābūt iespējai iepazīties ar tiesai iesniegtajiem pierādījumiem, kā arī iespējai atbilstošā formā un laikā sniegt komentārus par to esamību, saturu un autentiskumu, ja nepieciešams. rakstiski un iepriekš.  §25  Tiesa atgādināja, ka iespēja iepazīties ar lietas materiāliem pati par sevi nav pietiekama procesuālā garantija, lai nodrošinātu iesniedzējas tiesības uz sacīkstes principa ievērošanu. Līdz ar to, lai nodrošinātu lietas taisnīgu izskatīšanu, Augstākās tiesas Senātam bija pienākums informēt iesniedzēju par saņemtajiem iestāžu viedokļiem, un iesniedzējai bija jānodrošina iespēja sniegt viedokli par saņemtajiem viedokļiem, ja viņa to vēlētos. Tiesa secināja, ka minētā prasība, kas netieši izriet no Tiesas judikatūras par tiesībām uz sacīkstes principu un kas ir daļa no tiesībām uz taisnīgu tiesu saskaņā ar Konvenciju, nacionālajā tiesību sistēmā nebija nodrošināta.  §26 Tiesa norādīja, ka procesuālās garantijas, kas izriet no tiesībām uz sacīkstes principu, neaprobežojas tikai ar procesa dalībnieku tiesībām iesniegt apsvērumus. Saskaņā ar Tiesas judikatūru, procesuālās garantijas jānodrošina arī attiecībā uz pierādījumiem un atzinumiem, kas iegūti pēc tiesas iniciatīvas. Šajā sakarā tas, ko Tiesas vērtē, – vai iesniegtie dokumenti vai pievienotie argumenti tika pievienotie lietas materiāliem ar mērķi ietekmēt tiesas lēmumu, kā tas bija iesniedzējas lietā. §§27-28 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Tiesa atzina, ka ir pieļauts iesniedzējas tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas garantētas Konvencijas 6.panta 1.punktā, pārkāpums, jo iesniedzējai netika dota iespēja iepazīties ar dokumentu (rakstveida pierādījumu, kas tiesa izmanto lai pamatot Atbildētajās vainu Darba likuma 101.panta pārkāpumu).

[5] Atsausē uz ECT līdzīgo lietas pret Latvijas izmantota tiek izmantots, lai uzsvērtu faktu, ka pašreizējā situācijā tiesu lēmumiem un darbībām jau ir acīmredzams Konvencijas 6. panta 1. daļas pārkāpuma raksturs.

Līdz ar to, atbildētājas prāta, iespējamais augstākas tiesas lēmums sūdzības noraidīšanas, proti: nepamatota lēmuma atstāšanā spēkā, pēc noklusējuma, kalpos kā vēl viens arguments par tiesas neobjektivitāti.

[6] Saskaņā ar iepriekšminēto un vadoties pēc CPL 441.p., 442.p.1.d., 4441. p. un 482,p. ceturtās daļas noteikumiem,

lūdzu tiesu: Atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024.gada 15.februārī lēmumu un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības.

Pielikumā :

Kredītiestādēs “Paysera” Maksājuma uzdevums par drošības naudas par blakus sūdzību samaksas.

Cieņā Boriss Klopcovs BDR “Gara spēks” Valdes loceklis, SIA ADR skola pilnvarota persona.

-------------------------------------------------------------------2------------------------------------------------------------------------------

16/01/2024 /Civiltiesības 1 - turpinājums/ 

LATVIJAS REPUBLIKA RĪGAS APGABALTIESA

Brīvības bulvāris 34, Rīga, LV-1886

Tālrunis: 67088211, 67088262, e-pasts: riga.apgabals@tiesas.lv

Civillietu tiesas kolēģija: Brīvības bulvāris 34, Rīga, LV-1886

Tālrunis: 67088242, 67088204, 67088286, 67088210, e-pasts: riga.apgabals.cl@tiesas.lv

Krimināllietu tiesas kolēģija: Abrenes iela 8, Rīga, LV-1050

 e-pasts: riga.apgabals.kl@tiesas.lv, Rīgā Dokumenta parakstīšanas datums ir 16.02.2024

pievienotā drošā elektroniskā paraksta un tā laika zīmoga datums.

