LR TIESIĪBSARGA ATBLDE
Latvijas Republikas tiesībsargs
Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010, tālr.: 67686768, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv, www.tiesibsargs.lv
Rīgā
{06/09/2023} Datums skatāms laika zīmogā Nr. 6-2/466
Boriss Klopcovs
b.kloptsov@mail.ru
Par viltotiem pierādījumiem
[1] Pirmo iesniegumu bez sagatavošanas datuma (reģ. 09.08.2023. ar Nr.1037) esat adresējis Latvijas Republikas prezidentam, Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, Latvijas Republikas Tiesībsargam un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai. Iesniegumam esat pievienojis vairākus dokumentus, tajā skaitā divas pilnvaras, ka esat pilnvarots pārstāvēt SIA “ADR skola” intereses Latvijas iestādēs un tiesās. No šajā iesniegumā norādītā izriet, ka uzskatāt, ka pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa savus secinājumus spriedumos ir pamatojušas ar viltotu Valsts darba inspekcijas lēmumu vai pretlikumīgi papildina Valsts darba inspekcijas lēmuma tekstu. Kaut arī iesniegumā izsakāt vairākus lūgumus, secinu, ka tieši Tiesībsargam lūdzat ierosināt pārbaudes lietu un sniegt atzinumu par Latvijas Republikas likumdošanas atbilstību Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.panta noteikumiem.
Tiesībsarga likuma 24. panta otrajā daļā noteikts, ka izskatījis personas iesniegumu, tiesībsargs ierosina pārbaudes lietu, ja tas atbilst Tiesībsarga funkcijām un uzdevumiem un personas norādīto jautājumu ir iespējams risināt. Izvērtējot Jūsu iesniegumu, nesaskatu pamatu pārbaudes lietas ierosināšanai, zemāk norādīto apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Tiesībsarga likuma 11. pantu Tiesībsarga kompetencē ietilpst jautājumi, kas saistīti ar cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, tostarp, sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, kā arī par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par Tiesībsarga darbu. Tiesībsarga uzdevums ir iesaistīties to problēmu risināšanā, kur personas tiesības un likumiskās intereses aizskar valsts. Tomēr, veicot savus pienākumus, tiesībsargs neaizstāj to valsts iestāžu darbu, kuras ir primāri atbildīgas par cilvēktiesību ievērošanu attiecīgajā procesā.
Latvijas Republikā tiesu vara ir neatkarīga. Latvijas Republikas Satversmes 83. pants nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Tiesu varas neatkarība ir viens no demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Likuma “ Par tiesu varu” 11. panta pirmā daļa nosaka nepieļaujamību iejaukties tiesas darbā: „Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību”. Līdz ar to tiesībsargs atbilstoši savai kompetencei nevar pārvērtēt tiesas darbību un pieņemtos nolēmumus lietā.
Lai nodrošinātu cilvēka tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu, valstī ir izveidota trīspakāpju tiesu sistēma, kurā ir nodrošinātas tiesas sprieduma pārsūdzēšanas iespējas. Ņemot vērā iesnieguma saturu, secinu, ka izmantojat tiesības pārsūdzēt tiesu pieņemtos spriedumus. Turklāt iesniegumā norādītais būtu jāietver kasācijas sūdzībā, lai Augstākā tiesa, kas ir tiesīga vērtēt procesuālo tiesību normu pārkāpumus, varētu sniegt attiecīgu vērtējumu.
[2] 27.08.2023. iesniegums (reģ. 29.08.2023.) adresēts Latvijas Republikas prezidentam un Latvijas Republikas tiesībsargam. Iesniegumam pievienoti vairāki dokumenti, tajā skaitā divas pilnvaras, ka esat pilnvarots pārstāvēt SIA “ADR skola” intereses Latvijas iestādēs un tiesās. No šī iesnieguma izriet, ka tam ir divas daļas. Turklāt šī iesnieguma saturs ir līdzīgs ar šīs atbildes [1] daļā aprakstīto iesniegumu. Tādēļ šī iesnieguma saturs netiks atkārtots.
No iesnieguma [I] daļas izriet lūgums sākt disciplinārlietu par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ievas Lūcina-Linka rīcību, proti, par tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšanu. Pēc disciplinārlietās izskatīšanas, lemt par disciplinārlietas materiālu nosūtīšanu Ģenerālprokuratūrai, lai lemtu par kriminālprocesa uzsākšanu.
No iesnieguma [II] daļas izriet lūgums sākt disciplinārlietu par Rīgas apgabaltiesas tiesnešu Laumas Volbergas, Madaras Ābeles un tiesnese Ievas Bāliņas rīcību, proti, par tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšanu.
Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka lietas par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu disciplinārajiem pārkāpumiem izskata tiesnešu disciplinārkolēģija. Attiecīgi minētā likuma 3.panta pirmajai daļai, ierosināt disciplinārlietu ir tiesīgi:
1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs — par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;
2) tieslietu ministrs — par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;
3) apgabaltiesu priekšsēdētāji — par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem un apgabaltiesu tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;
4) rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji — par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;
5) Tiesnešu ētikas komisija — par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem, ja tā konstatējusi Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.
Paskaidroju, ka tiesībsargs nav to amatpersonu vidū, kurām ir tiesības ierosināt disciplinārlietu pret konkrētu tiesnesi vai tiesnešiem, kā arī saukt pie disciplināratbildības par iespējamiem pārkāpumiem. Turklāt, no iesniegumam pievienotajiem pielikumiem izriet, ka esat jau ar iesniegumu vērsies pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja par disciplinārlietas ierosināšanu pret Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Ievu Lūcinu-Linku.
Ar cieņu tiesībsarga pilnvarojumā
Renāte Cinava renate.cinava@tiesibsargs.lv
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
N.B. (Autors)
Nav strīda, ka, pēc noklusējumu, dokumenta lasītāji neapstrīd dokumenta faktisko un juridisko pamatojumu un tās pieradīšanas nozīmē, attieciba uz nosaucamam valsts amatpersonas darbībām, kas izveido Krimināllikuma XXIII nodaļa Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju noziedzīgas nodarījumus objektīva formas sastāva pazīmes (Piemēram 289.pants. Pierādījumu viltošana, noteic: (1) Par apzināti nepatiesu pierādījumu radīšanu vai apzinātu esošo pierādījumu slēpšanu, ja to izdarījis tiesnesis, prokurors vai izmeklētājs, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.)
Ar Apgabaltiesas priekšsēdētajas paziņojumu tika objektīvi pieradīts, ka lietā šobrīd nav rakstiska pierādījuma – “Valsts Darba inspekcijas lēmuma. Tādējādi “noziedzīgās darbības” izdarīšanas fakts tika atzīts un nostiprināts procesuālajā kārtībā. Var v pieņemt, ja pirmās instances tiesas darbinieka rīcība ir izveidojusi rakstveida pierādījuma “viltošanas” sastāva pazīmes, tad apelācijas tiesas sastāva rīcība. Savukārt ir izveidojušās objektīvas sastāva pazīmes “apzinātu esošo pierādījumu slēpšanu, ja to izdarījis tiesnesis”.
Rodas jautājums: Bet kā var raksturot valsts ierēdņa rīcību, izlasot dokumentu ar tiesu ierēdņu noziedzīgas ļaunprātības faktiem un to izmetot miskastē? Vai šāda rīcība neveido ļaunprātības segšanas raksturu valsts dienestā!?
------------------------------------------------------------------------------------------------------------
LR PREZIDENTA ATBILDE
23.08.2023. Nr. 1295
Borisam Klopcovam
info.garaspeks@gmail.com
Par atbildes sniegšanu
Godātais Klopcova kungs!
Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk – Kanceleja) 2023. gada 9. augustā un 2023. gada 17. augustā ir saņemti Jūsu iesniegumi. Iesniegumi adresēti Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram, Latvijas Republikas Tiesībsargam, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai. No iesniegumu satura secināms, ka vēlaties, lai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesaistās jautājuma par dokumentu, uz kuru tiesa atsaukusies savā spriedumā, pārbaudē.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, paskaidrojam, ka tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Latvijas Republikas Satversme, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi. Savukārt likuma „Par tiesu varu” 11. pants noteic, ka valsts iestādēm ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību, un nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, kā arī iejaukšanās tiesas spriešanā. Atbilstoši tiesu varas neatkarības principam Valsts prezidentam, tāpat kā jebkuram citam sabiedrības loceklim ir pienākums respektēt apstākli, ka tikai un vienīgi tiesnešu pienākumos ir pieņemt izšķirošo lēmumu attiecībā uz tiesā iesniegto strīdus jautājumu. Savukārt likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir ar likuma spēku, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Līdz ar to Valsts prezidentam nav tiesiska pamata vērtēt tiesas spriedumu vai tiesas motīvus.
Kanceleja pateicas par Jūsu iesniegumiem un uzticēšanos Valsts prezidenta institūcijai.
