Gara spēks biedrība - Noziegumi tiesas zāle

/22.12.2023/

Rīgas apgabaltiesa Civillietu tiesas kolēģija riga.apgabals.cl@tiesas.lv

Atbildētājs: xxxxxxxxx Reģ. Nr. xxxxxxxxx, juridiskā adrese : xxxxxxxxxx , Rīga, LV-10xx

Pārstāvis; BDR Gara spēks

Reģ. Nr.40008209368

juridiskā adrese: Pilsoņu iela 6-7, Rīga LV-1002

e-pasts: bccinform@gmail.com

Valdes loceklis Boriss Klopcovs

Prasītajās: xxxxx xxxxxxx xxxxx

02.12.1977 dz.g.

Dzīvesvieta nav zināma

Lieta Nr. C29427321

22.12.2023 Nr.F2312.11

Pieteikums par lietas jaunas izskatīšanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

[1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 478.panta ceturtās daļas piektā punkta no kopsakarā ar 479. panta noteikumiem, par jaunatklātiem apstākļiem atzīst: 1) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam.

[2] Šajā gadījumā tikai 2923 gada 22. septembri no 19.09.2023. Augstākajā tiesas Senātā Civillietu departamenta vēstules (1 pielikums) tika galīgi noskaidrots, ka pirmās instances tiesas spriedumā pamatojums uz rakstveida pierādījumu, proti, 24.11.2021 14:45 Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa) (2 pielikums). Minēta lēmuma saturu un jēgu tiesa izmanto ka, Atbildētajās rīcības, t.i. atstāšana bez rakstveida atbildes advokātes Landmesere dažādus pieprasījumus Jumaeva vārdā, prettiesiskuma pierādījumu. Proti, sprieduma ir secināts: “Izvērtējot sūdzībā norādīto, vai atbildētāja ir sniegusi rakstisku atbildi uz prasītāja pilnvarotās pārstāves sūdzību, konstatējot, ka starp atbildētāju un prasītāja pārstāvi pastāv strīds par atbildes nesniegšanas iemesliem un inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts.”

[3] Vadoties uz to, tiesa secināja: “Secināms, ka atbildētāja uz prasītāja pilnvarotās iesniegumiem nav atbildējusi, apstrīdot prasītāja gribu pilnvarot advokāti strīdus jautājuma risināšanai.. Līdz ar to secināms, ka atbildētāja kā darba devējs, to apzinoties, prasītājam nepieprasīja paskaidrojumus par pārkāpumu. <…> secināms, ka 2021.gada 13.augusta rīkojumā atbildētāja no prasītāja nav pieprasījusi nekādus paskaidrojumus par 2021.gada 4.martā notikušā negadījuma apstākļiem. Tādējādi secināms, ka atbildētāja nav izpildījusi Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus, savukārt situācija, kad darbiniekam nav dots saprātīgs laiks paskaidrojumu sniegšanai, ir līdzvērtīga tādai, kad paskaidrojumi vispār nav prasīti, kas liecina par to, ka darba devēja nav bijusi ieinteresēta apstākļu noskaidrošanā pirms darba līguma uzteikšanas”.

[3.1] Pretēji tam lietas esoša 24.11.2021 14:46 Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma. Nr.30341000086621-3 būtība un jēgā pierada, ka Ņemot vērā, ka RRVDI amatpersonas rīcībā nav dokumentāra pierādījumu tam, ka XX. XXXXXX pārstāve pie SIA būtu vērsusies ar pilnvarojumu iesniegt xx. xxxxxxxx vārdā sūdzību, tad, RRVDI amatpersona administratīvā pārkāpuma procesu par atbildes nesniegšanu, izbeidz. Lēmuma tiesiskais pamats ir: 119.pants pirmā daļa 1.punkts Administratīvā pārkāpuma procesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem: administratīvais pārkāpums nav noticis.