Lietas Nr. C29427321 Lietas arhīva Nr. CA-1718-23/25

1. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “ADR skola”

adrskola@inbox.lv

2. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” pilnvarotajam pārstāvim Borisam Klopcovam: info.garaspeks @gmail.com 

3. Džurabeka Džumajeva (Djurabek Jumaev) pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Karīnai Landmeserei karina.landmesere@gmail.com

3. Džurabeka Džumajeva (Djurabek Jumaev) pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Karīnai Landmeserei karina.landmesere@gmail.com

Paziņojums par pieteikuma izskatīšanu rakstveida procesā

Rīgas apgabaltiesā saņemts atbildētājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” pilnvarotā pārstāvja Borisa Klopcova pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem civillietā Nr. C29427321 (lietas arhīva Nr. CA-1718-23/25) Džurabeka Džumajeva (Djurabek Jumaev) prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “ADR skola” par atjaunošanu darbā, neizmaksātās darba algas un morālā kaitējuma atlīdzības kompensācijas piedziņu, un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” pretprasībā par zaudējumu piedziņu.

Informējam, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 438.panta otro daļu tiesa minēto pieteikumu izskatīs rakstveida procesā 2024.gada 15.februārī.

Pieteikumu izskatīs šādā tiesas sastāvā: tiesnese referente Lauma Volberga, tiesnese Madara Ābele un tiesnese Ieva Bāliņa.

Datums, kad noteikta pieteikuma izskatīšana rakstveida procesā, ir uzskatāms par nolēmuma sastādīšanas dienu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 18. - 22.pantu un 74.panta otrās daļas 3.punktu lietas dalībniekiem ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, rakstiski par to paziņojot līdz 2024.gada 8.februārim. Uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa 48.panta ceturtās daļas otrais teikums.

Pielikumā:

3. adresātam – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” pieteikums.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese palīdze K. Dorofejeva

22/12/2023 /Civiltiesības 1 - turpinajums/

LĒMUMS

Rīgā 2024.gada 2.janvā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Lauma Volberga pārbaudīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "xxxxxxxxx''  pilnvarotā pārstāvja Borisa Klopcova pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem civillietā  prasībā pret sabiedrības ar ierobežotu atbildību "xxxxx” par atjaunošanu darbā, neizmaksātās darba algas un morālā kaitējuma atlīdzības kompensācijas piedziņu, un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "xxxxxxx ” pretprasībā par zaudējumu piedziņu

Aprakstošā daļa

[1] Prasītājs 2021.gada 24.septembrī, (ar papildinājumiem 2022.gada 19.janvārī, 2022.gada 10.martā) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlis prasību pret atbildētāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību "xxxxx” par atjaunošanu darbā, neizmaksātās darba algas piedziņu un morālā kaitējuma atlīdzības kompensācijas piedziņu, izsakot šādus prasījumus:

1) atzīt par prettiesisku 2021.gada 23.augusta atbildētājas rīkojumu (uzteikumu) Nr. 2021/izt/2 no tā pieņemšanas brīža un atjaunot darbā prasītāju no 2021.gada 11.septembra;

2) piedzīt no atbildētājas neizmaksāto darba samaksu no 2021.gada 1.septembra līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas spriedums par prasītāja atjaunošanu darbā un neizmaksātās darba algas un dienas komandējuma naudas piedziņu, kas uz 2022.gada 18janvāri ir vismaz 4 016 euro, uzliekot par pienākumu atbildētājai no minētās summas nomaksāt nodokļu maksājumus, kā arī likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2021.gada 1.septembra līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas spriedums par prasītāja atjaunošanu darbā un neizmaksātās darba algas un dienas komandējuma naudas piedziņu, kas uz 2022.gada 18.janvāri ir 80,32 euro;

3) piedzīt no atbildētājas neizmaksāto darba algas daļu par 2021.gada februāri 388,98 euro, kā arī likumiskos nokavējuma procentus 19,45 euro;

4) piedzīt no atbildētājas neizmaksāto dienas komandējuma naudu no 2020.gada decembra līdz 2021.gada septembri 8 400 euro, kā arī likumiskos nokavējuma procentus 304,80 euro;

5) piedzīt no atbildētājas morālā kaitējuma atlīdzības kompensāciju 5 380 euro apmērā. 