Cieņā
| Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos | Kristīne Līce |
Linda Usāne 67092120
Linda.Usane@president.lv
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Latvijas Republikas Prezidentam
info@president.lv
Latvijas Republikas Tiesībsargam
Tiesibsargs@tiesibsargs.lv
Borisa Klopcova
p.k. 181151-13001
Atbildētājas: SIA ADR skola
Reģ. Nr.40103990710
Pilnvarota pārstāvja (1.-2. pielikumi)
civillieta Nr. C29427321
ar prasītāju Džurabeku Džumajevu (Djurabek Jumaev)
27.08.2023 Nr. F2308.23
[I]Iesniegums
par Rīgas rajona tiesas tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības
Pieejams internetā:
https://gara-speks-biedriba.mozellosite.com/civillieta/pieradijuma-viltosana/
https://juristavards.lv/mikrofons/195-tiesneses-disciplinara-atbildiba/
«Comix cornici nunquam confodit oculum»
[1] Civillieta nr. C29427321 ar prasītāju Djurabeku Jumaevu par atjaunošanu darbā tika ierosināta 24.09.2021 un izskatīšana pēc būtības sakas 21.04.2022. Uz šo brīdi lieta atrodas 2023.gada 19.jūlijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sprieduma - kasācijas pārsūdzēšanās stadijā.
Ar esošiem lietas materiāliem, kā arī, citiem dokumentiem ir pieradīts tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā, kas pēc būtības izveido ļaunprātīgas tiesneses Ievas Lūcina-Linka rīcības pazīmes, proti, civillietā rakstveida pierādījumus viltošanas, kas atteicas pie Krimināllikuma XXIII nodaļas - Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju pazīmēm.
[2] Lietas faktisko apstākļu izklāsts
Pirmās instances tiesas 2022. gada 16. septembrī sprieduma Motīvu daļā, kurā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta 5.daļas prasībām tiesa “norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi” 12.55. punkta ir secināts: [12.5] Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.- 20.lapa). Izvērtējot sūdzībā norādīto, vai atbildētāja ir sniegusi rakstisku atbildi uz prasītāja pilnvarotās pārstāves sūdzību, konstatējot, ka starp atbildētāju un prasītāja pārstāvi pastāv strīds par atbildes nesniegšanas iemesliem un inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts (3. pielikums). Uz to secinājuma pamata tiesas secina, atbildētāja no prasītāja nav pieprasījusi nekādus paskaidrojumus par 2021.gada 4.martā notikušā negadījuma apstākļiem. (līdz ar ko) “… atbildētāja nav izpildījusi Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus, savukārt situācija, kad darbiniekam nav dots saprātīgs laiks paskaidrojumu sniegšanai, ir līdzvērtīga tādai, kad paskaidrojumi vispār nav prasīti”. Tādejādi nav strīda, ka tiesas sprieduma minētais Darba inspekcijas lēmums tika izmantots, ka principiālo rakstveida pierādījumu - sprieduma daļa par atlaišanas uzteikuma atzīšanu par prettiesisku. Savukārt, tas izraisa tiesas secinājumu par piedziņu no atbildētajās EUR 15386.00 apmērā. Tādējādi, principiālais tiesiskais jautājums ir par Atbildētāja pārstāvja rīcības novērtējumu, proti, Prasītāja pārstāvja advokātēs K.Landmeseres iesniegumus atstāšanu bez atbildes tiesiskumu. Līdz ar to, pirmās instances tiesa izmanto lietas materiālus esošo rakstveida pierādījumu, proti, Valsts darba inspekcijas lēmuma secinājumu, kas pēc tiesiskas būtības pierada Atbildētāja rīcības prettiesiskumu, ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību. Līdz ar ko Atbildētāja pārstāvja rīcība, proti, 2021.gada 23.augustā un 14.septembrī advokātes pieprasījumus atstāšana bez rakstveida atbildes atzīstamā par prettiesisku, kas savukārt izveido Darba likuma 101.panta otras daļas pārkāpumu un attiecīgi izraisa atlaišanas uzteikuma par prettiesisku, jo darba devējs, to apzinoties, prasītājam nepieprasīja paskaidrojumus par pārkāpumu.
[3] Gatavojat lieta apelācijas sūdzību rodas šaubas par sprieduma pamatojuma izmantoto VDI lēmuma rekvizītus, jo mana e-pasta arhīva atstājas dažādie Valsts darba inspekcijas 2021.gada lēmumi kas tika ierosinātās pēc Zvērinātos advokātēs K.Landmeseres iesniegumiem Džurabeka Džumaeva labā, izdevās atrast 24.11.2021 Valsts darba inspekcijas lēmums ar līdzīgo numuru Nr.30341000086621-3, bet citas izdošanas laikā. Līdz ar to minēto apstākli un šajā sakarā radās šaubas par sprieduma norādīto rakstveida pierādījumu: Valsts darba inspekcijas 2021.gada 24.novembri lēmumi ar Nr. 30341000086621-3 esību un satura atbilstību “citam” Valsts darba inspekcijas 2021.gada 24.novembri lēmumi ar Nr. 30341000086621-3, kas tika saņemts 24.11.2021 gada (4. pielikums).