[3.2] Tas nozīme, ka pirmās instances tiesas sprieduma daļā par uzteikuma atzīšanu par prettiesisku, pamatojums uz 24.11.2021 Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma Nr.30341000086621-3 izdarīts ar būtisku Civilprocesa likuma (turpmāk arī CPL) 190.panra otras daļas pārkāpumu, jo tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nav nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[4] CPL 193.panta piektās daļas prasibas noteic, ka Motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Sprieduma daļā pamatojums ar Darba inspekcijas lēmumu ar vārdiem “inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību” – būtiski pārkāpj likuma prasības, jo tiesa neizdara secinājums vai argumentus par lietas esošo patiesas 24.11.2021 14:46 Valsts darba inspekcijas amatpersonas lēmuma Nr. 30341000086621-3 pretrunīgumu ar tiesas citētu dokumentu ar to pašos nosaukumu, numuru un datumu (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa).

[4.1] Visbeidzot, lietā nevar būt strīda, ka sprieduma motīva daļas 12.punkts pamatots ar tiesas secinājumiem un argumentiem, kas pamatoti uz lietas neesošo rakstveida pierādījumu, proti “Valsts Darba inspekcijas lēmumu”, kas neatrodas lietas materiālus.

CPL 1.panta pirmā daļa garantē personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Civiltiesības (civilās tiesības) ir materiālas tiesības, tās regulē indivīdam piemītošo subjektīvo tiesību rašanos, izmaiņas, pāreju citām personām un izbeigšanos. Savukārt visas procesuālās tiesības, tostarp arī civilprocesuālās, pieder pie publiskajām tiesībām (sk. sal. Balodis K. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 23.–24.lpp.).

Civilprocesa likums piešķir personai tiesības savas aizskartās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses aizstāvēt likumā paredzētajā kārtībā. Vienlaikus likums uzliek par pienākumu ievērot tajā noteikto tiesību aizsardzības procesuālo kārtību. Tas apstāklis, ka tiesības ir aizsargājamas noteiktā procesuālā kārtībā, liedz personai vērsties tiesā tādā veidā, kāds likumā nav paredzēts (sk. Satversmes tiesas 2012.gada 1.novembra sprieduma lietā Nr. 2012-06-01 9.punktu).

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.[1]

[4.2] Ka svarīgas personas tiesas aizstāvības procesuālas kartībās mehānismi atzīstamas tiesības uz aizstāvības realizēšanas, kas paredzētās CPL 74.panta otras daļas 5. un 8.punktā garantētās tiesības piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā un izteikt par to savus apsvērumus. Izskatot līdzīgo procesuālo jautājumu par sprieduma pamatošanai ka pierādījumu izmantotas dokumentu, kas nav atrodams lietas materiālos, 2018.gada 28.decembra Senāta Civillietu departamenta Judikatūrās sprieduma lieta Nr. C27189813, SKC-217/2018 ir secināts: [12.1] Ir pamatots sūdzības arguments, ka sprieduma pamatošanai kā pierādījumu ir izmantojusi dokumentu, kas nav atrodams lietas materiālos, tādējādi pārkāpjot Civilprocesa likuma 10.pantā noteikto sacīkstes principu. Vienlaikus tiesa liegusi atbildētājai Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 5. un 8.punktā garantētās tiesības piedalīties šī pierādījuma pārbaudīšanā un izteikt par to savus apsvērumus. Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.panta otrajai daļai sacīkste notiek, pusēm veicot procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā, tostarp dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā. Tiesības iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas tiesai piešķirtas tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, kad ir nepieciešams operatīvi aizsargāt nepilngadīgas personas intereses un tādas personas intereses, kurai ir aprobežotas tiesības veikt noteiktas darbības. Pārsūdzētajā spriedumā tiesa, vispārīgi atsaucoties uz nekonkretizētiem lietas materiāliem, norādīja ka …(sk. 2. un 3.punktus Autors). Tādējādi tiesa, nosakot zaudējumu apmēru par laiku no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim, ir spriedumu pamatojusi ar pierādījumu, kurš nav pievienots lietas materiāliem un nav pārbaudīts lietas iztiesāšanas gaitā. Turklāt minētais pierādījums vairs nav pārbaudāms... (sk. 5 pielikums). Minētais procesuālo tiesību normu pārkāpums atzīstams par būtisku, proti, par tādu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Ņemot vērā minēto, Senāts atzīst, ka pārsūdzētais spriedums daļā par zaudējumu atlīdzības piedziņu neatbilst Civilprocesa likuma 193.panta prasībām, jo apelācijas instances tiesa nav skaidri norādījusi normatīvos aktus, ar kuriem tā pamatojusi spriedumu, un nav sniegusi visu konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī sprieduma rezolutīvajā daļā formulējusi nolēmumu neatbilstoši sprieduma motīvu daļā konstatētajam.