[5] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2023.gada 19.jūlija spriedumu prasība apmierināta pilnībā, bet pretprasība noraidīta. Minētais spriedums stājies likumīgā spēkā.

[5] 2023.gada 22.decembrī Rīgas apgabaltiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “xxxxx” pilnvarotā pārstāvja Borisa Klopcova pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Pieteikumā lūgts atcelt Rīgas pilsētas tiesas 2022.gada 16.septembra spriedumu.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesnese atzīst, ka pieteikums atstājams bez virzības.

[6.1] Civilprocesa likuma 478.panta ceturtās daļas 1.punktā noteikts, ka tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu, ja pieteikumam nav pievienota pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā.

Minētā panta sestajā daļa noteikts, ka, ja no pieteikumam pievienotās pilnvaras vai cita dokumenta neizriet pilnvarojums pārstāvim griezties ar šo pieteikumu tiesā, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

No minētajām tiesību normām izriet secinājums, ka pieteikumam par lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pievienojama pilnvara vai cits dokuments, no kura izriet pilnvarojums sniegt tiesā tieši šādu pieteikumu.

[6.2] Pieteikumam pievienotas 2019.gada 20.marta un 2022.gada 30.maija pilnvaras.

Pilnvaras paredz Borisam Klopcovam sabiedrības ar ierobežotu atbildību “xxxxx” vārdā pieprasīt, iesniegt un saņemt iesniegumus, lūgumus un citus dokumentus, apliecināt dokumentu kopijas, norakstus un izrakstus, pārstāvēt sabiedrību visās tiesu, valsts, pašvaldību, administratīvajās, citās iestādēs, šķīrējtiesās, pārstāvēt visāda veida attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām, ar visām tiesībām, kas ar likumu piešķirtas kreditoram, prasītājam, atbildētājas, trešajai personai un cietušajam, tiesības atzīt prasības un atteikties no tām pilnīgi vai daļēji, grozīt prasības priekšmetu, celt pretprasības, pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus kasācijas un/vai apelācijas kārtībā, nodot lietas šķīrējtiesām, saņemt izpildu rakstus un nodot tos piedziņai, izbeigt izpildu lietvedību, iesniegt un saņemt visus nepieciešamos dokumentus, iepazīties ar lietas materiāliem, parakstīties sabiedrības vārdā un veikt citas darbības, kas nepieciešamas sabiedrības interesēs.

[6.3] Tiesas kolēģija secina, ka no minēto pilnvaru satura neizriet Borisa Klopcova pilnvarojums sniegt tiesā pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

[6.4] Šādos apstākļos tiesas kolēģija atzīst, ka pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, atbilstoši Civilprocesa likuma 478.panta sestās daļas noteikumiem, atstājams bez virzības pilnvaras iesniegšanai, kas apliecina sabiedrības ar ierobežotu atbildību "xxxxxx” pilnvarotā pārstāvja Borisa Klopcova tiesības sniegt tiesā tieši šādu pieteikumu.

[6.5] Tiesas kolēģija norāda, ka, atstājot šādu pieteikumu bez virzības, iestājas Civilprocesa likuma 133.pantā paredzētās sekas.

Rezolutīvā daļa 

atstāt bez virzības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ ” pilnvarotā pārstāvja Borisa Klopcova pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, nosakot termiņu lēmumā norādītā trūkuma novēršanai līdz 2024.gada 23.janvārim. 