Pietekami skaidri tas faktus un tās novērtējumi tika noradītās apelācijas sūdzībā 1.8. un 4.2.punktos (5.pielikums). minētie iebildumi un tās argumentācijā tika atstati bez apelācijas tiesas vērtējumu (6. pielikums) izvirzītajiem iebildumiem sniegšanai, pretēji Civilprocesa likuma 426.panta noteikumiem par to, ka Apelācijas sūdzībā izvirzītie iebildumi sprieduma pamatojumam un norādījumi par procesuālo tiesību normu pārkāpumiem ir jāizvērtē apelācijas instances tiesā un argumentēti vai nu jāapstiprina vai jānoraida tās spriedumā … Senāts uzskata par nepieciešamu norādīt, ka Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļas norma neatbrīvo apelācijas instances tiesu izskatīt lietu pēc būtības tādā apjomā, kā lūgts apelācijas sūdzībā… Senāts uzskata, ka tādējādi abu instanču tiesas ir pārkāpušas Civilprocesa likuma 8.panta noteikumus par apstākļu noskaidrošanu civillietā. (sk. 2012. gada 28.decembra Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu lietā Nr. SKC-1594/2012, Senāta 2020. gada 5. maija spriedums lietā Nr. SKC 59/2020 (ECLI:LV:AT:2020:0505.C30574215.8.S), 10.1. punkts.)
(sk. apelācijas sprieduma 5.2.punkta
Ar mērķī noskaidrot abus lietas esošas līdzīgas pēc rekvizītiem (izņemot izdošanas laiku) Valsts darba inspekcijas lēmumus, es vēršas pie minētas lēmumos autorei ar 07.08.2023 iesniegumu. Savlaicīgi tika saņemts 2023. gada 08.augusta Valsts darba inspekcijas M.Kruope Darba tiesību uzraudzības sektora vadītajās paziņojums ar Nr. 2023-11-07/5089 (7.pielikums). Ar šo dokumentu kompetenta valsts iestāde objektīvi pierada, ka pirmās instances sprieduma 12.5. punkta minēts: ”Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa)” – netika pieņemts Valsts darba inspekcija administratīva pārkāpumā lietās Nr. 30341000086621 ietvaros.
09.08.2023 es vēršos ar analoģisko lūgumu pie Rīgas apgabaltiesās priekšsēdētajai. Šodien tika saņemts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas atbilde (8. pielikums). Ar Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas paziņojumu tika pieradīts, pirmās instances tiesas sprieduma, konkrētās dokuments, proti, Valsts darba inspekcijas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemts lēmums lietas 2. sējuma 9.–20. lapā neatrodas.
Līdz ar to, rodas objektīvais pamats secinājumiem, ka sprieduma noradītas (viltots) lēmums tika savlaicīgi izņemts no lietas materiāliem, līdz ar to, sprieduma atstājas tikai atsausē uz lēmuma it ka esību un atrašanas vietu un to pieradīšanas nozīmēm lietā. Līdz ar to, rodas pamats secinājumiem, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas paredzēts Krimināllikuma XXIII nodaļas (Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju) pazīmēm - faktiskie apstākli tika objektīvi apstiprinājās.
Līdz ar jebkādā gadījumā Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ievas Lūcina-Linka procesuālā rīcība atzīstama par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā.
[3] Saskaņa ar iepriekš minēto un vadoties pēc Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 1. un 2.punktos noteikumiem, to kopsakarībā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 13.panta to kopsakarība ar 6.panta 1.daļas noteikumiem
lūdzu:
Pēc disciplinārlietās izskatīšanas iznākuma, Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7.panta otras daļas 2.punkta kartībā – izlemt jautājumu par disciplinārlietas materiālus nosūtīšanu Ģenerālprokuratūrai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu;
[II] Iesniegums
par Rīgas apgabaltiesas tiesas sastāvā saukšanai pie disciplinārās atbildības
Pieejams internetā:
https://gara-speks-biedriba.mozellosite.com/civillieta/pieradijuma-viltosana/
[1] 2023.gada 19.jūlijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Lauma Volberga, tiesnese Madara Ābele un tiesnese Ieva Bāliņa - tika pieņems apelācijas spriedums lietā Nr. C29427321.