[13] Senāta ieskatā iepriekš izklāstīto argumentu kopums ļauj secināt, ka konstatētie trūkumi materiālo tiesību normu piemērošanā un procesuālie pārkāpumi lietai nozīmīgo apstākļu noskaidrošanā, pierādījumu iegūšanā, novērtēšanā un spriedumā izdarīto secinājumu pamatošanā vērtējami kā tādi, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas daļā par …(Atbildētajā uzteikumu atzīšanu par prettiesisku. Autors)

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 478.panta ceturtās daļas piektā punkta to kopsakarā ar 479. panta noteikumiem, par jaunatklātiem apstākļiem atzīst: 1) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam. Šajā lieta tieši tas atteicas pie lietas materiāliem, kas atrodas lietas 2.sējuma 9.-20.lapa, jo tās dokumenti, proti,

1. 23.11.2021 Valsts darba inspekcijās lēmums Nr. 30341000086521-3 par administratīva pārkāpuma lietas izbeigšanās jo administratīvais pārkāpums nav noticis (ir spēkā) pdf;

2. 23.11.2021 Valsts darba inspekcijās lēmums par Nr. 30341000086321-3 par administratīva pārkāpuma lietas izbeigšanās jo administratīvais pārkāpums nav noticis (ir spēkā) pdf;

3. 23.11.2021 Valsts darba inspekcijās lēmums par Nr. 30341000086421-3 par administratīva pārkāpuma lietas izbeigšanās jo administratīvais pārkāpums nav noticis (ir spēkā) pdf;

4. 24.11.2021 Valsts darba inspekcijās lēmums par Nr. 30341000086621-3 par administratīva pārkāpuma lietas izbeigšanās jo administratīvais pārkāpums nav noticis (ir spēkā) pdf;

Ar 13.12.2021 Paskaidrojumi tiesai ar Nr.F2112.08 tika iesniegti tiesā (4 pielikums). Līdz ar to Atbildētajai bija labi pazīstams četrus Valsts darba inspekcijās lēmumos par administratīva pārkāpuma lietas izbeigšanās saturs un būtībā, t.sk. 23.11.2021 14:46 Lēmuma ar Nr. 30341000086621-3.

Pēc pirmās instances tiesas sprieduma izsniegšanas iemazinājos ar Sprieduma 12.5 punktu, kura ir izklāstīts līdzīgā “24.11.2021 Valsts darba inspekcijās lēmums Nr. 30341000086621-3” ar citu izdošanas laiku “14:45” Atbildētājās pārstāvis nonāca pie secinājuma, ka 2021 gada decembrī tika pieņemts vel viens Valsts darba inspekcijās lēmums ar citu laiku, saturu un pamatojumu? Tikai pēc pārbaudes veikšanas, proti informācijās pieprasīšanai no Valsts darba inspekcijās amatpersonas (5 pielikums), no Rīgas Apgabaltiesas amatpersonas (6.pielikums) un visbeidzot pēc 19.09.2023. Augstākajā tiesas Senātā Civillietu departamenta vēstules (1 pielikums) tika galīgi noskaidrots, ka tiesas sprieduma citēta un pamatojuma norādītais “Valsts darba inspekcijās lēmums” ar izdošanas norādītā laikā “14:45” -tiesnese norādot šī lēmuma pieņemšanas laiku plkst.14.45, ir acīmredzami kļūdījusies par vienu sekundi.

Tādējādi ar Augstākajā tiesas Senātā Civillietu departamenta paziņojuma ir pieradīts ka pamatot spriedumu daļā par SIA ADR Rīkojumu (uzteikumu) atzīšanu par prettiesisku, pirmās instances tiesa kļūdaini izmantojusi tikai Valsts darba inspekcijās lēmuma rekvizītus bet ka sprieduma juridisko pamatojumu izmanto dokumentu, kas nav atrodams lietas materiālos.

Līdz ar to nevar būt šaubas, ka tiesas iespēja izmantot ka rakstveida pierādījumu dokumentu, kas nav atrodams lietas materiālos nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam.