Tiesnese Lauma Volberga

22/12/2023 /Civiltiesības 1/

Rīgas apgabaltiesa

Civillietas tiesu koleģija

Atbildētājs:  SIA ”XXXXXXX”

Atbildētajā pārstāvis; BDR Gara spēks Reģ. Nr.40008209368 juridiskā adrese: Pilsoņu iela 6-7, Rīga LV-1002  bccinform@gmail.com, Valdes loceklis Boriss Klopcovs

Prasītajās: xxxxx xxxxxxx xxxxx
02.12.1977 dz.g.
Dzīvesvieta nav zināma
Lieta Nr. Cxxxxxxxxxxxx
22.12.2023                                                                                             Nr.F2312.11
Pieteikums par lietas jaunas izskatīšanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
[1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 478.panta ceturtās daļas piektā punkta no kopsakarā ar 479. panta noteikumiem, par jaunatklātiem apstākļiem atzīst: 1) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam.
[2] Šajā gadījumā tikai 2923  gada 22. septembri no 19.09.2023. Augstākajā tiesas Senātā Civillietu departamenta vēstules (1 pielikums) tika galīgi noskaidrots, ka pirmās instances tiesas spriedumā pamatojums uz rakstveida pierādījumu, proti, 24.11.2021 14:45 Valsts  darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa) (2 pielikums). Minēta lēmuma saturu un jēgu tiesa izmanto ka, Atbildētajās rīcības, t.i. atstāšana bez rakstveida atbildes advokātes Landmesere dažādus pieprasījumus Jumaeva vārdā, prettiesiskuma pierādījumu.  Proti, sprieduma ir secināts: “Izvērtējot sūdzībā norādīto, vai atbildētāja ir sniegusi rakstisku atbildi uz prasītāja pilnvarotās pārstāves sūdzību, konstatējot, ka starp atbildētāju un prasītāja pārstāvi pastāv strīds par atbildes nesniegšanas iemesliem un inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts.”
[3] Vadoties uz to, tiesa secināja: “Secināms, ka atbildētāja uz prasītāja pilnvarotās iesniegumiem nav atbildējusi, apstrīdot prasītāja gribu pilnvarot advokāti strīdus jautājuma risināšanai.. Līdz ar to secināms, ka atbildētāja kā darba devējs, to apzinoties, prasītājam nepieprasīja paskaidrojumus par pārkāpumu. <…> secināms, ka 2021.gada 13.augusta rīkojumā atbildētāja no prasītāja nav pieprasījusi nekādus paskaidrojumus par 2021.gada 4.martā notikušā negadījuma apstākļiem. Tādējādi secināms, ka atbildētāja nav izpildījusi Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus, savukārt situācija, kad darbiniekam nav dots saprātīgs laiks paskaidrojumu sniegšanai, ir līdzvērtīga tādai, kad paskaidrojumi vispār nav prasīti, kas liecina par to, ka darba devēja nav bijusi ieinteresēta apstākļu noskaidrošanā pirms darba līguma uzteikšanas”.
[3.1] Pretēji tam lietas esoša 24.11.2021 14:46 Valsts  darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma. Nr.30341000086621-3 būtība un jēgā pierada, ka Ņemot vērā, ka RRVDI amatpersonas rīcībā nav dokumentāra pierādījumu tam, ka XX. XXXXXX pārstāve pie SIA būtu vērsusies ar pilnvarojumu iesniegt xx. xxxxxxxx vārdā sūdzību, tad, RRVDI amatpersona administratīvā pārkāpuma procesu par atbildes nesniegšanu, izbeidz. Lēmuma tiesiskais pamats ir: 119.pants pirmā daļa 1.punkts Administratīvā pārkāpuma procesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem: administratīvais pārkāpums nav noticis.
[3.2] Tas nozīme, ka pirmās instances tiesas sprieduma daļā  par uzteikuma atzīšanu par prettiesisku, pamatojums uz 24.11.2021 Valsts  darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma Nr.30341000086621-3 izdarīts ar būtisku Civilprocesa likuma (turpmāk arī CPL) 190.panra otras daļas pārkāpumu, jo  tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nav nodibināti ar pierādījumiem lietā.