[2] Apelācijas sūdzības t.sk. tika izteikts iebildums par to ka pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumā tika izmantots viltotas rakstveida pierādījums, proti, sprieduma Motīvu daļā 12.5.punkta ir secināts:
[12.5] Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.- 20.lapa). Izvērtējot sūdzībā norādīto, vai atbildētāja ir sniegusi rakstisku atbildi uz prasītāja pilnvarotās pārstāves sūdzību, konstatējot, ka starp atbildētāju un prasītāja pārstāvi pastāv strīds par atbildes nesniegšanas iemesliem un inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts (3. pielikums). Uz to secinājuma pamata tiesas secina, ka atbildētāja no prasītāja nav pieprasījusi nekādus paskaidrojumus par 2021.gada 4.martā notikušā negadījuma apstākļiem. (līdz ar ko) “… atbildētāja nav izpildījusi Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus, savukārt situācija, kad darbiniekam nav dots saprātīgs laiks paskaidrojumu sniegšanai, ir līdzvērtīga tādai, kad paskaidrojumi vispār nav prasīti”. Tādejādi nav strīda, ka tiesas sprieduma minētais Darba inspekcijas lēmums tika izmantots, ka principiālo rakstveida pierādījumu - sprieduma daļa par atlaišanas uzteikuma atzīšanu par prettiesisku.
[2.1] Gatavojat lieta apelācijas sūdzību rodas šaubas par sprieduma pamatojuma izmantoto VDI lēmuma rekvizītus, jo mana e-pasta arhīva atstājas dažādie Valsts darba inspekcijas 2021.gada lēmumi kas tika ierosinātās pēc Zvērinātos advokātēs K.Landmeseres iesniegumiem Džurabeka Džumaeva labā, izdevās atrast 24.11.2021 Valsts darba inspekcijas lēmums ar līdzīgo numuru Nr.30341000086621-3, bet citas izdošanas laikā. Līdz ar to minēto apstākli un šajā sakarā radās šaubas par sprieduma norādīto rakstveida pierādījumu: Valsts darba inspekcijas 2021.gada 24.novembri lēmumi ar Nr. 30341000086621-3 esību un satura atbilstību “citam” Valsts darba inspekcijas 2021.gada 24.novembri lēmumi ar Nr. 30341000086621-3, kas tika saņemts 24.11.2021 gada (4. pielikums). Ar mērķī noskaidrot abus lietas esošas līdzīgas pēc rekvizītiem (izņemot izdošanas laiku) Valsts darba inspekcijas lēmumus, es vēršas pie minētas lēmumos autorei ar 07.08.2023 iesniegumu. Savlaicīgi tika saņemts 2023. gada 08.augusta Valsts darba inspekcijas M.Kruope Darba tiesību uzraudzības sektora vadītajās paziņojums ar Nr. 2023-11-07/5089 (7.pielikums). Ar šo dokumentu kompetenta valsts iestāde objektīvi pierada, ka pirmās instances sprieduma 12.5. punkta minēts: ”Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa)” – netika pieņemts Valsts darba inspekcija administratīva pārkāpumā lietās Nr. 30341000086621 ietvaros.
Pēc tām es vēršos ar analoģisko lūgumu pie Rīgas apgabaltiesās priekšsēdētajai. Savlaicīgi tika saņemts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas atbilde (8. pielikums). Ar Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas paziņojumu tika pieradīts, ka pirmās instances tiesas sprieduma, konkrētās dokuments, kas izmantots ka rakstveida pierādījums, proti, Valsts darba inspekcijas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemts lēmums lietas 2. sējuma 9.–20. lapā neatrodas.
[2.2] Vadoties pēc to, apelācijas sūdzībā 1.8. un 4.2. punktos tika izteiktas objektīvie faktiskie iebildumi par sprieduma šajā daļā pamatotību ar lietas esošu patiesu rakstveida pierādījumu, proti 24.11.2021 14:45 Valsts darba inspekcijas lēmums ar numuru Nr.30341000086621-3 (5. pielikums). Minētie iebildumi un tās argumentācijā tika atstati bez apelācijas tiesas vērtējumu (6. pielikums) izvirzītajiem iebildumiem sniegšanai, pretēji Civilprocesa likuma 426.panta noteikumiem par to, ka Apelācijas sūdzībā izvirzītie iebildumi sprieduma pamatojumam un norādījumi par procesuālo tiesību normu pārkāpumiem ir jāizvērtē apelācijas instances tiesā un argumentēti vai nu jāapstiprina vai jānoraida tās spriedumā … Senāts uzskata par nepieciešamu norādīt, ka Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļas norma neatbrīvo apelācijas instances tiesu izskatīt lietu pēc būtības tādā apjomā, kā lūgts apelācijas sūdzībā… Senāts uzskata, ka tādējādi abu instanču tiesas ir pārkāpušas Civilprocesa likuma 8.panta noteikumus par apstākļu noskaidrošanu civillietā. (sk. 2012. gada 28.decembra Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu lietā Nr. SKC-1594/2012, Senāta 2020. gada 5. maija spriedums lietā Nr. SKC 59/2020 (ECLI:LV:AT:2020:0505.C30574215.8.S), 10.1. punkts.) Līdz ar to rodas pieņēmums, ka apgabaltiesa izpildīja civilprocesa likuma 8.panta noteikumus uzmanīgi pārbaudīja 2.sējuma 9.- 20.lapa lietas esošus materiālus un noteikti uzzinot, ka sprieduma minētas Darba inspekcijas lēmums patiesība lietā neatrodas - nolēma slēpt šo faktu no pieminēšanas un vērtējuma apelācijas sprieduma. Līdz ar to, rodas pamats secinājumiem, ka sprieduma noradītas (viltots, vai falsificēts) lēmums tika savlaicīgi izņemts no lietas materiāliem, līdz ar to, sprieduma atstājas tikai atsausē uz lēmuma it ka esību un atrašanas vietu un to pieradīšanas nozīmēm lietā. Līdz ar to, rodas pamats secinājumiem, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas paredzēts Krimināllikuma XXIII nodaļas (Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju) pazīmēm - faktiskie apstākli tika objektīvi apstiprinājās.