Ka vairakkārt atziņa Eiropas Cilvēktiesību tiesa, būtiski pušu vienlīdzības principa pārkāpumi kopā ar pušu procesuālo tiesību neievērošanu nav savienojami ar taisnīgas tiesas jēdzienu Konvencijas 6. panta kontekstā.

[6] 478.panta otra daļa: Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai. 479.panta pirmais punkts: Par jaunatklātiem apstākļiem atzīst: 1) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam. 480. pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņš. Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina: 1) šā likuma 479.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem — no šo apstākļu atklāšanas dienas;

56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana. (21) Tiesas dokumentus nosūta elektroniski, ievērojot šādu secību: 2) uz adresāta norādīto elektroniskā pasta adresi, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu; 3) uz adresāta oficiālo elektronisko adresi.

56.1 pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums. 4) trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti elektroniski;

Ka apliecināts ar 1 pielikuma saturu vēstule tika nosūtītā 19.09.2023 uz e-pastu bccinform@gmail.com, Līdz ar to vēstules saņemšanas datums ir “trešajā diena”, proti, 22 septembrī.

[7] Saskaņa ar iepriekšminēto un vadoties pēc CPL 478. – 482.pantas, tas kopsakarībā ar Cilvektiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta pirmās daļas noteikumiem

lūdzu:

atcelt Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 16. septembra spriedumu lietā Nr. xxxxxxx ar kuru daļēji apmierināta xxxxxxx xxxxxx (xxxxxx xxxxxx ) prasība pret SIA „xxx xxxxx” par atjaunošanu darbā, neizmaksātās darba algas un morālā kaitējuma atlīdzības kompensācijas piedziņu spriedumu daļā par 23.08.2021 SIA "XXXXXX" Rīkojumu (uzteikumu) atzīšanu par prettiesisku un nodod lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai vai zemākas instances tiesai.

Pielikumā:

1. 19.09.2023. Augstākajā tiesas Senātā Civillietu departamenta priekšsēdētaja vēstule;

2. 24.11.2021 14:46 Valsts darba inspekcijās lēmums Nr. 30341000086621-3;

3. 26.03.2019 SIA "XXXXX" pilnvara Borisam Klopcovam un/vai Biedrībai Gara spēks;

4. 13.12.2021 SIA "XXXXX" paskaidrojums tiesā lietā C29427321 ar pielikumiem;

5. 08.08.2023 Valsts darba inspekcijās vēstule par pieprasīta lēmuma neesamību;

6. 10.08.2003 Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētajas vēstule par pieprasīta lēmuma lietas materiālus neatrašanu;

7. 22.07.2022 SIA "XXXXX" speciāla pilnvara Borisam Klopcovam un/vai Biedrībai Gara spēks;

8. 22.12.2023 Kredītiestādes “Paysera” Maksājuma uzdevums par drošības naudas par pieteikuma iesnigšanas tiesā apmaksas.

Cieņā Boriss Klopcovs SIA "XXXXX" pilnvarota persona biedrības Gara spēks Valdes locekli

[1] 2020.gada 16.janvāra Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. C04148214 SKC-36/2020

25/10/2023

......................................................KOMENTARS...........................................................

Protams, te nav par ko strīdēties! Šķībums un korupcija Latvijas augstākajās tiesu instancēs - nu nekādi nevar iekļauties “vitāli svarīgās Latvijas valstiskuma interesēs!”

Valsts drošības inspekcijas atbilde

Rīgā

19.10.2023 Nr.21/2023/3561 Uz 19.09.2023 Nr. b/n

Boriss Klopcovs
info.garaspeks@gmail.com

Par 19.09.2023 Augstākas tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja
Normunda Salenieka vēstuli

Valsts drošības dienests (turpmāk – VDD) ir saņēmis Borisa Klopcova iesniegumu (turpmāk – iesniegums), kurā lūgts VDD izlemt jautājumu par kompetento valsts iestādi, kam ir pilnvarojums sniegt izsmeļošu un galīgu lēmumu Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 13.panta kontekstā, ņemot vērā iesniegumā izklāstīto situāciju.