[4] CPL 193.panta piektās daļas prasibas noteic, ka Motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Sprieduma daļā pamatojums ar Darba inspekcijas lēmumu ar vārdiem “inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību” – būtiski pārkāpj likuma prasības, jo tiesa neizdara secinājums vai argumentus par lietas esošo patiesas 24.11.2021 14:46 Valsts  darba inspekcijas amatpersonas lēmuma Nr. 30341000086621-3 pretrunīgumu ar tiesas citētu dokumentu ar to pašos nosaukumu, numuru un datumu (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa).
[4.1] Visbeidzot, lietā nevar būt strīda, ka sprieduma motīva daļas 12.punkts pamatots ar tiesas secinājumiem un argumentiem, kas pamatoti uz lietas neesošo rakstveida pierādījumu, proti “Valsts Darba inspekcijas lēmumu”, kas neatrodas lietas materiālus.
CPL 1.panta pirmā daļa garantē personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Civiltiesības (civilās tiesības) ir materiālas tiesības, tās regulē indivīdam piemītošo subjektīvo tiesību rašanos, izmaiņas, pāreju citām personām un izbeigšanos. Savukārt visas procesuālās tiesības, tostarp arī civilprocesuālās, pieder pie publiskajām tiesībām (sk. sal. Balodis K. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 23.–24.lpp.).
Civilprocesa likums piešķir personai tiesības savas aizskartās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses aizstāvēt likumā paredzētajā kārtībā. Vienlaikus likums uzliek par pienākumu ievērot tajā noteikto tiesību aizsardzības procesuālo kārtību. Tas apstāklis, ka tiesības ir aizsargājamas noteiktā procesuālā kārtībā, liedz personai vērsties tiesā tādā veidā, kāds likumā nav paredzēts (sk. Satversmes tiesas 2012.gada 1.novembra sprieduma lietā Nr. 2012-06-01 9.punktu).
[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.(1)
[4.2] Ka svarīgas personas tiesas aizstāvības procesuālas kartībās mehānismi atzīstamas tiesības uz aizstāvības realizēšanas, kas paredzētās CPL 74.panta otras daļas 5. un 8.punktā garantētās tiesības piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un izteikt par to savus apsvērumus. Izskatot līdzīgo procesuālo jautājumu par sprieduma pamatošanai ka pierādījumu izmantotas dokumentu, kas nav atrodams lietas materiālos, 2018.gada 28.decembra Senāta Civillietu departamenta Judikatūrās sprieduma lieta Nr. C27189813, SKC-217/2018 ir secināts: [12.1] Ir pamatots sūdzības arguments, ka sprieduma pamatošanai kā pierādījumu ir izmantojusi dokumentu, kas nav atrodams lietas materiālos, tādējādi pārkāpjot Civilprocesa likuma 10.pantā noteikto sacīkstes principu. Vienlaikus tiesa liegusi atbildētājai Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 5. un 8.punktā garantētās tiesības piedalīties šī pierādījuma pārbaudīšanā un izteikt par to savus apsvērumus.  Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.panta otrajai daļai sacīkste notiek, pusēm veicot procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā, tostarp dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā. Tiesības iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas tiesai piešķirtas tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, kad ir nepieciešams operatīvi aizsargāt nepilngadīgas personas intereses un tādas personas intereses, kurai ir aprobežotas tiesības veikt noteiktas darbības. Pārsūdzētajā spriedumā tiesa, vispārīgi atsaucoties uz nekonkretizētiem lietas materiāliem, norādīja ka …(sk. 2. un 3.punktus Autors). Tādējādi tiesa, nosakot zaudējumu apmēru par laiku no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim, ir spriedumu pamatojusi ar pierādījumu, kurš nav pievienots lietas materiāliem un nav pārbaudīts lietas iztiesāšanas gaitā. Turklāt minētais pierādījums vairs nav pārbaudāms... (sk. 5 pielikums). Minētais procesuālo tiesību normu pārkāpums atzīstams par būtisku, proti, par tādu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Ņemot vērā minēto, Senāts atzīst, ka pārsūdzētais spriedums daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu neatbilst Civilprocesa likuma 193.panta prasībām, jo apelācijas instances tiesa nav skaidri norādījusi normatīvos aktus, ar kuriem tā pamatojusi spriedumu, un nav sniegusi visu konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī sprieduma rezolutīvajā daļā formulējusi nolēmumu neatbilstoši sprieduma motīvu daļā konstatētajam.