Līdz ar jebkādā gadījumā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Lauma Volberga, tiesnese Madara Ābele un tiesnese Ieva Bāliņa procesuālā rīcība atzīstama par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā.
[3] Saskaņa ar iepriekš minēto un vadoties pēc Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 1.un 2.punktos noteikumiem, to kopsakarībā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 13.panta to kopsakarība ar 6.panta 1.daļas noteikumiem
lūdzu:
1) Vadoties pēc Konvencijas 13. panta to kopsakarā ar 6.panta pirmās daļas noteikumiem nodrošināt jautājuma par disciplinārlietas par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Lauma Volberga, tiesnese Madara Ābele un tiesnese Ieva Bāliņa rīcību, proti, par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšanu – objektīvu, likumīgu un taisnīgu izlemšanu.
Pielikumā:
1. 20.03.2019 SIA ADR skola pilnvara;
2. 22.07.2022 SIA ADR skola speciāla pilnvara;
3. 2022. gada 16. septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums lietā Nr. C29427321;
4. Valsts darba inspekcijas Darba tiesību uzraudzības sektora galvenās inspektores VN. Klīdzējas 24.11.2021. plkst.14:46 administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 30341000086621 lēmums Nr. 3034100008661-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu.
5. 05.10.2022 Apelācijas sūdzība lietā Nr. C29427321;.
6. 2023.gada 19.jūlijā Rīgas apgabaltiesas spriedums lietā Nr. C29427321;
7. 2023. gada 08.augusta Valsts darba inspekcijas M.Kruope Darba tiesību uzraudzības sektora vadītajās paziņojums ar Nr. 2023-11-07/5089 par sprieduma minēta lēmuma neizdošanas;
8. 10.08.2023. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas paziņojums ar Nr. Nr. 3-16/39 par sprieduma minēta VDI lēmuma neesamības lietā;
Cieņā Boriss Klopcovs SIA ADR skola pilnvarotais pārstāvis
DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
---------------------------------------------------------------------------------------------------------- ? Re:----------------------------------------------------------------------------------------------------------------
27.08.2023
LR Augstākas tiesas priekšsēdētājam
Borisa Klopcova
p.k. 181151-13001
Atbildētājas: SIA ADR skola
Reģ. Nr.40103990710
Pilnvarota pārstāvja (1.-2. pielikumi)
civillieta Nr. C29427321
ar prasītāju Džurabeku Džumajevu (Djurabek Jumaev)
27.08.2023 Nr. F2308.23
Iesniegums
par tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības
[1] Civillieta nr. C29427321 ar prasītāju Djurabeku Jumaevu par atjaunošanu darbā tika ierosināta 24.09.2021 un izskatīšana pēc būtības sakas 21.04.2022. Uz šo brīdi lieta atrodas 2023.gada 19.jūlijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sprieduma - kasācijas pārsūdzēšanās stadijā.
Ar esošiem lietas materiāliem, kā arī, citiem dokumentiem ir pieradīts tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā, kas pēc būtības izveido ļaunprātīgas tiesneses Ievas Lūcina-Linka rīcības pazīmes, proti, civillietā rakstveida pierādījumus viltošanas, kas atteicas pie Krimināllikuma XXIII nodaļas - Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju pazīmēm.