VDD, izvērtējot iesnieguma saturu pēc būtības, vērš uzmanību, ka VDD kompetence atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam aptver valsts drošības aizsardzību, valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzību un noziedzīgu nodarījumu valsts drošības jomā izmeklēšanu. Ņemot vērā VDD kā pretizlūkošanas un iekšējās drošības dienestam likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, secināms, ka Jūsu lūguma izvērtēšana nav piekritīga VDD.

Informējam, ka Jūsu iesniegumā minētā informācija tiek pieņemta zināšanai un var tikt izmantota darbā atbilstoši VDD kompetencei un iesnieguma saturam.

Priekšnieka vietnieks Ē. Cinkus

DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

09/10/2023

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Priekšniekam Jēkabam Straume

knab@knab.gov.lv

(ziņošanai): Eiropas Komisija deputātei T. Ždanoka (Papildinājums pie 05.10.2023 iesniegumu) tatjana.zdanoka@europarl.europa.eu

LR Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētajām

(Papildinājums pie 19.09.2023 iesniegumu)

info@saeima.lv

09/10/2023 Nr. F2310.11

ATKLĀTAIS IESNIEGUMS

Par korupcijas un valsts amatpersonas pretlikumīga savstarpēja segšana.

Tiesas prettiesiska rīcība – pierādījuma viltojums un netaisnīga nolēmuma pieņemšana

{1} Pirmās instances tiesa

16/09/2022 Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums lietā Nr.C29427321 citējums:

[12.4] "Saskaņā ar Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumiem, ja darba devējs ir nodomājis uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5. punkta noteikumiem, viņam ir pienākums pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu.

Pretēji 2021.gada 23.augusta rīkojumā norādītajam, ka prasītājs atteicies sniegt jebkādus paskaidrojumus uz 2021.gada 13.augustā norādīto lūgumu un atbildi par faktiskajiem avārijas apstākļiem un prasītāja uzvedības iemesliem, secināms, ka prasītājs ir rīkojies un paudis savu gribu un vēlmi saņemt papildus informāciju par rīkojumā norādīto, pilnvarojis zvērinātu advokāti K.Landmeseri savu tiesību aizsardzībai, kas 2021.gada 18.augustā ir vērsusies ar papildus informācijas pieprasījumu no atbildētājas. 2021.gada 23.augustā un 14.septembrī advokāte atbildētājai nosūtījusi atkārtotu pieprasījumu prasītāja vārdā, nosūtot minēto dokumentu arī Valsts darba inspekcijai, lūdzot sniegt skaidrojumu par prasītājam 2021.gada jūlijā izmaksāto darba algu, nosūtīt prasītāja pārstāvei darba algas aprēķinu par 2021.gada augustu un septembri, informāciju par to, vai ir izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

Secināms, ka atbildētāja uz prasītāja pilnvarotās iesniegumiem nav atbildējusi, apstrīdot prasītāja gribu pilnvarot advokāti strīdus jautājuma risināšanai.

[12.5] Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa).

Izvērtējot sūdzībā norādīto, vai atbildētāja ir sniegusi rakstisku atbildi uz prasītāja pilnvarotās pārstāves sūdzību, konstatējot, ka starp atbildētāju un prasītāja pārstāvi pastāv strīds par atbildes nesniegšanas iemesliem un inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts.

[12.7] secināms, ka 2021.gada 13.augusta rīkojumā atbildētāja no prasītāja nav pieprasījusi nekādus paskaidrojumus par 2021.gada 4.martā notikušā negadījuma apstākļiem".

[12.7] 3rindkopa: "Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka būtu nosūtījusi prasītājam citu paziņojumu, lūdzot sniegt paskaidrojumus par notikušo. Tādējādi secināms, ka atbildētāja nav izpildījusi Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus, savukārt situācija, kad darbiniekam nav dots saprātīgs laiks paskaidrojumu sniegšanai, ir līdzvērtīga tādai, kad paskaidrojumi vispār nav prasīti, kas liecina par to, ka darba devēja nav bijusi ieinteresēta apstākļu noskaidrošanā pirms darba līguma uzteikšanas".

[12.8 2rindkopa: "Līdz ar to secināms, ka atbildētāja kā darba devējs, to apzinoties, prasītājam nepieprasīja paskaidrojumus par pārkāpumu"[1]

{2} Otrās instances tiesa

Apelācijas sūdzības saturs un pamatojumi

(teksta citejums): [1.7] Sprieduma [12.5] punkta tiesa citēja lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija – “24.11.2021. 14:45 lēmuma Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa)”.

Šo dokumentu un to saturu tiesa izmanto ka svarīgo pierādījumu. Citējot lēmuma saturu, tiesa nocitēja: “..., inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts”. Elementārais salīdzinājums tiesas sprieduma tekstu ar noradīta Valsts darba inspekcijas 24.11.2021. 14:45 lēmuma Nr.30341000086621-3 tekstu, secināms, ka lēmuma cietējums tika negodprātīgi papildināts vai pievienots (iekļauts) cita autora teksta fragments par to, ka “<…> inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību”[2].

[1.8] <…> CPL 89.pants trešā daļa noteic, ka spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam. Kā arī, 193.panta piektā daļā noteic, ka tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Šajā gadījumā likuma prasības acīmredzami netika ievērotas. Tiesa atteicas pamatot spriedumu ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, proti, 24.11.2021. 14:45 Valsts darba inspekcijas lēmuma atzinumu par to ka, likuma noteikta neapliecinātas pilnvaras kopijai nav juridiska spēkā un līdz ar to SIA ADR skola pamatoti atstāja advokātes pieprasījumus bez atbildes. Tiesa pamato spriedumu ar nezināma izcelsmes secinājumu par to, ka “inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu <..> pārbaudīt (iesniedzēja) tā pilnvarojuma spēkā esību”. Minētais tiesas juridiskais novērtējums neatbilst lieta esoša rakstveida pierādījumā saturam un līdz ar to nevar būt atzīt par likumīgu un pamatotu CPL 193.panta 5.daļas izpratnē.[3]

Apelācijas instances tiesas spriedums

[14] Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā ir noteikts, ka sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas tiesas 2022.gada 16.septembra spriedums ir pareizs un lietas faktiskajiem apstākļiem atbilstošs, līdz ar to tiesas kolēģija pievienojas šī sprieduma motivācijai un neatkārto tajā minētos argumentus.[4]
Kā arī, apgabaltiesa spriedumā [15.3] punkta faktiski atzinusi apelācijās sūdzībās pamatojumus par pirmās instances tiesas sprieduma izmantoto viltota VDI lēmuma pieradīšanas nozīmes. Nolūkā izvairīties izteikt sūdzības argumentus par nepatiesa pierādījuma izmantošanu un likumā prasīto šā fakta novērtējumu, apgabaltiesa tikai neskaidri norādījusi, ka “Tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības argumentus, atzīst, ka atbildētāja prasības daļā par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavējuma laiku, faktiski ir apstrīdējusi tikai pirmās instances tiesas secinājumus par darba devēja pienākumu pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumus.[1]

Līdz ar to nevar būt strīdā ka apgabaltiesas trīs tiesneses sastāvs uzmanīgi iepazinos ar sprieduma [12.5] punkta tekstu un secinājumu par darba inspekcijas 24.11.2021. lēmuma pierādāmo nozīmi, pēc tam atvēru norādītās lietas 2.sējuma 9.-20. lapas) un iepazinos ar šī lēmuma patieso saturu. Pēc tam apgabaltiesa nostājās pozīcijā, lai noklusētu pirmās instances tiesas acīmredzamu noziedzīgu ļaunprātību. un tādējādi apgabaltiesas sastāva rīcība veidoja objektīvas Krimināllikuma 289 pantā paredzētā nozieguma sastāva pazīmes, proti, sprieduma falsifikācijas pēdu slēpšanu un nepatiesa pierādījuma turpmāku izmantošanas kontekstā.