[13] Senāta ieskatā iepriekš izklāstīto argumentu kopums ļauj secināt, ka konstatētie trūkumi materiālo tiesību normu piemērošanā un procesuālie pārkāpumi lietai nozīmīgo apstākļu noskaidrošanā, pierādījumu iegūšanā, novērtēšanā un spriedumā izdarīto secinājumu pamatošanā vērtējami kā tādi, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas daļā par …(Atbildētajā uzteikumu atzīšanu par prettiesisku. Autors)
[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 478.panta ceturtās daļas piektā punkta to kopsakarā ar 479. panta noteikumiem, par jaunatklātiem apstākļiem atzīst: 1) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam. Šajā lieta tieši tas atteicas pie lietas materiāliem, kas atrodas lietas 2.sējuma 9.-20.lapa, jo tās dokumenti, proti,
1. 23.11.2021 Valsts darba inspekcijās lēmums  Nr. 30341000086521-3 par administratīva pārkāpuma lietas izbeigšanās jo administratīvais pārkāpums nav noticis (ir spēkā) pdf;
2. 23.11.2021 Valsts darba inspekcijās lēmums par  Nr. 30341000086321-3 par administratīva pārkāpuma lietas izbeigšanās jo administratīvais pārkāpums nav noticis (ir spēkā) pdf;
3. 23.11.2021 Valsts darba inspekcijās lēmums par  Nr. 30341000086421-3 par administratīva pārkāpuma lietas izbeigšanās jo administratīvais pārkāpums nav noticis (ir spēkā) pdf;
4. 24.11.2021 Valsts darba inspekcijās lēmums par  Nr. 30341000086621-3 par administratīva pārkāpuma lietas izbeigšanās jo administratīvais pārkāpums nav noticis (ir spēkā) pdf;
Ar 13.12.2021 Paskaidrojumi tiesai ar Nr.F2112.08 tika iesniegti tiesā (4 pielikums). Līdz ar to Atbildētajai bija labi pazīstams četrus Valsts darba inspekcijās lēmumos par administratīva pārkāpuma lietas izbeigšanās saturs un būtībā, t.sk. 23.11.2021 14:46 Lēmuma ar Nr. 30341000086621-3.
Pēc pirmās instances tiesas sprieduma izsniegšanas iemazinājos ar Sprieduma 12.5 punktu, kura ir izklāstīts līdzīgā “24.11.2021 Valsts darba inspekcijās lēmums  Nr. 30341000086621-3”  ar citu izdošanas laiku “14:45” Atbildētājās pārstāvis  nonāca pie secinājuma, ka 2021 gada decembrī tika pieņemts vel viens Valsts darba inspekcijās lēmums ar citu laiku, saturu un pamatojumu? Tikai pēc pārbaudes veikšanas, proti informācijās pieprasīšanai no Valsts darba inspekcijās amatpersonas (5 pielikums), no Rīgas Apgabaltiesas amatpersonas (6.pielikums) un visbeidzot pēc 19.09.2023. Augstākajā tiesas Senātā Civillietu departamenta vēstules (1 pielikums) tika galīgi noskaidrots, ka tiesas sprieduma citēta un pamatojuma norādītais “Valsts darba inspekcijās lēmums” ar izdošanas norādītā laikā “14:45” -tiesnese norādot šī lēmuma pieņemšanas laiku plkst.14.45, ir acīmredzami kļūdījusies par vienu sekundi.
Tādējādi ar Augstākajā tiesas Senātā Civillietu departamenta paziņojuma ir pieradīts ka pamatot spriedumu daļā par SIA ADR Rīkojumu (uzteikumu) atzīšanu par prettiesisku, pirmās instances tiesa kļūdaini izmantojusi tikai Valsts darba inspekcijās lēmuma rekvizītus bet ka sprieduma juridisko pamatojumu izmanto dokumentu, kas nav atrodams lietas materiālos.
Līdz ar to nevar būt  šaubas, ka tiesas iespēja izmantot ka rakstveida pierādījumu dokumentu, kas nav atrodams lietas materiālos nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam.
          Ka vairakkārt atziņa Eiropas Cilvēktiesību tiesa, būtiski pušu vienlīdzības principa pārkāpumi kopā ar pušu procesuālo tiesību neievērošanu nav savienojami ar taisnīgas tiesas jēdzienu Konvencijas 6. panta kontekstā(2).

[6] 478.panta otra daļa noteic, ka: Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai. 479.panta pirmais punkts: Par jaunatklātiem apstākļiem atzīst: 1) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam. 480. pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņš. Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina: 1) šā likuma 479.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem — no šo apstākļu atklāšanas dienas;

56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana. (21) Tiesas dokumentus nosūta elektroniski, ievērojot šādu secību: 2) uz adresāta norādīto elektroniskā pasta adresi, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu; 3) uz adresāta oficiālo elektronisko adresi.

56.1 pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums. 4) trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti elektroniski;

Ka apliecināts ar 1 pielikuma saturu vēstule tika nosūtītā 19.09.2023 uz e-pastu bccinform@gmail.com, Līdz ar to vēstules saņemšanas datums ir  “trešajā diena”, proti, 22 septembrī.

[7] Saskaņa ar iepriekšminēto un vadoties pēc CPL  478. – 482.pantas, tas kopsakarībā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta pirmās daļas noteikumiem

                                                                                                        lūdzu:

atcelt Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 16. septembra spriedumu lietā Nr. xxxxxxx ar kuru daļēji apmierināta xxxxxxx xxxxxx (xxxxxx xxxxxx ) prasība pret SIA „xxx xxxxx” par atjaunošanu darbā, neizmaksātās darba algas un morālā kaitējuma atlīdzības kompensācijas piedziņu spriedumu daļā par 23.08.2021 SIA "XXXXXX"  Rīkojumu (uzteikumu) atzīšanu par prettiesisku un nodod lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai vai zemākas instances tiesai.

Pielikumā:

1.      19.09.2023. Augstākajā tiesas Senātā Civillietu departamenta priekšsēdētaja vēstule;

2.      24.11.2021 14:46 Valsts darba inspekcijās lēmums  Nr. 30341000086621-3;

3.      26.03.2019SIA "XXXXX" pilnvara Borisam Klopcovam un/vai Biedrībai Gara spēks;

4.      13.12.2021 SIA "XXXXX" paskaidrojums tiesā lietā  C29427321 ar pielikumiem;

5.      08.08.2023 Valsts darba inspekcijās vēstule par pieprasīta lēmuma neesamību;

6.      10.08.2003 Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētajas vēstule par pieprasīta lēmuma  lietas materiālus neatrašanu;

7.      22.07.2022 SIA "XXXXX" speciāla pilnvara Borisam Klopcovam un/vai Biedrībai Gara spēks;

8.    22.12.2023 Kredītiestādes “Paysera” Maksājuma uzdevums par drošības naudas par pieteikuma iesnigšanas tiesā apmaksas.

          Cieņā Boriss Klopcovs SIA  "XXXXX" pilnvarota persona biedrības Gara spēks Valdes loceklis

(1) 2020.gada 16.janvāra Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. C04148214 SKC-36/2020              (2) https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-207959  (04.02.2021 Eiropas cilvēktisību tiesas spriedums lietā Vorotņikova pret Latviju (iesniegums Nr. 68188/13) 

================================================================================================================================

16/12/023 /Jaunumi/

    Pirmā Latvijas tiesu prakses vēsturē ir civilprasība par morālā kaitējuma atlīdzību, kas nodarīts tiesas prettiesiskas rīcības rezultātā, proti: nepamatoti tiesas lēmumi (blakus lēmums) par procesuālās sūdzības pieņemšanu atteikšanas - izraisīja tiesvedības kavēšanas  gandrīz 5 mēnešus, ko pierādīja augstākas instances tiesas lēmums. Lieta ierosināta 14.12.2023, atbildētājai, proti,  LR Finanšu ministrijai tiesa tika lūgta - sniegt paskaidrojumus tiesai līdz 24.01.2024.                                                                                                                                                                                                                                                              The first in the history of Latvian judicial practice is a civil claim for compensation for moral damage caused by unlawful actions of the court, namely: unfounded decisions (blakus lemums) of the court to refuse to accept a procedural complaint, caused the legal proceedings to stretch out for almost 5 months, which was proven by the court decision higher authority. The case was initiated on 12/14/2023, the Defendant, the Ministry of Finance of the Republic of Latvia, was asked to give its explanations to the court by 01/24/2024.