[2] Lietas faktisko apstākļu izklāsts
Pirmās instances tiesas 2022. gada 16. septembrī sprieduma Motīvu daļā, kurā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta 5.daļas prasībām tiesa “norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi” 12.55. punkta ir secināts: [12.5] Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.- 20.lapa). Izvērtējot sūdzībā norādīto, vai atbildētāja ir sniegusi rakstisku atbildi uz prasītāja pilnvarotās pārstāves sūdzību, konstatējot, ka starp atbildētāju un prasītāja pārstāvi pastāv strīds par atbildes nesniegšanas iemesliem un inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts (3. pielikums). Uz to secinājuma pamata tiesas secina, atbildētāja no prasītāja nav pieprasījusi nekādus paskaidrojumus par 2021.gada 4.martā notikušā negadījuma apstākļiem. (līdz ar ko) “… atbildētāja nav izpildījusi Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus, savukārt situācija, kad darbiniekam nav dots saprātīgs laiks paskaidrojumu sniegšanai, ir līdzvērtīga tādai, kad paskaidrojumi vispār nav prasīti”. Tādejādi nav strīda, ka tiesas sprieduma minētais Darba inspekcijas lēmums tika izmantots, ka principiālo rakstveida pierādījumu - sprieduma daļa par atlaišanas uzteikuma atzīšanu par prettiesisku. Savukārt, tas izraisa tiesas secinājumu par piedziņu no atbildētajās EUR 15386.00 apmērā. Tādējādi, principiālais tiesiskais jautājums ir par Atbildētāja pārstāvja rīcības novērtējumu, proti, Prasītāja pārstāvja advokātēs K.Landmeseres iesniegumus atstāšanu bez atbildes tiesiskumu. Līdz ar to, pirmās instances tiesa izmanto lietas materiālus esošo rakstveida pierādījumu, proti, Valsts darba inspekcijas lēmuma secinājumu, kas pēc tiesiskas būtības pierada Atbildētāja rīcības prettiesiskumu, ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību. Līdz ar ko Atbildētāja pārstāvja rīcība, proti, 2021.gada 23.augustā un 14.septembrī advokātes pieprasījumus atstāšana bez rakstveida atbildes atzīstamā par prettiesisku, kas savukārt izveido Darba likuma 101.panta otras daļas pārkāpumu un attiecīgi izraisa atlaišanas uzteikuma par prettiesisku, jo darba devējs, to apzinoties, prasītājam nepieprasīja paskaidrojumus par pārkāpumu.
[3] Gatavojat lieta apelācijas sūdzību rodas šaubas par sprieduma pamatojuma izmantoto VDI lēmuma rekvizītus, jo mana e-pasta arhīva atstājas dažādie Valsts darba inspekcijas 2021.gada lēmumi kas tika ierosinātās pēc Zvērinātos advokātēs K.Landmeseres iesniegumiem Džurabeka Džumaeva labā, izdevās atrast 24.11.2021 Valsts darba inspekcijas lēmums ar līdzīgo numuru Nr.30341000086621-3, bet citas izdošanas laikā. Līdz ar to minēto apstākli un šajā sakarā radās šaubas par sprieduma norādīto rakstveida pierādījumu: Valsts darba inspekcijas 2021.gada 24.novembri lēmumi ar Nr. 30341000086621-3 esību un satura atbilstību “citam” Valsts darba inspekcijas 2021.gada 24.novembri lēmumi ar Nr. 30341000086621-3, kas tika saņemts 24.11.2021 gada (4. pielikums).
Pietekami skaidri tas faktus un tās novērtējumi tika noradītās apelācijas sūdzībā 1.8. un 4.2.punktos (5.pielikums). minētie iebildumi un tās argumentācijā tika atstati bez apelācijas tiesas vērtējumu (6. pielikums) izvirzītajiem iebildumiem sniegšanai, pretēji Civilprocesa likuma 426.panta noteikumiem par to, ka Apelācijas sūdzībā izvirzītie iebildumi sprieduma pamatojumam un norādījumi par procesuālo tiesību normu pārkāpumiem ir jāizvērtē apelācijas instances tiesā un argumentēti vai nu jāapstiprina vai jānoraida tās spriedumā … Senāts uzskata par nepieciešamu norādīt, ka Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļas norma neatbrīvo apelācijas instances tiesu izskatīt lietu pēc būtības tādā apjomā, kā lūgts apelācijas sūdzībā… Senāts uzskata, ka tādējādi abu instanču tiesas ir pārkāpušas Civilprocesa likuma 8.panta noteikumus par apstākļu noskaidrošanu civillietā. (sk. 2012. gada 28.decembra Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu lietā Nr. SKC-1594/2012, Senāta 2020. gada 5. maija spriedums lietā Nr. SKC 59/2020 (ECLI:LV:AT:2020:0505.C30574215.8.S), 10.1. punkts.)