[1] https://drive.google.com/file/d/17-TSmQANDFgmbMyRYHGAYAPLKbyUr0lQ/view?usp=sharing

KOMENTARS

Ar starptautiskas atzinām ir atzīts, ka viens no faktoriem, kas kavē korupcijas apkarošanas efektivitāti, ir apļveida, nepubliska korporatīvās segšanas principa darbība

Tādējādi konstatēts, ka pirmās instances tiesas spriedums daļā par atlaišanas procedūras atzīšanu par nelikumīgu un otrās instances tiesas daļā par pirmās instances tiesas sprieduma atzīšanu - par likumīgu un pamatotu, ir balstīts uz viltotu, nezināmu izcelsmi un šobrīd lietas materiālos neesošu rakstveida pierādījumu. Tās pietiekami pierada sākotnēja lēmuma izdevies Valsts Darba inspekcijas paziņojums[5] un Rīgas apgabaltiesas paziņojums.[6]

Saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 289. pantu šāda nezināmas tiesu institūcijas amatpersonas rīcība veido pirmajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvu formu: apzināti nepatiesa pierādījuma radīšana civillietā. Vēl vairāk - sprieduma pamatojums daļā, ka par nelikumīgu atzīts SIA lēmums par prasītāja atlaišanu, pamatojoties uz to, ka “advokāta vēstuļu atstāšana bez rakstiskām atbildēm – bija darba likuma 101. panta pārkāpums” un attiecīgi lēmums par atlaišanu ir nelikumīgs. Saskaņā ar Krimināllikuma prasībām šāda tiesneša rīcība ir izveidojusi objektīvu 291. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva formu, proti: Nelikumīga tiesas sprieduma taisīšana, tas ir, tiesas sprieduma taisīšana, daļā par darbinieka (prasītāja lietā) atlaišanas nelikumību, pamatojoties uz falsificētu rakstveida pierādījumu.

No Latvijas Republikas likumdošanas normu pozīcijas, visu prokuratūras[7], tiesas, Valsts prezidenta kancelejas juristu[8], Premjerministra kancelejas[9], Saeimas deputātu faktisko rīcību[10], Tieslietu ministrijās[11], kuri pietiekami rūpīgi iepazinušies ar manu iesniegumu saturu un objektīvi izvērtējuši no tiesiskas nozīmes un atstājuši dokumentus bez tālākas virzības panta pārkāpumā - veido Latvijas Krimināllikuma 289. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās formas pazīmes – apzinātu falsifikācijas pēdu slēpšanu un nepatiesa pierādījuma turpmāku izmantošanu, kura fakts atspoguļots pirmās instances tiesas spriedumā.

Nosaucot lietas savos vārdos, jāatzīst, ka Latvijas valsts aparāta amatpersonu rīcība ir izveidojusi pazīmes, kas liecina par atklātībā neesoša koruptīva “korporatīvās solidaritātes” principa darbību kolēģu, valsts varas iestāžu aparāta ierēdņu (itālis. “Omertа́”) izdarīto ļaunprātību segšanas formā.

Īpaši skaidri koruptīva pieeja iesnieguma par zemākas tiesas pieļautām ļaunprātībām izskatīšanai un izvērtēšanai, ir atradusi savu atspoguļojumu Civillietu departamenta Augstākās tiesas senatora 19.09.2023 vēstules N. Salenieks veiktās pārbaudes rezultātā - abu instanču tiesu darbībās nekādi pārkāpumi nav atklāti.[12]

Šajā vēstulē, Augstākās tiesas senators konstatē, ka, pārbaudot lietas materiālus, tika noteikts, ka: "Tiesnese norādot šī lēmuma pieņemšanas laiku plkst.14.45, ir acīmredzami kļūdījusies par vienu sekundi. Taču šim lēmuma pieņemšanas laikam nav izšķirošas nozīmes, jo to var identificēt gan pēc tā pieņemšanas datuma, gan numura, gan izskatīšanas priekšmeta, proti, izbeigts administratīvā pārkāpuma process jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību". Tādējādi senators apstiprina faktu, ka ir iepazinies ar pirmās instances tiesas sprieduma punkta (12.5.) saturu[13] un, kas lietā ir uz lietas 9. –20. sējuma 2. lappusēm) ar spēkā esošu darba inspekcijas nolēmuma saturu no tā paša datuma un numura[14], pats pārliecinājās par šā pierādījuma principiālās daļas viltojumu, tomēr nolēma šo faktisko apstākli slēpt no pienākuma savā atbildē minēt un izdarīt savu vērtējumu.

P.S. Saprotams ka esoša posttotalitārā valsts pārvaldes sistēmā joprojām efektīvi darbojas korporatīvas solidaritātēs princips ("Comix cornici nunquam confodit oculum"). Manā gadījumā, kad ieinteresētas personas ir Latvijas tiesnesi, neskatoties uz to ka neviens no augstākās rangos valsts amatpersonas (Prezidenta kanceleja, Ģenerālprokuratūra, Tiesībsargs, Valsts kanceleja, Augstāka tiesa utt) pēc iepazīšanas ar manas dokumentus norādītiem faktiem un argumentiem – neatrada objektīvus iebildumus pēc būtības pret norādītos faktus un argumentus (izņemot N.Salienieka mēģinājumu). Dažādi no amatpersonas noradīja, ka tās “nav viņas kompetencē’’, vienlaikus atteikušies pildīt likuma prasības par saistošo personu iesniegumiem nosūtīt iesniegumu kompetentajai institūcijai 7 dienu laikā (Iesnieguma likums 4.pants). Ierēdņi nevēlas tikt iesaistīti lietā par viņu kolēģu no valsts aparāta rīcības likumību. Tomēr iznīcināšana vai atteikšanās pieņemt lietvedībā manus dokumentus, Krimināllikuma izpratnē veido kriminālnodarījuma, kas pieredzēts Krimināllikuma 289.panta notikumiem. Līdz ar to man atstājas vienīga cerība uz to, ka šis dokument - izlasīs patiesām godīgs un principiāls cilvēks, īsts mūsu valstij patriots!

Manuprāt nav nepieciešamības rakstīt atsevišķo “lūgumā daļu” jo KNAB pienākumi un tiesības ir izmelojusī noteiktas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.
Kā arī, būs godīgi norādīt, ka jūsu atbilde var tikt izmantota kā arguments, kas pierāda efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu neesamību Konvencijas 13.panta izpratnē Latvijas likumdošanas laukā.
Cieņā Boriss Klopcovs
[1] https://drive.google.com/file/d/1nj34goryQxkAaeIYnX2Ul3epTTFST9jI/view?usp=sharing
[2] https://drive.google.com/file/d/1y_zph-aLQ2nLdx8h20NGOiXeNGh1QGeB/view?usp=sharing
[3] https://drive.google.com/file/d/1H_bsw2oPBO8U6P9agfuFxxWmv32RsnQb/view?usp=sharing
[4] https://drive.google.com/file/d/17-TSmQANDFgmbMyRYHGAYAPLKbyUr0lQ/view?usp=sharing
[5] https://drive.google.com/file/d/1y_zph-aLQ2nLdx8h20NGOiXeNGh1QGeB/view?usp=sharing
[6] https://drive.google.com/file/d/1lVE-Es2jLke28CFIWMNm2z8Mobfgds9B/view?usp=sharing
[7] https://drive.google.com/file/d/15qCQstXtjjbDFpRI9dusD4ZkZ_yKlXwD/view?usp=sharing
[8] https://drive.google.com/file/d/1riqY-FKZo8arEMCXWd3d5PXPDeqxcxOY/view?usp=sharing
[9] https://drive.google.com/file/d/12gIy5PpEai5bI3NfRySU_b7Nfu1_xM_K/view?usp=sharing
[10] https://drive.google.com/file/d/1g9hUpPUOHjwvadLjrXIirM5E_a6XUzVD/view?usp=sharing
[11] https://drive.google.com/file/d/17yooMU797_beMRZ_OCbtl1qBmW9_3Pcn/view?usp=sharing
[12] https://drive.google.com/file/d/1YIItg9YHd5tPTBLgeH3igd-EQydoPr1_/view?usp=sharing
[13] https://drive.google.com/file/d/1nj34goryQxkAaeIYnX2Ul3epTTFST9jI/view?usp=sharing
[14] https://drive.google.com/file/d/18Tk_oCDR5moRMCstqpfWmAjoI2hCrFhC/view?usp=sharing

/22.12.2023/

......................................................KOMENTARS...........................................................

Protams, te nav par ko strīdēties! Šķībums un korupcija Latvijas augstākajās tiesu instancēs - nu nekādi nevar iekļauties “vitāli svarīgās Latvijas valstiskuma interesēs!”

Izveido savu mājaslapu vai e-veikalu ar Mozello!