(sk. apelācijas sprieduma 5.2.punkta
Ar mērķī noskaidrot abus lietas esošas līdzīgas pēc rekvizītiem (izņemot izdošanas laiku) Valsts darba inspekcijas lēmumus, es vēršas pie minētas lēmumos autorei ar 07.08.2023 iesniegumu. Savlaicīgi tika saņemts 2023. gada 08.augusta Valsts darba inspekcijas M.Kruope Darba tiesību uzraudzības sektora vadītajās paziņojums ar Nr. 2023-11-07/5089 (7.pielikums). Ar šo dokumentu kompetenta valsts iestāde objektīvi pierada, ka pirmās instances sprieduma 12.5. punkta minēts: ”Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa)” – netika pieņemts Valsts darba inspekcija administratīva pārkāpumā lietās Nr. 30341000086621 ietvaros.
09.08.2023 es vēršos ar analoģisko lūgumu pie Rīgas apgabaltiesās priekšsēdētajai. Šodien tika saņemts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas atbilde (8. pielikums). Ar Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas paziņojumu tika pieradīts, pirmās instances tiesas sprieduma, konkrētās dokuments, proti, Valsts darba inspekcijas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemts lēmums lietas 2. sējuma 9.–20. lapā neatrodas.
Līdz ar to, rodas objektīvais pamats secinājumiem, ka sprieduma noradītas (viltots) lēmums tika savlaicīgi izņemts no lietas materiāliem, līdz ar to, sprieduma atstājas tikai atsausē uz lēmuma it ka esību un atrašanas vietu un to pieradīšanas nozīmēm lietā. Līdz ar to, rodas pamats secinājumiem, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas paredzēts Krimināllikuma XXIII nodaļas (Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju) pazīmēm - faktiskie apstākli tika objektīvi apstiprinājās.
Līdz ar jebkādā gadījumā Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ievas Lūcina-Linka procesuālā rīcība atzīstama par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā.
[3] Saskaņa ar iepriekš minēto un vadoties pēc Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 1. un 2.punktos noteikumiem, to kopsakarībā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 13.panta to kopsakarība ar 6.panta 1.daļas noteikumiem
lūdzu:
1) Ierosināt disciplinārlietu par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ievas Lūcina- Linka rīcību, proti, par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšanu. Pēc disciplinārlietās izskatīšanas iznākuma, Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7.panta otras daļas 2.punkta kartībā – izlemt jautājumu par disciplinārlietas materiālus nosūtīšanu Ģenerālprokuratūrai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu;
1. 20.03.2019 SIA ADR skola pilnvara;
2. 22.07.2022 SIA ADR skola speciāla pilnvara;
3. 2022. gada 16. septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums lietā Nr. C29427321;
5. 05.10.2022 Apelācijas sūdzība lietā Nr. C29427321;.
6. 2023.gada 19.jūlijāRīgas apgabaltiesas spriedums lietā Nr. C29427321;
7. 2023. gada 08.augusta Valsts darba inspekcijas M.Kruope Darba tiesību uzraudzības sektora vadītajās paziņojums ar Nr. 2023-11-07/5089 par sprieduma minēta lēmuma neizdošanas;
8. 10.08.2023. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas paziņojums ar Nr. Nr. 3-16/39 par sprieduma minēta VDI lēmuma neesamības lietā;
Cieņā Boriss Klopcovs SIA ADR skola pārstāvis.
DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
2013. gada 18. jūnija Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK –5/2013 (Krimināllieta Nr. 11510500208) (izvilkums)
Ar viltošanu Krimināllikuma atsevišķu pantu izpratnē jau šobrīd jāsaprot ne tikai neīsta dokumenta sastādīšana, parakstot zem teksta svešu vārdu bez attiecīga pilnvarojuma vai ierakstot nepatiesu tekstu virs īsta paraksta, vai īsta dokumenta falsifikācija, izdzēšot, izkodinot vai labojot esošo tekstu, pierakstot tam jaunu tekstu u.tml., bet arī apzināta patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā, ko izdarījusi valsts amatpersona vai cits speciālais subjekts.
2. Ar dokumentu viltošanu Krimināllikuma 327.panta izpratnē jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiāla viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības sastādīt dokumentu, tajā jau sākotnēji ietvērusi faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai.
Krimināllikums
289.pants. Pierādījumu viltošana
(1) Par apzināti nepatiesu pierādījumu radīšanu vai apzinātu esošo pierādījumu
slēpšanu, ja to izdarījis tiesnesis, prokurors vai izmeklētājs, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
291.pants. Nelikumīga sprieduma un lēmuma taisīšana
(1) Par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu, ja to izdarījis tiesnesis, prokurors vai izmeklētājs, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
313.pants. Iepriekš neapsolīta slēpšana
(1) Par noziedznieka, kā arī nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu, nozieguma pēdu iepriekš neapsolītu slēpšanu, ja slēpjamais noziegums ir smags - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZIMOGU