Turpinājums 08.04.2025

2025.gada 8.aprīļa lieta Nr.25172/24.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pēc 8 mēnešus ilgas manas sūdzības pret Latviju pamatojumu un pierādījumu pārbaudes (pamatojoties uz civillietas Nr.... izskatīšanas apstākļiem un rezultātiem, uz kuru pamata es pamatoju trīs instanču tiesu taisnīguma atteikuma faktus, tajā skaitā divus Senāta lēmumus, Cilvēktiesību konvencijas pirmās daļas 6.panta kontekstā Cilvēktiesību konvencijas par brīvības fondu ierosināšanu un lietu aizsardzībā pieņemto lēmumu) Nr.25172/24.

==============================================================================

trupinājums 07/09/2023

Kasācijas sūdzība lieta Nr. C29427321

KASĀCIJAS SŪDZĪBA

Lietas numurs C29427321

Senāta Civillietu departamentam

Atbildētājs: SIA ADR skola

Reģ. nr. 40103990710,

Jur. adrese: Lomonosova iela 4, Rīga, LV-1003

piekrītu elektroniskai saziņai ar tiesu, elektroniskā pasta adrese: adrskola@inbox.lv.

Boriss Klopcovs

Prasītājs: Djurabek Jumaev

Uzbekistāna pilsonis

dzimis 1977.gada 2.decembrī

dzīvesvieta nav zināma

Pārstāve: zvērināta advokāte

Karīna Landmesere NMR 270277-11225

Prakses vieta: Rīga, Lāčplēša iela 27-4. LV-1011

I. Ievaddaļa

Ar šo kasācijas sūdzību pārsūdzu Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 19.jūlijā spriedumu civillietā Nr. C29427321, daļas ar kuru apmierināta Prasītāja prasība pret SIA ADR skola, par atlaišanas izteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darba un vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma piedziņu.

Šajā daļā pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumi pamatoti ar principiāla nozīmes rakstveida pierādījuma: Valsts darba inspekcijas lēmumu, ar kuru Prasīta rīcība, proti, SIA ADR skolas - atstāšana bez rakstveida atbildes Prasītāja pārstāves iesniegumus – pēc būtības atzīta par prettiesisku kas prasītajā ieskata izveido Darba likuma noteikumus pārkāpumus.  Pēc lietas  saņemšanas apgabaltiesas rīcība, ar  Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas izdarītas pārbaudes tika noskaidrot, ka tiesas sprieduma pamatojuma izmantotās lēmums – vispār neatrodas lietas materiālus. Visbeidzot, ar  Valsts darba inspekcijas veiktas pārbaudēs tika konstatēts, ka ar tādiem rekvizītiem uz tāda saturā – lēmums netika pieņemts. Līdz ar rodas pamatotas secinājums, ka pirmās instances tiesas  spriedums tika pamatots ar viltotu rakstveida pierādījumu. Kā arī, apelācijas instances tiesa, pēc noklusējumu, atzinusi šo apelācijās sūdzībās izteikto iebildumu par pamatotu, pēc būtības atstāja to bez novērtējumu. Tādejādi ir būtiski pārkāptas CPL 190.panta 2.daļas un 432.panta noteikumi.

Kā arī ar šo kasācijas sūdzību pārsūdzu spriedumu daļā ar kuru noraidīta atbildētajā pretprasība pret Prasītāju D. Jumaevu par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Apelācijas instances tiesa pievienojas pie pirmās instances tiesas secinājumiem, daļā par to, ka Prasītājs, pretēji sniegtiem nepatiesam liecībām, patvaļīgi pamet darba vietu uz 15 dienām, kas noveda pie īrētās automašīnas dīkstāves par kuru SIA ADR skola bija spiesta samaksāt sodu par īrētās automašīnas dīkstāvi 4008 eiro apmērā. Apelācijas instances tiesa izskatot apelācijās sūdzības daļā par pretprasības noraidīšanu atstāja bez novērtēšanai to faktu ka pirmās instances tiesa spriedumā  jau konstatēja to faktu, ka D. Jumaeva rīcība atzīstama par prettiesisku, tajā skaitā Darba likuma 86.panta izpratnē, to kopsakarā ar CPL 432.panta piektās daļas prasības.

Kā arī ar šo kasācijas sūdzību pārsūdzu spriedumu daļā ar kuru noraidīta Atbildētajā tiesība pārsūdzēt tiesas lēmumu par atteikumu pieņemt pretprasību (vai tās papildinājumu), kas iesniegta līdz lietas izskatīšana pēc būtības pabeigšanas. Abu instances tiesas spriedumi šajā daļā pamatoti ar tiesas ieskatiem, par atbildētāja “procesuālā statusa mainīšanu pēc tiesas ieskatiem”, pretēji CPL 432.panta  piektās daļas noteikumus par tiesas secinājumus pamatojumu ar konkrētiem normatīvajām aktiem.

Kā arī ar šo kasācijas sūdzību pārsūdzu spriedumu daļā ar kuru noraidīta atbildētājas iebildumus izvērtēšana, pretēji 432.panta piektās daļas prasībām (par izteiktas iebildumus attiecībā par D. Jumaeva Pilnvaras apliecinātas kopijas atbilstību Dokumenta juridiskas spēka likuma noteikumiem /1.sejums 12.lapa/, kā arī par dokumenta ar nosaukumu “D. Jumaeva Pilnvaras oriģināls”, kas ir krāsaina kopija /1.sejums 198.lapa) kā arī, par tiesas rīcības tiesiskumu, proti, nepamatota liegšana atbildētajam īstenot procesuālas tiesības - piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, proti, noskaidrot apstākļus par 22.07.2021 Jumaeva pilnvaras oriģināla papīra veida nosūtīšanas no Vācijas uz Rīgu advokātei K.Landmeserei (apelācijas sūdzībās 4.2.6.punkts). Tādējādi, pamatotas ar faktiem atbildētāja iebildums atstāšana  bez noradīšanas  sprieduma motīvu daļā  un attiecīgas vērtējumus neveikšana - ir būtisks procesuālo tiesību normu pārkāpums, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinām.

2. Materiālo tiesību normu nepareiza piemērošana

2.1. Atteikums pieņemt pretprasību.

Ka izriet no apgabaltiesas sprieduma, pēc būtības tiesa konstatēdama kolīziju minētajās tiesību normās ietvertajā regulējumā, atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 3.punktā nostiprinātajam principam priekšroku devusi jaunākajai vispārējas tiesību normai, proti, izmanto CPL 74.panta trešās daļas trešās punktu kas liedz prasītajām rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, pēc brīža kad jau uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības un attiecas piemērot speciālo tiesību normu, proti CPL136.panta pirmo daļu, kas noteic, ka Atbildētājs ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību. Šajā sakarā Senāta judikatūrā vairakkārt šis jautājums tika izskatīts. Piemēram 2013.gada 31.maija Senāta Civillietu departamenta spriedums Lietā Nr. SKC-1491/2013 ir secināts, ka neatkarīgi no tā, kādu procesuālo līdzekli persona izvēlējusies savu ar nepamatotu tiesas spriedumu aizskarto tiesību īstenošanai, tiesai, izskatot šādu pieteikumu, ir pienākums vispārējo tiesību normu piemērot tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 2.punktā nostiprinātais princips). Tādējādi, lai pieņemtu tiesisku nolēmumu, tiesai katrā ziņā jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos nepastāv CPL136.panta pirmajā daļā noteiktie atbildētājā tiesības ierobežojumi. Kā arī, 2013. gada 12.jūlija Senāta Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKC-1859/2013 5.punkta ir secināts: Kā izriet no sprieduma argumentācijas, tiesa, konstatēdama kolīziju minētajās tiesību normās ietvertajā regulējumā, atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 3.punktā nostiprinātajam principam priekšroku devusi jaunākajai tiesību normai, proti, CPL594.panta pirmās daļas 3.punktam. Šādi motīvi liecina, ka tiesa kļūdījusies tiesību normu piemērošanā un iztulkošanā, ko Senātam ir pamats atzīt tālāk norādīto apsvērumu dēļ.  Ar vispārējām un speciālām tiesību normām saprotamas tādas tiesību normas, starp kurām pastāv daļējas savstarpējas saturiskas sakritības attiecības. Minētā situācija veidojas tad, ja viens izšķiramais dzīves gadījums atbilst vairākās tiesību normās aprakstītam notikuma sastāvam (tiesību normu konkurence vai kolīzija). Autoraprāt, šajā lietā, minētais tiesību vispārējas tiesību princips - speciālā tiesību normas prioritāra piemērošanās acīmredzami tika pārkāpts. Kā arī netika ievērotas CPL 1.panta pirmās daļas un  5.panta sēsta daļas noteikumi. Saskaņā ar jau minētas Senāta spriedumiem: Izklāstīto argumentu kopums dod iemeslu atzinumam, ka tiesas kļūda strīda izšķiršanai piemērojamo tiesību normu izvēlē un iztulkošanā pretēji Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 2.punktā noteikumiem, saskaņā ar CPL 451.panta noteikumiem ir pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kartībā.

3. Procesuālo tiesību normu pārkāpumi

3.1.  Atteikums pieņemt pretprasību.

Tiesa ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 136. panta pirmās daļas pārkāpumu, kas noteic, ka atbildētājs  ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību. Apelācijas instances tiesa nepamatoti piemēro Civilprocesa likuma 74.panta 3.daļas 3.punktu, kas noteic procesuālais ierobežojums prasītajam rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Līdz ar to, tiesa nepamatoti piemērojusi, Civillikuma 74.panta 3.daļas 3.punktu, kas ne atteicas pie prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem, kas ir noteiktas ar CPL 136.panta 2.daļas noteikumiem. Tādejādi tiesas ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 136. panta otras daļas pārkāpumu, proti, piemērojamo procesuālo tiesību normu tiesa nav piemērojusi. Apgabaltiesas ieskats par to, ka sakarā ar to, ka atbildētājs, iesniedzot tiesā pretprasību, tajā iegūst prasītāja statusu un līdz ar to, CPL136.panta pirmās daļas noteikumus nevar būt piemērojamās pie tieši Atbildētajām, acīmredzami neatbilst pretprasības institūta būtībai, kā ari, tiesas ieskats netika pamatots ar normatīvajam aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies. Līdz ar to, atzīstams, ka otras instances tiesa pārkāpjot CPL 432.panta piektā daļas noteikumus par nepieciešamību noradīt sprieduma arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, izdarot un pamatot subjektīvas ieskatus par “Atbildētāja statusa mainīšanu uz Prasītājā statusu”. Sakarā ar to ka CPL nepieredz minētas “lietas puses statusa mainīšanās procedūrās kārtību” vienīgi pēc tiesas izvēles, secināms, ka minētas tiesas ieskats neatbilst CPL 190.panta pirmās daļas noteikumiem par tiesas pienākuma vadoties pēc materiālo un procesuālo tiesību normām, kā arī, izdarīts pārkāpjot CPL 432.panta piektās daļas noteikumus par tiesas secinājumus pamatojumu ar konkrētiem normatīvajām aktiem, kas paredz tiesas iespējas - pēc izvelēs mainīt lietas dalībnieka procesuālo statusu. Minētie procesuālās normas pārkāpumi, izveido personas tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai nepamatotas ierobežojumus, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. saskaņā ar CPL 452.panta noteikumiem tas ir pamatojums lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

3.2. Civilprocesa likuma 5.panta 6.daļa noteic, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Šajā sakarā tiesai bija pienākums ņemt vadoties pēc 2023. gada 8. jūnijā Latvijas Republikas Senāta sprieduma lieta Nr. C30709118, SKC-65/2023 izdarītajam atzinām, proti, izskatot kasācijas kartība sūdzību par iesniedzēja prāta nepamatoto  pirmās instances tiesa lēmumu par atbildētāja lūgumu dot laiku pretprasības celšanai  noraidīšanu tika atzīts: “[12] Senāts noraida kasācijas sūdzības argumentus, ka apelācijas instances tiesa pārkāpusi procesuālo tiesību normas, kas reglamentē pušu līdztiesību civilprocesā. Gadījumu, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams, izsmeļošu uzskaitījumu dod CPL 427. panta pirmā daļa. Jautājums par pretprasības pieņemšanu nav ietverts šīs tiesību normas regulējumā. Iespējas celt pretprasību izmantošana ir atkarīga no atbildētāja, kam tas jādara līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta pirmās instances tiesā.” Tādējādi, secināms ka Senāta mūsdienu praksē joprojām atzīts ka CPL 136 panta  pirmā daļa darbojas tieši un nepieredz iespējas atzīt to normu par spēkā neesošu  pēc tiesas izvēles. Līdz ar to, secināms, ka minētas CPL 5.panta sēstas daļas un 136.panta pirmās daļas normas nepiemērošana, kā arī, Atbildētāja procesuālo tiesību neievērošana novedusi pie lietas nepareizas izspriešanas, kas ir pamatojums lietas šajā daļā izskatīšanai kasācijas kartība, jo šīs tiesību normas pārkāpumi, kā arī sprieduma saturs, liecina par to, ka apelācijas instances tiesa ir pieļāvusi CPL 9.panta, par pušu vienlīdzīgajām procesuālajām tiesībām neievērošanu. Šajā lietā, Apgabaltiesas sprieduma ieskats par to, ka atbildētajam ir liegtas tiesības celt pretprasību pēc lietas izskatīšanas pēc būtības sakuma - acīmredzami ir pretrunīgs Senāta secinājumiem par no, ka atbildētajam ir tiesības celt pretprasību līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta pirmās instances tiesā. Saskaņā ar Likuma par tiesu varu 3.un 4.daļas noteic, ka (3) (Senāta spriedums) likumā noteiktajā kārtībā spriedums ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas, kas saistītas ar šo lietu. (4) Šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu. Nevar būt strīdā, ka lietas par Atbildētājas pretprasības celšanas iespējas apstākļiem Senāta atziņas ir attiecināmi pie visiem līdzīgajām lietam un līdz ar to, zemākstāvošajam tiesām Senātā secinājumi ir saistoši. Tiesa ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 5.pantas 6.daļas pārkāpumu, kas izpaužas Senāta atzinās atspēkošanas mēģinājumu. Minētie procesuālās normas pārkāpumi, izveido personas tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai nepamatotas ierobežojumus, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. saskaņā ar CPL 452.panta noteikumiem tas ir pamatojums lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

3.3. Atteikums pārsūdzēt lēmumu par pretprasības papildinājuma  nepieņemšanu.

Tiesa ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 136. panta otrās daļas pārkāpumu, kas noteic, ka atbildētājs pretprasību ceļ atbilstoši prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem. Pirmkārt, lietā atrodas pirmās instances tiesas 2022.gada 4.aprīli lēmums par pretprasības papildinājuma atstāšanu bez virzības. Mīnētais lēmums pamatots ar CPL “136.panta pirmā un otra daļas noteikumiem, tas kopsakarībā ar CPL133.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu un  CPL128.panta otrās daļas 4.punkts un 5.punktu”. Kā arī, lēmuma pamatojuma noradītas “CPL133.panta trešo daļu pretprasības papildinājumi tiks uzskatīti par iesniegtiem dienā, kad tie pirmo reizi iesniegti tiesā, savukārt saskaņā ar CPL133.panta ceturto daļu, ja noteiktā termiņā trūkumi netiks novērsti, pretprasības papildinājumi tiks uzskatīti par neiesniegtiem un atdoti iesniedzējam. Lēmuma Rezolutīvā daļā ir noteikts, ka lēmums izdots “Saskaņā ar CPL136.pantu, 229.-230.pantu”. Visbeidzot, lēmuma nolēmuma daļā ir noradīts, ka “Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā”.  Minētais tiesas lēmums bez šaubām atzīstams par pamatotu un tiesisku. Ceļot pretprasību, jāņem vērā visi prasības celšanas noteikumi (panta otrā daļa). Tādēļ pretprasības formai, saturam (pievienojamiem dokumentiem u.tml.) ir izvirzītas visas tās paša prasības, kas noteiktas prasības pieteikumam. Nevar vadīties no pieņēmuma, ka visi rekvizīti, lietas apstākļi un pārējais jau norādīts prasības pieteikumā. Lēmumos par pretprasības nepieņemšanu vai atstāšanu bez virzības norādāmas atsauces uz attiecīgajiem pantiem, kas reglamentē prasības celšanas kārtību”. (Civilprocesa likuma komentāri Papildinātais izdevums Prof. K.Torgāna un M.Dudeļa vispārīgā zinātniskā redakcijā Latvijas civilprocesa kodekss IZVILKUMS (22.-25.nodaļa) Rīga 2001, 153.lapa). Saskaņā ar CPL noteikumiem, panti, kas reglamentē prasības celšanas kārtību, tas ir CPL 18.nodalas noradītie panti un 23.nodalās noradītie panti, proti, 219. - 218.panti. Minētas pantos par tiesas negatīvas lēmumiem, proti,  par prasības pieteikuma nepieņemšanas (132.pants), par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības (133.pants), par prasības atstāšanu bez izskatīšanas (221.pants) un par tiesvedības izbeigšanu (224.pants) - ar likumu ir noteikti atbildētajā tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumu, proti 132.panta 3.dala, 133.panta 2.daļa un 224.panta 2.daļa. Līdz ar to, apelācijas instances tiesas ieskats, kā pretprasības pieņemšanas atteikums var būt pamatots ar pieņēmumu par to, ka atbildētājam, iesniedzot pretprasību, kļūst saistoši CPL 74.panta trešās daļas trešās punkta noteikumi (kas atteicas tieši pie Prasītāja noteiktam procesuālajam iespējam ierobežojumiem)  acīmredzami ir nepamatots, jo ne CPL 219.panta noteikumus (Prasības atstāšana bez izskatīšanas), ne Senāta judikatūrās nolēmumiem – nav iekļauts Atbildētāja  pretprasības pieņemšanas atteikums pamatojums pēc normu, kas nav attiecināma pie prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem. Tādējādi var secināt, ka tiesa ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 136. panta otrās daļas pārkāpumu jo piemērojamo procesuālo tiesību normu tiesa nav piemērojusi, savukārt tiesa nepamatoti piemērojusi Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas trešās punktu. Tiesības uz nepareiza tiesas lēmuma pasūdzēšanu ir neatņemama sastāvdaļa Satversmes 92.panta pirmo teikuma, kā arī, Cilvēktiesības un pamatbrīvības Konvencijas 6.panta pirmās daļas izpratnē (pieeja taisnīgai tiesai). Piemērām Eiropas cilvēktiesību tiesas praksē  atziņa  tiesības uz pieeju tiesai nedrīkst tikt ierobežotas tā vai tādā mērā, ka tiek ietekmēta to būtība; visbeidzot, šie ierobežojumi atbildīs 6. panta 1.daļām, ja tiem ir leģitīms mērķis un ja pastāv saprātīga proporcija starp izmantotajiem līdzekļiem un izvirzīto mērķi. (sk. 19.12.1997 Tiesas spriedums lietā “Brualla Gómez de la Torre v. Spain” (iesnigums 26737/95) para 33 \https://hudoc.echr.coe.int › conversion › pdf\. Līdz ar to apelācijās instances tiesai, vadoties pēc apelācijas sūdzībās noradītiem argumentiem, bija pienākums izdarīt apsvērumu par tiesības uz pieeju tiesai ievērošanas, proti, lēmuma par atteikumu pieņemt pretprasību, atbilstību taisnīgās tiesas pieejamība mērķim un  saprātīgai proporcijai starp izmantotajiem līdzekļiem un izvirzīto mērķi, proti, personas tiesību aizstāvības mērķī, kas noteikts CPL 1.panta pirmās daļas noteikumiem par tiesības uz tiesas aizstāvību. Sakarā ar to, ka apelācijas instances tiesa aprobežojas ar pirmās instances tiesas ieskatus pārstāstīšanai, bet nav izdarījusi apsvērumus par tiesas atteikumā pieņemt blakus sūdzību atbilstību Satversmes 92.panta pirmo teikumam tas kopsakarā ar CPL 1.panta otrās daļas noteikumiem un kopsakarībā ar 9.panta noteikumiem. Līdz ar atzīstams. Ņemot vērā iepriekš minēto secināms ka tiesa pārkāpusi CPL 432.panta piektās daļas noteikumus, nenoskaidrot lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti un neizdarot attiecīgas tiesas secinājumus un argumentus ar kuriem atbildētāja iebildumi un argumenti atstati bez izvērtēšanas tiesas spriedumā. Minētājs procesuālās pārkāpums atzīstams par tādu,  kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas (sal. ar 2012. gada 21.marta Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta sprieduma lietā Nr. SKC-98/2012 7.punkta). Būtiskās vairākus procesuālas normas pārkāpums, saskaņā ar CPL 452.panta noteikumiem - ir pamatojums lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

3.4. Iebildumus un argumentus neizvērtēšana

3.4.1. Rakstveida pierādījuma viltošana un iznicināšana. Principiālās iebildums par pirmās instances tiesas pamatojuma likumības noradīts apelācijas sūdzības 1.7.-1.8.punktos. Iebildums atteicas pie sprieduma daļā par Atbildētāja Izteikuma atzīšanas par prettiesisku vadoties pēc “24.11.2021 14:45 Valsts darba inspekcijas (turpmāk arī VDI) amatpersonas pieņemtā lēmuma Nr.30341000086621-3 (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa)”, ar kuru ir pieradīts, ka SIA ADR skola atteikums sniegt paskaidrojumus uz Zvērinātā advokātes K. Landmesere pieprasījumiem izveido būtisko Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus pārkāpumu. Savukārt situācija, kad darbiniekam nav dots saprātīgs laiks paskaidrojumu sniegšanai, ir līdzvērtīga tādai, kad paskaidrojumi vispār nav prasīti, kas liecina par to, ka darba devēja nav bijusi ieinteresēta apstākļu noskaidrošanā pirms darba līguma uzteikšanas. Ka tas noradīts apelācijas sūdzība, Atbildētājā prātā, šis sprieduma pamatojums uz “Valsts darba inspekcijas lēmuma” pieradīšanas nozīmēs un attiecīgas izmantošana ka svarīgo rakstveida pierādījumu, radīja objektīvas šaubas par tiesas izmantoto rakstveida pierādījumu ticamību un izcelsmes likumību. Pārbaudot e-pasta arhīvu par 2021,gadu tika noskaidrots, ka ar sprieduma mīnētiem datiem un saturam - attiecībā uz ADR skolu VDI lēmums netika pieņemts. Pēc attiecīgo lūgumu, to faktu apstiprina arī  08.08.2023 VDI  Darba tiesību uzraudzības sektora vadītāja vēstulē ar Nr. 2023-11-07/5089 (sk. pielikumā).   Visbeidzot, uz Atbildētājā pārstāvja rakstveidā lūgumu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa norada, ka nolūkā noskaidrot, vai abu instanču tiesu secinājumi nav pamatoti ar viltotu Valsts darba inspekcijas lēmumu (…) pārbaudot lietas materiālus, konstatējams ka sprieduma minēts Valsts darba inspekcijas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemts lēmums lietas 2. sējuma 9.-20. lapā neatrodas (sk. pielikumā). Proti, apelācijas instances tiesai, atkārtoti izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā … atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti). Turklāt jāievēro, ka meklējamos faktus norāda puses, bet faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus.  Šajā gadījuma nav strīdā, ka abus instances tiesas pamato spriedumus ar šobrīd lietas materiālus neatrādāmo rakstveida pierādījumu,  t.i. “VDI Lēmumu”. Kā arī, apelācijas instances tiesa,  pārkāpjot  CPL432.panta piektās daļas noteikumus, nenoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti par izmantota rakstveida pierādījuma iespējamo viltojumu. Proti, nepārbauda lietas materiālus un atstāja bez izvērtēšanas faktisko apstākli, ka no lieta pazūd svarīgais pierādījums uz kura pamatu, faktiski pieņems spriedums daļā par Darbadevēja izteikuma atzīšanu par prettiesisku. Ņemot vērā iepriekš minēto, Senāts uzskata, ka neatkarīgi no pārējiem kasācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem spriedums ir atceļams būtisku procesuālo tiesību normu pārkāpumu dēļ, jo tiesa spriedumā nav izvērtējusi atbildētājas iebildumu pamata faktus, pārkāpjot CPL432.panta piektās daļas noteikumus, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas (sal. ar 2012. gada 21.marta Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta sprieduma lietā Nr. SKC-98/2012 7.punkta). Līdz ar to, tas fakts, ka apelācijas instances tiesa pārkāpusī CPL 97.pantu, kas regulē pierādījumu novērtēšanu, 190.panta otras daļas prasības,  432.panta piektās daļas noteikumus un 426.panta pirmās daļas prasības nepārbaudot rakstveida pierādījuma, uz kuru tika pamatots pasūdzētais spriedums, esību  un attiecīga iebilduma argumentus atstāšanu bez novērtējumā pieļauj būtisko procesuālas normas pārkāpumus, kas noveda pie lietas nepareizas izspriešanas. Saskaņā ar CPL 452.panta otras daļas noteikumiem tas ir pamats lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā. Ņemams vērā arī 2022. gada 31. oktobra Senātā sprieduma lietā Nr. C26088421, SKC-757/2022 līdzīga lieta, kura apgabaltiesa izskatījusi jautājumu par lietas esošo rakstveida pierādījumu iespējamo viltošanu izdarītie secinājumi. Apelācijas sūdzībās sagatavošanas laikā, Apelators bija pārliecinās, ka tieši tiesas sprieduma nocitētas Darba inspekcijas lēmums patiesam atrodas lietā, un sakarā ar no tiesisko nozīmi, tiesa varēja izmantot lēmuma būtību, ka SIA ADR skola prettiesiskas rīcības (neatbildēšanā uz prasītāja pārstāvēs pieprasījumiem) objektīvu pierādījumu. Protams, apbildētajā rīcībā bija 24.11.2021 VDI lēmums ar citiem rekvizītiem un principiālo atšķirīgu saturu, kas neizslēdz iespēju, ka minētais tiesas spriedumā noradītais lēmums varētu būt izsniegts sūdzības VDI iesniedzējam, proti, prasītāja pārstāvējām zvēr. advokātei K.Landmesere. Līdz ar to tikai apelācijas sūdzības sagatavošanas laikā rodas šaubas attiecība uz tiesas izmantota 24.11.2021 VDI lēmuma satura, kas manuprāt ir acīmredzami ir tiesiski nepamatots. Līdz ar to, man nebija tiesības CPL 179.panta pirmās daļas piemērošanai, proti, motivēti  lūgt tiesu par rakstveida pierādījuma iespējamu viltojumu. Tātad, es izteikusi savus argumentus iebildumā formātā. Manuprāt, apelācijas sūdzības 1.7 – 1.8.punktos ir pietiekami motivēti tika noradīti pamatojumi par “24.11.2021 VDI lēmuma” viltojumu. Visbeidzot, Apelācijas instances  sprieduma 15.2.punkta secinājums par to, ka Tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības argumentus, atzīst, ka atbildētāja prasības daļā par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā (…) faktiski ir apstrīdējusi tikai pirmās instances tiesas secinājumus par darba devēja pienākumu pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumus – pietiekami pierada to apstākli, ka apgabaltiesa pietiekami saprot iebildumus  un no  pamatojumus būtību un jēgu, un nolemj atstāt tās bez izvērtēšanas. Augstāk minētā Senāta spriedumā Nr.SKC-757/2022 7.punkta ir noradīts, ka Protams, ne visi viltojuma strīdi beidzas ar tiesas lēmumu, kurā tiek konstatēts pierādījuma viltojums, par kuru saskaņā ar Civillikuma 179. panta ceturto daļu tiesa paziņo prokuroram. Tomēr tiesas spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. panta piektajai daļai tiek pamatots ar secinājumiem, kas balstīti uz Civilprocesa likuma 97. panta kārtībā novērtētiem pierādījumiem, kuru attiecināmībai un pieļaujamība tiesai ir jāpārbauda. Šajā gadījumā spriedums balstīts uz pierādījumiem, par kuriem pieteikts viltojuma strīds, kas Civilprocesa likuma 179. panta kārtībā vēl nav izskatīts. Nevar būt strīdā, ka iespēja apstrīdēt rakstveida pierādījumu patiesīgumu man ir pilnīgi liegta sakarā ar to pieradīto faktu, ka minētais viltotas VDI lēmums - vairs nepastāv lietas materiālos.

Līdz ar to, svarīgas iebildumus un tas argumentācijas nepamatota atstāšana bez likumīga novērtējuma izveido Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.daļas pārkāpumu, proti, tiesas taisnīguma konteksta. Ka to vairakkārt norada Eiropas Cilvēktiesību tiesa: Tiesas praksē nostājas sekojošie principi: saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta 1.daļas prasībām, par pienākumu taisnīga tiesāšanas institūcijai ir ”veikt attiecīgo vērtējumu apgalvojumus, argumentus un pierādījumus, kas ir iesniegti lietas dalībniekiem” (sk. 1994.gada 19.aprīli Eiropas cilvēktiesību Tiesas (turpmāk arī – ECT) sprieduma lietā Van de Hurk v. The Nederlands 59.punktu). Šajā lietā Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas netika ņemti vērā un attiecīgi izpildītas. Saskaņā ar iepriekšminēto, atzīstams ka vairāki procesuāla likuma pārkāpumus kopums izveido Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta pirmās daļas pārkāpumu, pieejas taisnīgai tiesai izpratnē. Visbeidzot, Civilprocesa likums  precīzi noteic lietas dalībniekā pamatiesības: iepazīties ar lietas materiāliem un izgatavot to atvasinājumus piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt iesniegumu par pierādījumā viltojumu (CPL 178.pants). Ar nezināmās personas rīcību manas tiesības realizēšana ir liegta. Nevar būt strīdā, ka iespēja  iepazīties ar šo pierādījumu, pārbaudīt to -  man ir pilnīgi liegta sakarā ar to pieradīto faktu, ka minētais viltotas VDI lēmums - vairs nepastāv lietas materiālos.

3.4.2. Apelācijas sūdzības 4.punkta tika objektīvi, pamatoti un vispusīgi izvirzīts iebildums par dokumentus ar nosaukumiem “D. Jumaeva Pilnvaras apliecinātā  kopija” (lietas 1.sējums 12.lapa) un D. Jumaeva Pilnvaras oriģināls” (lietas 1.sējums 198.lapa). Pirmkārt, attiecībā uz “D. Jumaeva Pilnvaras apliecinātā  kopijas”, apelācijas sūdzībās 4.2.3.punkta tika izsmeļoši noradītie apstāklī, kas pierada minētās papīra lapas neatbilstību Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.panta pirmās daļas noteikumiem. Lietā atrodas) ar nosaukumu “22.07.2021 D.Džumaeva Pilnvaras 23.09.2021 apliecinātā kopija” ir viltots, jo tās ir - apliecinātā kopija no neapliecinātās kopijas. Viltošana izdarīta apdomīgi, t. sauc. “pilnvaras apliecināta kopijā” ir labi redzami izdarītās viltošanas nolūkā pēdās: attēla augšdaļa tiek apgriezta, lai skenēšanas laikā paslēptu fotoattēla malas pēdas. Ar speciālas programmas palīdzību tika mēģināts piesātināt (paslēpt) dzelteno "datuma un paraksta" izcēlumu. Ar šo pašu mērķi tika mēģināts attēla fonu padarīt zilu, lai paslēptu šīs atlases, kā rezultātā paraksta un datuma zilā krāsa tika mainīta. Taču attēla viltošanas mēģinājuma pēdas ir skaidri redzami un nošķiramas. 2018. gada 4. septembrī Ministru kabineta noteikumi Nr. 558 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība 47.punkts noteic, ka Dokumenta kopiju izstrādā, nokopējot vai citādā tehniskā veidā iegūstot oriģināla faksimilattēlu ar visām oriģināla dokumenta grafiskajām un citām īpatnībām. Līdz ar to, dokumenta kopijas izgatavošana mākslīgi mainot ierakstu krāsu oriģinālā, mainot dokumenta krāsu pazīmes ir pretrunā ar likuma prasībām un atņem šādam eksemplāram juridisko spēku. Pārkāpjot CPL noteikumus, apelācijas tiesa spriedumā nav izvērtējusi atbildētājas iebildumu pamata faktus, pārkāpjot CPL 432.panta piektās daļas noteikumus, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Proti, apelācijas tiesa sprieduma 16.4.punta pamato savu ieskatu vienīgi ar to, ka “Pilnvaras kopijas pareizību atbilstoši Dokumenta juridiskā spēka likuma 4.panta noteikumiem apliecinājusi zvērināta advokāte Karīna Landmesere”. Minēto ieskatu nevar izskatīt par likumīgu un pamatotu CPL 432.panta piektās daļas izpratnē. Kā arī, svarīgas iebildumus un tas argumentācijas nepamatota atstāšana bez likumīga novērtējuma, saskaņā ar iepriekšminētā ECT sprieduma lietā Van de Hurk v. The Nederlands 59.punktu atzinām, izveido Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta 1.daļas pārkāpumu, proti, tiesas taisnīguma konteksta. Saskaņā ar iepriekšminēto, atzīstams ka vairāki procesuāla likuma pārkāpumus kopums izveido Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta pirmās daļas pārkāpumu, pieejas taisnīgai tiesai izpratnē.

3.4.3. Kā arī, apelācijas sūdzība un vairakkārtiem lietā esošiem iesniegumiem un citiem materiāliem izteikts principiālais iebildums par to, ka lietas 1.sejuma 198.lapa atrodas papīra lapa ar nosaukumu “D. Jumaeva Pilnvaras oriģināls”, kas nav dokumenta oriģināls. Lietas izskatīšanas gaitā atbildētājā pārstāvim (autoram) izdevās personīgi iepazīties ar šo lapu, proti, paturiet dokumentu rokās un uzmanīgi izskatīt no abas puses. Saskaņā ar pieredzēs kancelejas darbības daudzgadīgās veikšanas manuprāt es varu atšķirt oriģinālo parakstu no paraksta attēla, izmantojot krāsu kopētāju. Šajā gadījumā apskatot no abas puses papīra lapu, kas atrodas parasta aploksne bez jebkādās ierakstus, izteicu secinājumu, ka tika apskatīta dokumenta krāsaina kopija. To var noteikt, rūpīgi izpētot (uzmanīgi apskatīt) papīra lapas aizmuguri. Kad paraksts tiek noformēts ar lodīšu pildspalvu, lapas otrā pusē ir atstājas redzamas caurumošanas pēdas cauri papīram paraksta noformēšanas laikā. Uz papīra lapas, 1. sējuma 198. lapa, šādu pēdu nav. Visbeidzot, pamatoti varētu secināt, ka šajā gadījumā apelācijās instances atteikums izpildīt CPL 432.panta piektās daļas noteikumus par atbildētājas iebildumu pamata faktus invertējumu - varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, kas saskaņā ar CPL 452.panta otras daļas noteikumiem var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā.

4.3 Ņemot vērā  Ņemot vērā kasācijas sūdzībā norādītās kļūdas materiālo tiesību normu piemērošanā un pieļautos procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas, kasācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā, noveda pie lietas nepareizas izspriešanas, lūdzu Senātu:

1) Atcelt Rīgas apgabaltiesas Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 19.jūlijā spriedumu civillietā Nr. C29427321 un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai;

2) Vadoties pēc CPL 453.1panta noteikumiem, lūdzu kasācijas instances tiesu pievērst uzmanību pie tam apstākļiem ka kasācijas sūdzības izskatīšanai kasācijas tiesvedības kārtībā - ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanai vai tiesību tālāk veidošanai, attiecība uz pretrunīgu tiesas praksi: par atbildētāja tiesībām uz pretprasības  iesniegšanas tiesa konkrētās procesa stadijas CPL 136.panta pirmā daļa), kā arī, par atbildētāja tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu par atteikuma pieņemt pretprasību (CPL 136.panta otra daļa);

3) Vadoties pēc to,  ka Civilprocesa likuma 136.panta nesatur Atbildētajā tiesības lēmuma par atteikumu pieņemt pretprasību - pārsūdzēšanas tiesībām, īpaši ņemot vērā 2021.gada 2.februārī Satversmes tiesas lēmuma par atteikšanos ierosināt lietu (pieteikums 5/2021), kā arī, vadoties pēc Latvijas tiesas pretrunīgas nolēmumus šajā sakarā, lūdzu Senātu: Izskatīt jautājumu par iespēju sniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu, kas liedz atbildētajām apstrīdēt kļūdaino lēmumu,  atbilstību Satversmei 92.panta pirmajam teikumam, to kopsakarā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.pana pirmās daļas noteikumiem, pieejas tiesai konteksta. Kā arī, saskaņa ar Satversmes tiesas likuma 192.panta otras daļas noteikumiem man būs pienākums pirms Konstitucionālās sūdzībās iesniegšanai noradīt, ka ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sal. ar Satversmes tiesas lietas 2001-05-03 un 2007-24-01 pieteikumiem).

4) Vadoties pēc Ģenerālprokuratūrās, Valsts darba inspekcijas un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas vēstules būtības, vadoties pēc Konvencijas 13.panta noteikumiem, to kopsakarība ar CPL 232.panta pirmās daļas noteikumiem, lūdzu Senātu: izlemt jautājumu par blakus lēmuma pieņemšanas un nosūtīšanu  attiecīgajai iestādei, sakarā ar būtiska rakstveida pierādījuma pazušanu no lietas materiāliem.

4) atmaksāt drošības naudu.

Pievienoti dokumenti:

1. 2022.gada 30.maija SIA ADR pilnvara.

2. Kasācijas sūdzības noraksts.

3. Maksājuma uzdevums par drošības naudas EUR 300 apmērā apmaksu.

Papildu materiāli, kas atteicas pie lietas apstākļiem:

4. 08.08.2023 Valsts darba inspekcijas vēstule ar Nr. 2023-11-07/5089;

5. 10.08.2023 Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas     vēstule ar Nr.3-16/39;

  6.  17.08.2023 LR Ģenerālprokuratūras  vēstule ar Nr. N-131-2023-00589.

  Boriss Klopcovs SIA ADR skola pilnvarotais pārstāvis

2023.gada 21.augustā, Rīgā

/Parakstīts elektroniski/

__________________________________________________________________________________________________________

N.B.

Nav strīda, ka, pēc noklusējumu. dokumenta lasītāji neapstrīd dokumenta faktisko un juridisko pamatojumu un tās pieradīšanas nozīmē, attieciba uz nosaucamam valsts amatpersonas darbībām,  kas izveido Krimināllikuma  XXIII nodaļa Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju noziedzīgas nodarījumus objektīva formas sastāva pazīmes (Piemēram 289.pants. Pierādījumu viltošana, noteic: (1) Par apzināti nepatiesu pierādījumu radīšanu vai apzinātu esošo pierādījumu slēpšanu, ja to izdarījis tiesnesis, prokurors vai izmeklētājs, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.) 

Ar Apgabaltiesas priekšsēdētajas paziņojumu tika objektīvi pieradīts, ka lietā šobrīd nav rakstiska pierādījuma – “Valsts Darba inspekcijas lēmuma. Tādējādi “noziedzīgās darbības” izdarīšanas  fakts tika atzīts un nostiprināts procesuālajā kārtībā. Var v pieņemt, ja pirmās instances tiesas darbinieka rīcība ir izveidojusi rakstveida pierādījuma “viltošanas” sastāva pazīmes, tad apelācijas tiesas sastāva rīcība. Savukārt ir izveidojušās objektīvas sastāva pazīmes “apzinātu esošo pierādījumu slēpšanu, ja to izdarījis tiesnesis”.

_______________________________________________________________________________________________________________

turpinajums 06/09/2023

LR TIESĪBSARGA ATBILDE

Latvijas Republikas tiesībsargs

Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010, tālr.: 67686768, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv, www.tiesibsargs.lv, Rīgā
Datums skatāms laika zīmogā Nr. 6-2/466

Boriss Klopcovs
b.kloptsov@mail.ru
Par viltotiem pierādījumiem
Tiesībsargs ir saņēmis divus Jūsu līdzīga satura iesniegumus. Ņemot vērā minēto, kā arī procesuālās ekonomijas principu un lietderības apsvērumus, sniedzu vienu atbildi uz Jūsu iesniegumiem, to saņemšanas secībā.
[1] Pirmo iesniegumu bez sagatavošanas datuma (reģ. 09.08.2023. ar Nr.1037) esat adresējis Latvijas Republikas prezidentam, Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, Latvijas Republikas Tiesībsargam un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai. Iesniegumam esat pievienojis vairākus dokumentus, tajā skaitā divas pilnvaras, ka esat pilnvarots pārstāvēt SIA “ADR skola” intereses Latvijas iestādēs un tiesās. No šajā iesniegumā norādītā izriet, ka uzskatāt, ka pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa savus secinājumus spriedumos ir pamatojušas ar viltotu Valsts darba inspekcijas lēmumu vai pretlikumīgi papildina Valsts darba inspekcijas lēmuma tekstu. Kaut arī iesniegumā izsakāt vairākus lūgumus, secinu, ka tieši Tiesībsargam lūdzat ierosināt pārbaudes lietu un sniegt atzinumu par Latvijas Republikas likumdošanas atbilstību Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.panta noteikumiem.
Tiesībsarga likuma 24. panta otrajā daļā noteikts, ka izskatījis personas iesniegumu, tiesībsargs ierosina pārbaudes lietu, ja tas atbilst Tiesībsarga funkcijām un uzdevumiem un personas norādīto jautājumu ir iespējams risināt. Izvērtējot Jūsu iesniegumu, nesaskatu pamatu pārbaudes lietas ierosināšanai, zemāk norādīto apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Tiesībsarga likuma 11. pantu Tiesībsarga kompetencē ietilpst jautājumi, kas saistīti ar cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, tostarp, sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, kā arī par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par Tiesībsarga darbu. Tiesībsarga uzdevums ir iesaistīties to problēmu risināšanā, kur personas tiesības un likumiskās intereses aizskar valsts. Tomēr, veicot savus pienākumus, tiesībsargs neaizstāj to valsts iestāžu darbu, kuras ir primāri atbildīgas par cilvēktiesību ievērošanu attiecīgajā procesā.
Latvijas Republikā tiesu vara ir neatkarīga. Latvijas Republikas Satversmes 83. pants nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Tiesu varas neatkarība ir viens no demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Likuma “ Par tiesu varu” 11. panta pirmā daļa nosaka nepieļaujamību iejaukties tiesas darbā: „Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību”. Līdz ar to tiesībsargs atbilstoši savai kompetencei nevar pārvērtēt tiesas darbību un pieņemtos nolēmumus lietā.
Lai nodrošinātu cilvēka tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu, valstī ir izveidota trīspakāpju tiesu sistēma, kurā ir nodrošinātas tiesas sprieduma pārsūdzēšanas iespējas. Ņemot vērā iesnieguma saturu, secinu, ka izmantojat tiesības pārsūdzēt tiesu pieņemtos spriedumus. Turklāt iesniegumā norādītais būtu jāietver kasācijas sūdzībā, lai Augstākā tiesa, kas ir tiesīga vērtēt procesuālo tiesību normu pārkāpumus, varētu sniegt attiecīgu vērtējumu.
[2] 27.08.2023. iesniegums (reģ. 29.08.2023.) adresēts Latvijas Republikas prezidentam un Latvijas Republikas tiesībsargam. Iesniegumam pievienoti vairāki dokumenti, tajā skaitā divas pilnvaras, ka esat pilnvarots pārstāvēt SIA “ADR skola” intereses Latvijas iestādēs un tiesās. No šī iesnieguma izriet, ka tam ir divas daļas. Turklāt šī iesnieguma saturs ir līdzīgs ar šīs atbildes [1] daļā aprakstīto iesniegumu. Tādēļ šī iesnieguma saturs netiks atkārtots.
No iesnieguma [I] daļas izriet lūgums sākt disciplinārlietu par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ievas Lūcina-Linka rīcību, proti, par tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšanu. Pēc disciplinārlietās izskatīšanas, lemt par disciplinārlietas materiālu nosūtīšanu Ģenerālprokuratūrai, lai lemtu par kriminālprocesa uzsākšanu.
No iesnieguma [II] daļas izriet lūgums sākt disciplinārlietu par Rīgas apgabaltiesas tiesnešu Laumas Volbergas, Madaras Ābeles un tiesnese Ievas Bāliņas rīcību, proti, par tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšanu.
Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka lietas par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu disciplinārajiem pārkāpumiem izskata tiesnešu disciplinārkolēģija. Attiecīgi minētā likuma 3.panta pirmajai daļai, ierosināt disciplinārlietu ir tiesīgi:
1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs — par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;
2) tieslietu ministrs — par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;
3) apgabaltiesu priekšsēdētāji — par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem un apgabaltiesu tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;
4) rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji — par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;
5) Tiesnešu ētikas komisija — par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem, ja tā konstatējusi Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.
Paskaidroju, ka tiesībsargs nav to amatpersonu vidū, kurām ir tiesības ierosināt disciplinārlietu pret konkrētu tiesnesi vai tiesnešiem, kā arī saukt pie disciplināratbildības par iespējamiem pārkāpumiem. Turklāt, no iesniegumam pievienotajiem pielikumiem izriet, ka esat jau ar iesniegumu vērsies pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja par disciplinārlietas ierosināšanu pret Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Ievu Lūcinu-Linku.
Ar cieņu
tiesībsarga pilnvarojumā
Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne
Renāte Cinava
renate.cinava@tiesibsargs.lv
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

turpinajums 23/08/2023

LR PREZIDENTA ATBILDE

Rīgā

23.08.2023.          Nr. 1295
Borisam Klopcovam
info.garaspeks@gmail.com

Par atbildes sniegšanu
Godātais Klopcova kungs!
Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk – Kanceleja) 2023. gada 9. augustā un 2023. gada 17. augustā ir saņemti Jūsu iesniegumi. Iesniegumi adresēti Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram, Latvijas Republikas Tiesībsargam, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai. No iesniegumu satura secināms, ka vēlaties, lai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesaistās jautājuma par dokumentu, uz kuru tiesa atsaukusies savā spriedumā, pārbaudē.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, paskaidrojam, ka tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Latvijas Republikas Satversme, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi. Savukārt likuma „Par tiesu varu” 11. pants noteic, ka valsts iestādēm ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību, un nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, kā arī iejaukšanās tiesas spriešanā. Atbilstoši tiesu varas neatkarības principam Valsts prezidentam, tāpat kā jebkuram citam sabiedrības loceklim ir pienākums respektēt apstākli, ka tikai un vienīgi tiesnešu pienākumos ir pieņemt izšķirošo lēmumu attiecībā uz tiesā iesniegto strīdus jautājumu. Savukārt likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir ar likuma spēku, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Līdz ar to Valsts prezidentam nav tiesiska pamata vērtēt tiesas spriedumu vai tiesas motīvus.
            Kanceleja pateicas par Jūsu iesniegumiem un uzticēšanos Valsts prezidenta institūcijai. 
Cieņā

Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos	Kristīne Līce

Linda Usāne 67092120
Linda.Usane@president.lv

27/08/2023

Latvijas Republikas Prezidentam

info@president.lv          

Latvijas Republikas Tiesībsargam

Tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Borisa Klopcova

p.k. 181151-13001

Atbildētājas: SIA ADR skola

Reģ. Nr.40103990710

Pilnvarota pārstāvja (1.-2. pielikumi)

civillieta  Nr. C29427321

ar prasītāju Džurabeku Džumajevu (Djurabek Jumaev)

27.08.2023 Nr. F2308.23

[I]Iesniegums

par Rīgas rajona tiesas tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības

Pieejams internetā:

https://gara-speks-biedriba.mozellosite.com/civillieta/pieradijuma-viltosana/

https://juristavards.lv/mikrofons/195-tiesneses-disciplinara-atbildiba/

«Comix cornici nunquam confodit oculum»

[1] Civillieta nr. C29427321 ar prasītāju Djurabeku Jumaevu par atjaunošanu darbā tika ierosināta 24.09.2021 un izskatīšana pēc būtības sakas 21.04.2022. Uz šo brīdi lieta atrodas 2023.gada 19.jūlijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sprieduma - kasācijas pārsūdzēšanās stadijā.

Ar esošiem lietas materiāliem, kā arī, citiem dokumentiem ir pieradīts tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā, kas pēc būtības izveido ļaunprātīgas tiesneses Ievas Lūcina-Linka rīcības pazīmes, proti, civillietā rakstveida pierādījumus viltošanas, kas atteicas pie Krimināllikuma XXIII nodaļas - Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju pazīmēm.

[2] Lietas faktisko apstākļu izklāsts  

Pirmās instances tiesas 2022. gada 16. septembrī sprieduma Motīvu daļā, kurā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta 5.daļas prasībām tiesa “norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi” 12.55. punkta ir secināts: [12.5] Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.- 20.lapa). Izvērtējot sūdzībā norādīto, vai atbildētāja ir sniegusi rakstisku atbildi uz prasītāja pilnvarotās pārstāves sūdzību, konstatējot, ka starp atbildētāju un prasītāja pārstāvi pastāv strīds par atbildes nesniegšanas iemesliem un inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts (3. pielikums). Uz to secinājuma pamata tiesas secina,  atbildētāja no prasītāja nav pieprasījusi nekādus paskaidrojumus par 2021.gada 4.martā notikušā negadījuma apstākļiem. (līdz ar ko) “… atbildētāja nav izpildījusi Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus, savukārt situācija, kad darbiniekam nav dots saprātīgs laiks paskaidrojumu sniegšanai, ir līdzvērtīga tādai, kad paskaidrojumi vispār nav prasīti”. Tādejādi nav strīda, ka tiesas sprieduma minētais Darba inspekcijas lēmums tika izmantots, ka principiālo rakstveida pierādījumu - sprieduma daļa par atlaišanas uzteikuma atzīšanu par prettiesisku. Savukārt, tas izraisa tiesas secinājumu par piedziņu no atbildētajās EUR 15386.00 apmērā. Tādējādi, principiālais tiesiskais jautājums ir par Atbildētāja pārstāvja rīcības novērtējumu, proti, Prasītāja pārstāvja advokātēs K.Landmeseres iesniegumus atstāšanu bez atbildes tiesiskumu. Līdz ar to, pirmās instances tiesa izmanto lietas materiālus esošo rakstveida pierādījumu, proti, Valsts darba inspekcijas lēmuma secinājumu, kas pēc tiesiskas būtības pierada Atbildētāja rīcības prettiesiskumu, ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību. Līdz ar ko Atbildētāja pārstāvja rīcība, proti, 2021.gada 23.augustā un 14.septembrī advokātes pieprasījumus atstāšana bez rakstveida atbildes atzīstamā par prettiesisku, kas savukārt izveido Darba likuma 101.panta otras daļas pārkāpumu un attiecīgi izraisa atlaišanas uzteikuma par prettiesisku, jo darba devējs, to apzinoties, prasītājam nepieprasīja paskaidrojumus par pārkāpumu.

[3] Gatavojat lieta apelācijas sūdzību rodas šaubas par sprieduma pamatojuma izmantoto VDI lēmuma rekvizītus, jo  mana e-pasta arhīva atstājas dažādie Valsts darba inspekcijas 2021.gada lēmumi kas tika ierosinātās pēc Zvērinātos advokātēs K.Landmeseres iesniegumiem Džurabeka Džumaeva labā, izdevās atrast 24.11.2021 Valsts darba inspekcijas lēmums ar līdzīgo numuru Nr.30341000086621-3, bet citas izdošanas laikā. Līdz ar to minēto apstākli un šajā sakarā radās šaubas par sprieduma norādīto rakstveida pierādījumu: Valsts darba inspekcijas 2021.gada 24.novembri lēmumi ar Nr. 30341000086621-3 esību un satura atbilstību “citam” Valsts darba inspekcijas 2021.gada 24.novembri lēmumi ar Nr. 30341000086621-3, kas tika saņemts 24.11.2021 gada (4. pielikums).

Pietekami skaidri tas faktus un tās novērtējumi tika noradītās apelācijas sūdzībā 1.8. un 4.2.punktos (5.pielikums). minētie iebildumi un tās argumentācijā tika atstati bez apelācijas tiesas vērtējumu (6. pielikums) izvirzītajiem iebildumiem sniegšanai, pretēji Civilprocesa likuma 426.panta noteikumiem par to, ka Apelācijas sūdzībā izvirzītie iebildumi sprieduma pamatojumam un norādījumi par procesuālo tiesību normu pārkāpumiem ir jāizvērtē apelācijas instances tiesā un argumentēti vai nu jāapstiprina vai jānoraida tās spriedumā … Senāts uzskata par nepieciešamu norādīt, ka Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļas norma neatbrīvo apelācijas instances tiesu izskatīt lietu pēc būtības tādā apjomā, kā lūgts apelācijas sūdzībā… Senāts uzskata, ka tādējādi abu instanču tiesas ir pārkāpušas Civilprocesa likuma 8.panta noteikumus par apstākļu noskaidrošanu civillietā. (sk.   2012. gada 28.decembra Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu lietā Nr. SKC-1594/2012, Senāta 2020. gada 5. maija spriedums lietā Nr. SKC 59/2020 (ECLI:LV:AT:2020:0505.C30574215.8.S), 10.1. punkts.)

(sk. apelācijas  sprieduma 5.2.punkta

Ar mērķī noskaidrot abus lietas esošas līdzīgas pēc rekvizītiem (izņemot izdošanas laiku)  Valsts darba inspekcijas lēmumus, es vēršas pie minētas lēmumos autorei ar 07.08.2023 iesniegumu. Savlaicīgi tika saņemts  2023. gada 08.augusta Valsts darba inspekcijas M.Kruope Darba tiesību uzraudzības sektora vadītajās paziņojums ar Nr. 2023-11-07/5089 (7.pielikums). Ar šo dokumentu kompetenta valsts iestāde objektīvi pierada, ka pirmās instances sprieduma 12.5. punkta minēts: ”Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa)” – netika pieņemts Valsts darba inspekcija administratīva pārkāpumā lietās Nr. 30341000086621 ietvaros.

09.08.2023 es vēršos ar analoģisko lūgumu pie Rīgas apgabaltiesās priekšsēdētajai. Šodien tika saņemts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas atbilde (8. pielikums). Ar Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas paziņojumu tika pieradīts, pirmās instances tiesas sprieduma, konkrētās dokuments, proti, Valsts darba inspekcijas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemts lēmums lietas 2. sējuma 9.–20. lapā neatrodas.

Līdz ar to, rodas objektīvais pamats secinājumiem, ka sprieduma noradītas (viltots) lēmums tika savlaicīgi izņemts no lietas materiāliem, līdz ar to, sprieduma atstājas tikai atsausē uz lēmuma it ka esību un atrašanas vietu un to pieradīšanas nozīmēm lietā. Līdz ar to, rodas pamats secinājumiem, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas paredzēts Krimināllikuma XXIII nodaļas (Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju) pazīmēm - faktiskie apstākli tika objektīvi apstiprinājās.

Līdz ar jebkādā gadījumā Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ievas Lūcina-Linka procesuālā rīcība atzīstama par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā.

[3] Saskaņa ar iepriekš minēto un vadoties pēc Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 1. un 2.punktos noteikumiem, to kopsakarībā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 13.panta  to kopsakarība ar 6.panta 1.daļas noteikumiem

lūdzu:

1) Vadoties pēc Konvencijas 13. panta to kopsakarā ar 6.panta pirmās daļas noteikumiem nodrošināt jautājuma par disciplinārlietas par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ievas Lūcina- Linka rīcību, proti, par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšanu – objektīvu, likumīgu un taisnīgu izlemšanu.

Pēc disciplinārlietās izskatīšanas iznākuma, Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7.panta otras daļas 2.punkta kartībā – izlemt jautājumu par  disciplinārlietas materiālus nosūtīšanu Ģenerālprokuratūrai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu;

[II] Iesniegums

par Rīgas apgabaltiesas tiesas sastāvā saukšanai pie disciplinārās atbildības

Pieejams internetā:

https://gara-speks-biedriba.mozellosite.com/civillieta/pieradijuma-viltosana/

[1]  2023.gada 19.jūlijā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Lauma Volberga, tiesnese Madara Ābele un tiesnese Ieva Bāliņa - tika pieņems apelācijas spriedums lietā Nr. C29427321.

[2] Apelācijas sūdzības t.sk. tika izteikts iebildums par to ka pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumā tika izmantots viltotas rakstveida pierādījums, proti, sprieduma Motīvu daļā  12.5.punkta ir secināts:

[12.5] Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.- 20.lapa). Izvērtējot sūdzībā norādīto, vai atbildētāja ir sniegusi rakstisku atbildi uz prasītāja pilnvarotās pārstāves sūdzību, konstatējot, ka starp atbildētāju un prasītāja pārstāvi pastāv strīds par atbildes nesniegšanas iemesliem un inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts (3. pielikums). Uz to secinājuma pamata tiesas secina, ka  atbildētāja no prasītāja nav pieprasījusi nekādus paskaidrojumus par 2021.gada 4.martā notikušā negadījuma apstākļiem. (līdz ar ko) “… atbildētāja nav izpildījusi Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus, savukārt situācija, kad darbiniekam nav dots saprātīgs laiks paskaidrojumu sniegšanai, ir līdzvērtīga tādai, kad paskaidrojumi vispār nav prasīti”. Tādejādi nav strīda, ka tiesas sprieduma minētais Darba inspekcijas lēmums tika izmantots, ka principiālo rakstveida pierādījumu - sprieduma daļa par atlaišanas uzteikuma atzīšanu par prettiesisku.

[2.1] Gatavojat lieta apelācijas sūdzību rodas šaubas par sprieduma pamatojuma izmantoto VDI lēmuma rekvizītus, jo  mana e-pasta arhīva atstājas dažādie Valsts darba inspekcijas 2021.gada lēmumi kas tika ierosinātās pēc Zvērinātos advokātēs K.Landmeseres iesniegumiem Džurabeka Džumaeva labā, izdevās atrast 24.11.2021 Valsts darba inspekcijas lēmums ar līdzīgo numuru Nr.30341000086621-3, bet citas izdošanas laikā. Līdz ar to minēto apstākli un šajā sakarā radās šaubas par sprieduma norādīto rakstveida pierādījumu: Valsts darba inspekcijas 2021.gada 24.novembri lēmumi ar Nr. 30341000086621-3 esību un satura atbilstību “citam” Valsts darba inspekcijas 2021.gada 24.novembri lēmumi ar Nr. 30341000086621-3, kas tika saņemts 24.11.2021 gada (4. pielikums). Ar mērķī noskaidrot abus lietas esošas līdzīgas pēc rekvizītiem (izņemot izdošanas laiku)  Valsts darba inspekcijas lēmumus, es vēršas pie minētas lēmumos autorei ar 07.08.2023 iesniegumu. Savlaicīgi tika saņemts  2023. gada 08.augusta Valsts darba inspekcijas M.Kruope Darba tiesību uzraudzības sektora vadītajās paziņojums ar Nr. 2023-11-07/5089 (7.pielikums). Ar šo dokumentu kompetenta valsts iestāde objektīvi pierada, ka pirmās instances sprieduma 12.5. punkta minēts: ”Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa)” – netika pieņemts Valsts darba inspekcija administratīva pārkāpumā lietās Nr. 30341000086621 ietvaros.

Pēc tām es vēršos ar analoģisko lūgumu pie Rīgas apgabaltiesās priekšsēdētajai. Savlaicīgi tika saņemts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas atbilde (8. pielikums). Ar Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas paziņojumu tika pieradīts, ka pirmās instances tiesas sprieduma, konkrētās dokuments, kas izmantots ka rakstveida pierādījums, proti, Valsts darba inspekcijas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemts lēmums lietas 2. sējuma 9.–20. lapā neatrodas.

[2.2] Vadoties pēc to, apelācijas sūdzībā 1.8. un 4.2. punktos tika izteiktas objektīvie faktiskie iebildumi par sprieduma šajā daļā pamatotību ar lietas esošu patiesu rakstveida pierādījumu, proti 24.11.2021 14:45 Valsts darba inspekcijas lēmums ar numuru Nr.30341000086621-3 (5. pielikums). Minētie iebildumi un tās argumentācijā tika atstati bez apelācijas tiesas vērtējumu (6. pielikums) izvirzītajiem iebildumiem sniegšanai, pretēji Civilprocesa likuma 426.panta noteikumiem par to, ka Apelācijas sūdzībā izvirzītie iebildumi sprieduma pamatojumam un norādījumi par procesuālo tiesību normu pārkāpumiem ir jāizvērtē apelācijas instances tiesā un argumentēti vai nu jāapstiprina vai jānoraida tās spriedumā … Senāts uzskata par nepieciešamu norādīt, ka Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļas norma neatbrīvo apelācijas instances tiesu izskatīt lietu pēc būtības tādā apjomā, kā lūgts apelācijas sūdzībā… Senāts uzskata, ka tādējādi abu instanču tiesas ir pārkāpušas Civilprocesa likuma 8.panta noteikumus par apstākļu noskaidrošanu civillietā. (sk.   2012. gada 28.decembra Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumu lietā Nr. SKC-1594/2012, Senāta 2020. gada 5. maija spriedums lietā Nr. SKC 59/2020 (ECLI:LV:AT:2020:0505.C30574215.8.S), 10.1. punkts.) Līdz ar to rodas pieņēmums, ka apgabaltiesa izpildīja civilprocesa likuma 8.panta noteikumus uzmanīgi pārbaudīja 2.sējuma 9.- 20.lapa lietas esošus materiālus un noteikti uzzinot, ka sprieduma minētas Darba inspekcijas lēmums patiesība lietā neatrodas - nolēma slēpt šo faktu no pieminēšanas un vērtējuma apelācijas sprieduma. Līdz ar to, rodas pamats secinājumiem, ka sprieduma noradītas (viltots, vai falsificēts) lēmums tika savlaicīgi izņemts no lietas materiāliem, līdz ar to, sprieduma atstājas tikai atsausē uz lēmuma it ka esību un atrašanas vietu un to pieradīšanas nozīmēm lietā. Līdz ar to, rodas pamats secinājumiem, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas paredzēts Krimināllikuma XXIII nodaļas (Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju) pazīmēm - faktiskie apstākli tika objektīvi apstiprinājās.

Līdz ar jebkādā gadījumā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Lauma Volberga, tiesnese Madara Ābele un tiesnese Ieva Bāliņa procesuālā rīcība atzīstama par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā.

[3] Saskaņa ar iepriekš minēto un vadoties pēc Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 1.un 2.punktos noteikumiem, to kopsakarībā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 13.panta  to kopsakarība ar 6.panta 1.daļas noteikumiem

lūdzu:

1) Vadoties pēc Konvencijas 13. panta to kopsakarā ar 6.panta pirmās daļas noteikumiem nodrošināt jautājuma par disciplinārlietas par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Lauma Volberga, tiesnese Madara Ābele un tiesnese Ieva Bāliņa rīcību, proti, par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšanu – objektīvu, likumīgu un taisnīgu izlemšanu.

Pielikumā:

1. 20.03.2019 SIA ADR skola pilnvara;

2. 22.07.2022 SIA ADR skola speciāla pilnvara;

3. 2022. gada 16. septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums lietā Nr. C29427321;

4. Valsts darba inspekcijas Darba tiesību uzraudzības sektora galvenās inspektores VN. Klīdzējas 24.11.2021. plkst.14:46 administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 30341000086621  lēmums Nr. 3034100008661-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu.

5. 05.10.2022 Apelācijas sūdzība lietā Nr. C29427321;.

6. 2023.gada 19.jūlijā Rīgas apgabaltiesas spriedums lietā Nr. C29427321;

7. 2023. gada 08.augusta Valsts darba inspekcijas M.Kruope Darba tiesību uzraudzības sektora vadītajās paziņojums ar Nr. 2023-11-07/5089 par sprieduma minēta lēmuma neizdošanas;

8. 10.08.2023. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas paziņojums ar Nr. Nr. 3-16/39 par sprieduma minēta VDI lēmuma neesamības  lietā;

Cieņā Boriss Klopcovs SIA ADR skola pilnvarotais pārstāvis

DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

===========================================================================================

21.09.2023

KASĀCIJAS SŪDZĪBA

Lietas numurs C29427321

Senāta Civillietu departamentam

Atbildētājs: SIA ADR skola Reģ. nr. 40103990710,

Jur. adrese: Lomonosova iela 4, Rīga, LV-1003

Boriss Klopcovs

piekrītu elektroniskai saziņai ar tiesu, elektroniskā pasta adrese: e-pasts: adrskola@inbox.lv

Prasītājs: Djurabek Jumaev

Uzbekistāna pilsonis

dzimis 1977.gada 2.decembrī

dzīvesvieta nav zināma

Pārstāve: zvērināta advokāte

Karīna Landmesere NMR 270277-11225

Prakses vieta: Rīga, Lāčplēša iela 27-4. LV-1011

I. Ievaddaļa

Ar šo kasācijas sūdzību pārsūdzu Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 19.jūlijā spriedumu civillietā Nr. C29427321, daļas ar kuru apmierināta Prasītāja prasība pret SIA ADR skola, par atlaišanas izteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darba un vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma piedziņu.

Šajā daļā pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumi pamatoti ar principiāla nozīmes rakstveida pierādījuma: Valsts darba inspekcijas lēmumu, ar kuru Prasīta rīcība, proti, SIA ADR skolas - atstāšana bez rakstveida atbildes Prasītāja pārstāves iesniegumus – pēc būtības atzīta par prettiesisku kas prasītajā ieskata izveido Darba likuma noteikumus pārkāpumus.  Pēc lietas  saņemšanas apgabaltiesas rīcība, ar  Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas izdarītas pārbaudes tika noskaidrot, ka tiesas sprieduma pamatojuma izmantotās lēmums – vispār neatrodas lietas materiālus. Visbeidzot, ar  Valsts darba inspekcijas veiktas pārbaudēs tika konstatēts, ka ar tādiem rekvizītiem uz tāda saturā – lēmums netika pieņemts. Līdz ar rodas pamatotas secinājums, ka pirmās instances tiesas  spriedums tika pamatots ar viltotu rakstveida pierādījumu. Kā arī, apelācijas instances tiesa, pēc noklusējumu, atzinusi šo apelācijās sūdzībās izteikto iebildumu par pamatotu, pēc būtības atstāja to bez novērtējumu. Tādejādi ir būtiski pārkāptas CPL 190.panta 2.daļas un 432.panta noteikumi.

Kā arī ar šo kasācijas sūdzību pārsūdzu spriedumu daļā ar kuru noraidīta atbildētajā pretprasība pret Prasītāju D. Jumaevu par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Apelācijas instances tiesa pievienojas pie pirmās instances tiesas secinājumiem, daļā par to, ka Prasītājs, pretēji sniegtiem nepatiesam liecībām, patvaļīgi pamet darba vietu uz 15 dienām, kas noveda pie īrētās automašīnas dīkstāves par kuru SIA ADR skola bija spiesta samaksāt sodu par īrētās automašīnas dīkstāvi 4008 eiro apmērā. Apelācijas instances tiesa izskatot apelācijās sūdzības daļā par pretprasības noraidīšanu atstāja bez novērtēšanai to faktu ka pirmās instances tiesa spriedumā  jau konstatēja to faktu, ka D. Jumaeva rīcība atzīstama par prettiesisku, tajā skaitā Darba likuma 86.panta izpratnē, to kopsakarā ar CPL 432.panta piektās daļas prasības.

Kā arī ar šo kasācijas sūdzību pārsūdzu spriedumu daļā ar kuru noraidīta Atbildētajā tiesība pārsūdzēt tiesas lēmumu par atteikumu pieņemt pretprasību (vai tās papildinājumu), kas iesniegta līdz lietas izskatīšana pēc būtības pabeigšanas. Abu instances tiesas spriedumi šajā daļā pamatoti ar tiesas ieskatiem, par atbildētāja “procesuālā statusa mainīšanu pēc tiesas ieskatiem”, pretēji CPL 432.panta  piektās daļas noteikumus par tiesas secinājumus pamatojumu ar konkrētiem normatīvajām aktiem.

Kā arī ar šo kasācijas sūdzību pārsūdzu spriedumu daļā ar kuru noraidīta atbildētājas iebildumus izvērtēšana, pretēji 432.panta piektās daļas prasībām (par izteiktas iebildumus attiecībā par D. Jumaeva Pilnvaras apliecinātas kopijas atbilstību Dokumenta juridiskas spēka likuma noteikumiem /1.sejums 12.lapa/, kā arī par dokumenta ar nosaukumu “D. Jumaeva Pilnvaras oriģināls”, kas ir krāsaina kopija /1.sejums 198.lapa) kā arī, par tiesas rīcības tiesiskumu, proti, nepamatota liegšana atbildētajam īstenot procesuālas tiesības - piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, proti, noskaidrot apstākļus par 22.07.2021 Jumaeva pilnvaras oriģināla papīra veida nosūtīšanas no Vācijas uz Rīgu advokātei K.Landmeserei (apelācijas sūdzībās 4.2.6.punkts). Tādējādi, pamatotas ar faktiem atbildētāja iebildums atstāšana  bez noradīšanas  sprieduma motīvu daļā  un attiecīgas vērtējumus neveikšana - ir būtisks procesuālo tiesību normu pārkāpums, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinām.

2. Materiālo tiesību normu nepareiza piemērošana

2.1. Atteikums pieņemt pretprasību.

Ka izriet no apgabaltiesas sprieduma, pēc būtības tiesa konstatēdama kolīziju minētajās tiesību normās ietvertajā regulējumā, atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 3.punktā nostiprinātajam principam priekšroku devusi jaunākajai vispārējas tiesību normai, proti, izmanto CPL 74.panta trešās daļas trešās punktu kas liedz prasītajām rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, pēc brīža kad jau uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības un attiecas piemērot speciālo tiesību normu, proti CPL136.panta pirmo daļu, kas noteic, ka Atbildētājs ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību. Šajā sakarā Senāta judikatūrā vairakkārt šis jautājums tika izskatīts. Piemēram 2013.gada 31.maija Senāta Civillietu departamenta spriedums Lietā Nr. SKC-1491/2013 ir secināts, ka neatkarīgi no tā, kādu procesuālo līdzekli persona izvēlējusies savu ar nepamatotu tiesas spriedumu aizskarto tiesību īstenošanai, tiesai, izskatot šādu pieteikumu, ir pienākums vispārējo tiesību normu piemērot tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 2.punktā nostiprinātais princips). Tādējādi, lai pieņemtu tiesisku nolēmumu, tiesai katrā ziņā jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos nepastāv CPL136.panta pirmajā daļā noteiktie atbildētājā tiesības ierobežojumi. Kā arī, 2013. gada 12.jūlija Senāta Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKC-1859/2013 5.punkta ir secināts: Kā izriet no sprieduma argumentācijas, tiesa, konstatēdama kolīziju minētajās tiesību normās ietvertajā regulējumā, atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 3.punktā nostiprinātajam principam priekšroku devusi jaunākajai tiesību normai, proti, CPL594.panta pirmās daļas 3.punktam. Šādi motīvi liecina, ka tiesa kļūdījusies tiesību normu piemērošanā un iztulkošanā, ko Senātam ir pamats atzīt tālāk norādīto apsvērumu dēļ.  Ar vispārējām un speciālām tiesību normām saprotamas tādas tiesību normas, starp kurām pastāv daļējas savstarpējas saturiskas sakritības attiecības. Minētā situācija veidojas tad, ja viens izšķiramais dzīves gadījums atbilst vairākās tiesību normās aprakstītam notikuma sastāvam (tiesību normu konkurence vai kolīzija). Autoraprāt, šajā lietā, minētais tiesību vispārējas tiesību princips - speciālā tiesību normas prioritāra piemērošanās acīmredzami tika pārkāpts. Kā arī netika ievērotas CPL 1.panta pirmās daļas un  5.panta sēsta daļas noteikumi. Saskaņā ar jau minētas Senāta spriedumiem: Izklāstīto argumentu kopums dod iemeslu atzinumam, ka tiesas kļūda strīda izšķiršanai piemērojamo tiesību normu izvēlē un iztulkošanā pretēji Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 2.punktā noteikumiem, saskaņā ar CPL 451.panta noteikumiem ir pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kartībā.

3. Procesuālo tiesību normu pārkāpumi

3.1.  Atteikums pieņemt pretprasību.

Tiesa ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 136. panta pirmās daļas pārkāpumu, kas noteic, ka atbildētājs  ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību. Apelācijas instances tiesa nepamatoti piemēro Civilprocesa likuma 74.panta 3.daļas 3.punktu, kas noteic procesuālais ierobežojums prasītajam rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Līdz ar to, tiesa nepamatoti piemērojusi, Civillikuma 74.panta 3.daļas 3.punktu, kas ne atteicas pie prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem, kas ir noteiktas ar CPL 136.panta 2.daļas noteikumiem. Tādejādi tiesas ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 136. panta otras daļas pārkāpumu, proti, piemērojamo procesuālo tiesību normu tiesa nav piemērojusi. Apgabaltiesas ieskats par to, ka sakarā ar to, ka atbildētājs, iesniedzot tiesā pretprasību, tajā iegūst prasītāja statusu un līdz ar to, CPL136.panta pirmās daļas noteikumus nevar būt piemērojamās pie tieši Atbildētajām, acīmredzami neatbilst pretprasības institūta būtībai, kā ari, tiesas ieskats netika pamatots ar normatīvajam aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies. Līdz ar to, atzīstams, ka otras instances tiesa pārkāpjot CPL 432.panta piektā daļas noteikumus par nepieciešamību noradīt sprieduma arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, izdarot un pamatot subjektīvas ieskatus par “Atbildētāja statusa mainīšanu uz Prasītājā statusu”. Sakarā ar to ka CPL nepieredz minētas “lietas puses statusa mainīšanās procedūrās kārtību” vienīgi pēc tiesas izvēles, secināms, ka minētas tiesas ieskats neatbilst CPL 190.panta pirmās daļas noteikumiem par tiesas pienākuma vadoties pēc materiālo un procesuālo tiesību normām, kā arī, izdarīts pārkāpjot CPL 432.panta piektās daļas noteikumus par tiesas secinājumus pamatojumu ar konkrētiem normatīvajām aktiem, kas paredz tiesas iespējas - pēc izvelēs mainīt lietas dalībnieka procesuālo statusu. Minētie procesuālās normas pārkāpumi, izveido personas tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai nepamatotas ierobežojumus, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. saskaņā ar CPL 452.panta noteikumiem tas ir pamatojums lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

3.2. Civilprocesa likuma 5.panta 6.daļa noteic, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Šajā sakarā tiesai bija pienākums ņemt vadoties pēc 2023. gada 8. jūnijā Latvijas Republikas Senāta sprieduma lieta Nr. C30709118, SKC-65/2023 izdarītajam atzinām, proti, izskatot kasācijas kartība sūdzību par iesniedzēja prāta nepamatoto  pirmās instances tiesa lēmumu par atbildētāja lūgumu dot laiku pretprasības celšanai  noraidīšanu tika atzīts: “[12] Senāts noraida kasācijas sūdzības argumentus, ka apelācijas instances tiesa pārkāpusi procesuālo tiesību normas, kas reglamentē pušu līdztiesību civilprocesā. Gadījumu, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams, izsmeļošu uzskaitījumu dod CPL 427. panta pirmā daļa. Jautājums par pretprasības pieņemšanu nav ietverts šīs tiesību normas regulējumā. Iespējas celt pretprasību izmantošana ir atkarīga no atbildētāja, kam tas jādara līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta pirmās instances tiesā.” Tādējādi, secināms ka Senāta mūsdienu praksē joprojām atzīts ka CPL 136 panta  pirmā daļa darbojas tieši un nepieredz iespējas atzīt to normu par spēkā neesošu  pēc tiesas izvēles. Līdz ar to, secināms, ka minētas CPL 5.panta sēstas daļas un 136.panta pirmās daļas normas nepiemērošana, kā arī, Atbildētāja procesuālo tiesību neievērošana novedusi pie lietas nepareizas izspriešanas, kas ir pamatojums lietas šajā daļā izskatīšanai kasācijas kartība, jo šīs tiesību normas pārkāpumi, kā arī sprieduma saturs, liecina par to, ka apelācijas instances tiesa ir pieļāvusi CPL 9.panta, par pušu vienlīdzīgajām procesuālajām tiesībām neievērošanu. Šajā lietā, Apgabaltiesas sprieduma ieskats par to, ka atbildētajam ir liegtas tiesības celt pretprasību pēc lietas izskatīšanas pēc būtības sakuma - acīmredzami ir pretrunīgs Senāta secinājumiem par no, ka atbildētajam ir tiesības celt pretprasību līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta pirmās instances tiesā. Saskaņā ar Likuma par tiesu varu 3.un 4.daļas noteic, ka (3) (Senāta spriedums) likumā noteiktajā kārtībā spriedums ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas, kas saistītas ar šo lietu. (4) Šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu. Nevar būt strīdā, ka lietas par Atbildētājas pretprasības celšanas iespējas apstākļiem Senāta atziņas ir attiecināmi pie visiem līdzīgajām lietam un līdz ar to, zemākstāvošajam tiesām Senātā secinājumi ir saistoši. Tiesa ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 5.pantas 6.daļas pārkāpumu, kas izpaužas Senāta atzinās atspēkošanas mēģinājumu. Minētie procesuālās normas pārkāpumi, izveido personas tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai nepamatotas ierobežojumus, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. saskaņā ar CPL 452.panta noteikumiem tas ir pamatojums lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

3.3. Atteikums pārsūdzēt lēmumu par pretprasības papildinājuma  nepieņemšanu.

Tiesa ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 136. panta otrās daļas pārkāpumu, kas noteic, ka atbildētājs pretprasību ceļ atbilstoši prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem. Pirmkārt, lietā atrodas pirmās instances tiesas 2022.gada 4.aprīli lēmums par pretprasības papildinājuma atstāšanu bez virzības. Mīnētais lēmums pamatots ar CPL “136.panta pirmā un otra daļas noteikumiem, tas kopsakarībā ar CPL133.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu un  CPL128.panta otrās daļas 4.punkts un 5.punktu”. Kā arī, lēmuma pamatojuma noradītas “CPL133.panta trešo daļu pretprasības papildinājumi tiks uzskatīti par iesniegtiem dienā, kad tie pirmo reizi iesniegti tiesā, savukārt saskaņā ar CPL133.panta ceturto daļu, ja noteiktā termiņā trūkumi netiks novērsti, pretprasības papildinājumi tiks uzskatīti par neiesniegtiem un atdoti iesniedzējam. Lēmuma Rezolutīvā daļā ir noteikts, ka lēmums izdots “Saskaņā ar CPL136.pantu, 229.-230.pantu”. Visbeidzot, lēmuma nolēmuma daļā ir noradīts, ka “Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā”.  Minētais tiesas lēmums bez šaubām atzīstams par pamatotu un tiesisku. Ceļot pretprasību, jāņem vērā visi prasības celšanas noteikumi (panta otrā daļa). Tādēļ pretprasības formai, saturam (pievienojamiem dokumentiem u.tml.) ir izvirzītas visas tās paša prasības, kas noteiktas prasības pieteikumam. Nevar vadīties no pieņēmuma, ka visi rekvizīti, lietas apstākļi un pārējais jau norādīts prasības pieteikumā. Lēmumos par pretprasības nepieņemšanu vai atstāšanu bez virzības norādāmas atsauces uz attiecīgajiem pantiem, kas reglamentē prasības celšanas kārtību”. (Civilprocesa likuma komentāri Papildinātais izdevums Prof. K.Torgāna un M.Dudeļa vispārīgā zinātniskā redakcijā Latvijas civilprocesa kodekss IZVILKUMS (22.-25.nodaļa) Rīga 2001, 153.lapa). Saskaņā ar CPL noteikumiem, panti, kas reglamentē prasības celšanas kārtību, tas ir CPL 18.nodalas noradītie panti un 23.nodalās noradītie panti, proti, 219. - 218.panti. Minētas pantos par tiesas negatīvas lēmumiem, proti,  par prasības pieteikuma nepieņemšanas (132.pants), par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības (133.pants), par prasības atstāšanu bez izskatīšanas (221.pants) un par tiesvedības izbeigšanu (224.pants) - ar likumu ir noteikti atbildētajā tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumu, proti 132.panta 3.dala, 133.panta 2.daļa un 224.panta 2.daļa. Līdz ar to, apelācijas instances tiesas ieskats, kā pretprasības pieņemšanas atteikums var būt pamatots ar pieņēmumu par to, ka atbildētājam, iesniedzot pretprasību, kļūst saistoši CPL 74.panta trešās daļas trešās punkta noteikumi (kas atteicas tieši pie Prasītāja noteiktam procesuālajam iespējam ierobežojumiem)  acīmredzami ir nepamatots, jo ne CPL 219.panta noteikumus (Prasības atstāšana bez izskatīšanas), ne Senāta judikatūrās nolēmumiem – nav iekļauts Atbildētāja  pretprasības pieņemšanas atteikums pamatojums pēc normu, kas nav attiecināma pie prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem. Tādējādi var secināt, ka tiesa ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 136. panta otrās daļas pārkāpumu jo piemērojamo procesuālo tiesību normu tiesa nav piemērojusi, savukārt tiesa nepamatoti piemērojusi Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas trešās punktu. Tiesības uz nepareiza tiesas lēmuma pasūdzēšanu ir neatņemama sastāvdaļa Satversmes 92.panta pirmo teikuma, kā arī, Cilvēktiesības un pamatbrīvības Konvencijas 6.panta pirmās daļas izpratnē (pieeja taisnīgai tiesai). Piemērām Eiropas cilvēktiesību tiesas praksē  atziņa  tiesības uz pieeju tiesai nedrīkst tikt ierobežotas tā vai tādā mērā, ka tiek ietekmēta to būtība; visbeidzot, šie ierobežojumi atbildīs 6. panta 1.daļām, ja tiem ir leģitīms mērķis un ja pastāv saprātīga proporcija starp izmantotajiem līdzekļiem un izvirzīto mērķi. (sk. 19.12.1997 Tiesas spriedums lietā “Brualla Gómez de la Torre v. Spain” (iesnigums 26737/95) para 33 \https://hudoc.echr.coe.int › conversion › pdf\. Līdz ar to apelācijās instances tiesai, vadoties pēc apelācijas sūdzībās noradītiem argumentiem, bija pienākums izdarīt apsvērumu par tiesības uz pieeju tiesai ievērošanas, proti, lēmuma par atteikumu pieņemt pretprasību, atbilstību taisnīgās tiesas pieejamība mērķim un  saprātīgai proporcijai starp izmantotajiem līdzekļiem un izvirzīto mērķi, proti, personas tiesību aizstāvības mērķī, kas noteikts CPL 1.panta pirmās daļas noteikumiem par tiesības uz tiesas aizstāvību. Sakarā ar to, ka apelācijas instances tiesa aprobežojas ar pirmās instances tiesas ieskatus pārstāstīšanai, bet nav izdarījusi apsvērumus par tiesas atteikumā pieņemt blakus sūdzību atbilstību Satversmes 92.panta pirmo teikumam tas kopsakarā ar CPL 1.panta otrās daļas noteikumiem un kopsakarībā ar 9.panta noteikumiem. Līdz ar atzīstams. Ņemot vērā iepriekš minēto secināms ka tiesa pārkāpusi CPL 432.panta piektās daļas noteikumus, nenoskaidrot lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti un neizdarot attiecīgas tiesas secinājumus un argumentus ar kuriem atbildētāja iebildumi un argumenti atstati bez izvērtēšanas tiesas spriedumā. Minētājs procesuālās pārkāpums atzīstams par tādu,  kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas (sal. ar 2012. gada 21.marta Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta sprieduma lietā Nr. SKC-98/2012 7.punkta). Būtiskās vairākus procesuālas normas pārkāpums, saskaņā ar CPL 452.panta noteikumiem - ir pamatojums lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

3.4. Iebildumus un argumentus neizvērtēšana

3.4.1. Rakstveida pierādījuma viltošana un iznicināšana. Principiālās iebildums par pirmās instances tiesas pamatojuma likumības noradīts apelācijas sūdzības 1.7.-1.8.punktos. Iebildums atteicas pie sprieduma daļā par Atbildētāja Izteikuma atzīšanas par prettiesisku vadoties pēc “24.11.2021 14:45 Valsts darba inspekcijas (turpmāk arī VDI) amatpersonas pieņemtā lēmuma Nr.30341000086621-3 (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa)”, ar kuru ir pieradīts, ka SIA ADR skola atteikums sniegt paskaidrojumus uz Zvērinātā advokātes K. Landmesere pieprasījumiem izveido būtisko Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus pārkāpumu. Savukārt situācija, kad darbiniekam nav dots saprātīgs laiks paskaidrojumu sniegšanai, ir līdzvērtīga tādai, kad paskaidrojumi vispār nav prasīti, kas liecina par to, ka darba devēja nav bijusi ieinteresēta apstākļu noskaidrošanā pirms darba līguma uzteikšanas. Ka tas noradīts apelācijas sūdzība, Atbildētājā prātā, šis sprieduma pamatojums uz “Valsts darba inspekcijas lēmuma” pieradīšanas nozīmēs un attiecīgas izmantošana ka svarīgo rakstveida pierādījumu, radīja objektīvas šaubas par tiesas izmantoto rakstveida pierādījumu ticamību un izcelsmes likumību. Pārbaudot e-pasta arhīvu par 2021,gadu tika noskaidrots, ka ar sprieduma mīnētiem datiem un saturam - attiecībā uz ADR skolu VDI lēmums netika pieņemts. Pēc attiecīgo lūgumu, to faktu apstiprina arī  08.08.2023 VDI  Darba tiesību uzraudzības sektora vadītāja vēstulē ar Nr. 2023-11-07/5089 (sk. pielikumā).   Visbeidzot, uz Atbildētājā pārstāvja rakstveidā lūgumu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa norada, ka nolūkā noskaidrot, vai abu instanču tiesu secinājumi nav pamatoti ar viltotu Valsts darba inspekcijas lēmumu (…) pārbaudot lietas materiālus, konstatējams ka sprieduma minēts Valsts darba inspekcijas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemts lēmums lietas 2. sējuma 9.-20. lapā neatrodas (sk. pielikumā). Proti, apelācijas instances tiesai, atkārtoti izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā … atbildētāja iebildumu pamata fakti (meklējamie fakti). Turklāt jāievēro, ka meklējamos faktus norāda puses, bet faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus.  Šajā gadījuma nav strīdā, ka abus instances tiesas pamato spriedumus ar šobrīd lietas materiālus neatrādāmo rakstveida pierādījumu,  t.i. “VDI Lēmumu”. Kā arī, apelācijas instances tiesa,  pārkāpjot  CPL432.panta piektās daļas noteikumus, nenoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti par izmantota rakstveida pierādījuma iespējamo viltojumu. Proti, nepārbauda lietas materiālus un atstāja bez izvērtēšanas faktisko apstākli, ka no lieta pazūd svarīgais pierādījums uz kura pamatu, faktiski pieņems spriedums daļā par Darbadevēja izteikuma atzīšanu par prettiesisku. Ņemot vērā iepriekš minēto, Senāts uzskata, ka neatkarīgi no pārējiem kasācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem spriedums ir atceļams būtisku procesuālo tiesību normu pārkāpumu dēļ, jo tiesa spriedumā nav izvērtējusi atbildētājas iebildumu pamata faktus, pārkāpjot CPL432.panta piektās daļas noteikumus, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas (sal. ar 2012. gada 21.marta Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta sprieduma lietā Nr. SKC-98/2012 7.punkta). Līdz ar to, tas fakts, ka apelācijas instances tiesa pārkāpusī CPL 97.pantu, kas regulē pierādījumu novērtēšanu, 190.panta otras daļas prasības,  432.panta piektās daļas noteikumus un 426.panta pirmās daļas prasības nepārbaudot rakstveida pierādījuma, uz kuru tika pamatots pasūdzētais spriedums, esību  un attiecīga iebilduma argumentus atstāšanu bez novērtējumā pieļauj būtisko procesuālas normas pārkāpumus, kas noveda pie lietas nepareizas izspriešanas. Saskaņā ar CPL 452.panta otras daļas noteikumiem tas ir pamats lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā. Ņemams vērā arī 2022. gada 31. oktobra Senātā sprieduma lietā Nr. C26088421, SKC-757/2022 līdzīga lieta, kura apgabaltiesa izskatījusi jautājumu par lietas esošo rakstveida pierādījumu iespējamo viltošanu izdarītie secinājumi. Apelācijas sūdzībās sagatavošanas laikā, Apelators bija pārliecinās, ka tieši tiesas sprieduma nocitētas Darba inspekcijas lēmums patiesam atrodas lietā, un sakarā ar no tiesisko nozīmi, tiesa varēja izmantot lēmuma būtību, ka SIA ADR skola prettiesiskas rīcības (neatbildēšanā uz prasītāja pārstāvēs pieprasījumiem) objektīvu pierādījumu. Protams, apbildētajā rīcībā bija 24.11.2021 VDI lēmums ar citiem rekvizītiem un principiālo atšķirīgu saturu, kas neizslēdz iespēju, ka minētais tiesas spriedumā noradītais lēmums varētu būt izsniegts sūdzības VDI iesniedzējam, proti, prasītāja pārstāvējām zvēr. advokātei K.Landmesere. Līdz ar to tikai apelācijas sūdzības sagatavošanas laikā rodas šaubas attiecība uz tiesas izmantota 24.11.2021 VDI lēmuma satura, kas manuprāt ir acīmredzami ir tiesiski nepamatots. Līdz ar to, man nebija tiesības CPL 179.panta pirmās daļas piemērošanai, proti, motivēti  lūgt tiesu par rakstveida pierādījuma iespējamu viltojumu. Tātad, es izteikusi savus argumentus iebildumā formātā. Manuprāt, apelācijas sūdzības 1.7 – 1.8.punktos ir pietiekami motivēti tika noradīti pamatojumi par “24.11.2021 VDI lēmuma” viltojumu. Visbeidzot, Apelācijas instances  sprieduma 15.2.punkta secinājums par to, ka Tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības argumentus, atzīst, ka atbildētāja prasības daļā par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā (…) faktiski ir apstrīdējusi tikai pirmās instances tiesas secinājumus par darba devēja pienākumu pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumus – pietiekami pierada to apstākli, ka apgabaltiesa pietiekami saprot iebildumus  un no  pamatojumus būtību un jēgu, un nolemj atstāt tās bez izvērtēšanas. Augstāk minētā Senāta spriedumā Nr.SKC-757/2022 7.punkta ir noradīts, ka Protams, ne visi viltojuma strīdi beidzas ar tiesas lēmumu, kurā tiek konstatēts pierādījuma viltojums, par kuru saskaņā ar Civillikuma 179. panta ceturto daļu tiesa paziņo prokuroram. Tomēr tiesas spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. panta piektajai daļai tiek pamatots ar secinājumiem, kas balstīti uz Civilprocesa likuma 97. panta kārtībā novērtētiem pierādījumiem, kuru attiecināmībai un pieļaujamība tiesai ir jāpārbauda. Šajā gadījumā spriedums balstīts uz pierādījumiem, par kuriem pieteikts viltojuma strīds, kas Civilprocesa likuma 179. panta kārtībā vēl nav izskatīts.  Nevar būt strīdā, ka iespēja  apstrīdēt rakstveida pierādījumu patiesīgumu man ir pilnīgi liegta sakarā ar to pieradīto faktu, ka minētais viltotas VDI lēmums - vairs nepastāv lietas materiālos.

Līdz ar to, svarīgas iebildumus un tas argumentācijas nepamatota atstāšana bez likumīga novērtējuma izveido Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.daļas pārkāpumu, proti, tiesas taisnīguma konteksta. Ka to vairakkārt norada Eiropas Cilvēktiesību tiesa: Tiesas praksē nostājas sekojošie principi: saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta 1.daļas prasībām, par pienākumu taisnīga tiesāšanas institūcijai ir ”veikt attiecīgo vērtējumu apgalvojumus, argumentus un pierādījumus, kas ir iesniegti lietas dalībniekiem” (sk. 1994.gada 19.aprīli Eiropas cilvēktiesību Tiesas (turpmāk arī – ECT) sprieduma lietā Van de Hurk v. The Nederlands 59.punktu). Šajā lietā Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas netika ņemti vērā un attiecīgi izpildītas. Saskaņā ar iepriekšminēto, atzīstams ka vairāki procesuāla likuma pārkāpumus kopums izveido Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta pirmās daļas pārkāpumu, pieejas taisnīgai tiesai izpratnē. Visbeidzot, Civilprocesa likums  precīzi noteic lietas dalībniekā pamatiesības: iepazīties ar lietas materiāliem un izgatavot to atvasinājumus piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt iesniegumu par pierādījumā viltojumu (CPL 178.pants). Ar nezināmās personas rīcību manas tiesības realizēšana ir liegta. Nevar būt strīdā, ka iespēja  iepazīties ar šo pierādījumu, pārbaudīt to -  man ir pilnīgi liegta sakarā ar to pieradīto faktu, ka minētais viltotas VDI lēmums - vairs nepastāv lietas materiālos.

3.4.2. Apelācijas sūdzības 4.punkta tika objektīvi, pamatoti un vispusīgi izvirzīts iebildums par dokumentus ar nosaukumiem “D. Jumaeva Pilnvaras apliecinātā  kopija” (lietas 1.sējums 12.lapa) un D. Jumaeva Pilnvaras oriģināls” (lietas 1.sējums 198.lapa). Pirmkārt, attiecībā uz “D. Jumaeva Pilnvaras apliecinātā  kopijas”, apelācijas sūdzībās 4.2.3.punkta tika izsmeļoši noradītie apstāklī, kas pierada minētās papīra lapas neatbilstību Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.panta pirmās daļas noteikumiem. Lietā atrodas) ar nosaukumu “22.07.2021 D.Džumaeva Pilnvaras 23.09.2021 apliecinātā kopija” ir viltots, jo tās ir - apliecinātā kopija no neapliecinātās kopijas. Viltošana izdarīta apdomīgi, t. sauc. “pilnvaras apliecināta kopijā” ir labi redzami izdarītās viltošanas nolūkā pēdās: attēla augšdaļa tiek apgriezta, lai skenēšanas laikā paslēptu fotoattēla malas pēdas. Ar speciālas programmas palīdzību tika mēģināts piesātināt (paslēpt) dzelteno "datuma un paraksta" izcēlumu. Ar šo pašu mērķi tika mēģināts attēla fonu padarīt zilu, lai paslēptu šīs atlases, kā rezultātā paraksta un datuma zilā krāsa tika mainīta. Taču attēla viltošanas mēģinājuma pēdas ir skaidri redzami un nošķiramas. 2018. gada 4. septembrī Ministru kabineta noteikumi Nr. 558 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība 47.punkts noteic, ka Dokumenta kopiju izstrādā, nokopējot vai citādā tehniskā veidā iegūstot oriģināla faksimilattēlu ar visām oriģināla dokumenta grafiskajām un citām īpatnībām. Līdz ar to, dokumenta kopijas izgatavošana mākslīgi mainot ierakstu krāsu oriģinālā, mainot dokumenta krāsu pazīmes ir pretrunā ar likuma prasībām un atņem šādam eksemplāram juridisko spēku. Pārkāpjot CPL noteikumus, apelācijas tiesa spriedumā nav izvērtējusi atbildētājas iebildumu pamata faktus, pārkāpjot CPL 432.panta piektās daļas noteikumus, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas. Proti, apelācijas tiesa sprieduma 16.4.punta pamato savu ieskatu vienīgi ar to, ka “Pilnvaras kopijas pareizību atbilstoši Dokumenta juridiskā spēka likuma 4.panta noteikumiem apliecinājusi zvērināta advokāte Karīna Landmesere”. Minēto ieskatu nevar izskatīt par likumīgu un pamatotu CPL 432.panta piektās daļas izpratnē. Kā arī, svarīgas iebildumus un tas argumentācijas nepamatota atstāšana bez likumīga novērtējuma, saskaņā ar iepriekšminētā ECT sprieduma lietā Van de Hurk v. The Nederlands 59.punktu atzinām, izveido Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta 1.daļas pārkāpumu, proti, tiesas taisnīguma konteksta. Saskaņā ar iepriekšminēto, atzīstams ka vairāki procesuāla likuma pārkāpumus kopums izveido Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta pirmās daļas pārkāpumu, pieejas taisnīgai tiesai izpratnē.

3.4.3. Kā arī, apelācijas sūdzība un vairakkārtiem lietā esošiem iesniegumiem un citiem materiāliem izteikts principiālais iebildums par to, ka lietas 1.sejuma 198.lapa atrodas papīra lapa ar nosaukumu “D. Jumaeva Pilnvaras oriģināls”, kas nav dokumenta oriģināls. Lietas izskatīšanas gaitā atbildētājā pārstāvim (autoram) izdevās personīgi iepazīties ar šo lapu, proti, paturiet dokumentu rokās un uzmanīgi izskatīt no abas puses. Saskaņā ar pieredzēs kancelejas darbības daudzgadīgās veikšanas manuprāt es varu atšķirt oriģinālo parakstu no paraksta attēla, izmantojot krāsu kopētāju. Šajā gadījumā apskatot no abas puses papīra lapu, kas atrodas parasta aploksne bez jebkādās ierakstus, izteicu secinājumu, ka tika apskatīta dokumenta krāsaina kopija. To var noteikt, rūpīgi izpētot (uzmanīgi apskatīt) papīra lapas aizmuguri. Kad paraksts tiek noformēts ar lodīšu pildspalvu, lapas otrā pusē ir atstājas redzamas caurumošanas pēdas cauri papīram paraksta noformēšanas laikā. Uz papīra lapas, 1. sējuma 198. lapa, šādu pēdu nav. Visbeidzot, pamatoti varētu secināt, ka šajā gadījumā apelācijās instances atteikums izpildīt CPL 432.panta piektās daļas noteikumus par atbildētājas iebildumu pamata faktus invertējumu - varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, kas saskaņā ar CPL 452.panta otras daļas noteikumiem var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā.

4.3 Ņemot vērā  Ņemot vērā kasācijas sūdzībā norādītās kļūdas materiālo tiesību normu piemērošanā un pieļautos procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas, kasācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā, noveda pie lietas nepareizas izspriešanas, lūdzu Senātu:

1) Atcelt Rīgas apgabaltiesas Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 19.jūlijā spriedumu civillietā Nr. C29427321 un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai;

2) Vadoties pēc CPL 453.1panta noteikumiem, lūdzu kasācijas instances tiesu pievērst uzmanību pie tam apstākļiem ka kasācijas sūdzības izskatīšanai kasācijas tiesvedības kārtībā - ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanai vai tiesību tālāk veidošanai, attiecība uz pretrunīgu tiesas praksi: par atbildētāja tiesībām uz pretprasības  iesniegšanas tiesa konkrētās procesa stadijas CPL 136.panta pirmā daļa), kā arī, par atbildētāja tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu par atteikuma pieņemt pretprasību (CPL 136.panta otra daļa);

3) Vadoties pēc to,  ka Civilprocesa likuma 136.panta nesatur Atbildētajā tiesības lēmuma par atteikumu pieņemt pretprasību - pārsūdzēšanas tiesībām, īpaši ņemot vērā 2021.gada 2.februārī Satversmes tiesas lēmuma par atteikšanos ierosināt lietu (pieteikums 5/2021), kā arī, vadoties pēc Latvijas tiesas pretrunīgas nolēmumus šajā sakarā, lūdzu Senātu: Izskatīt jautājumu par iespēju sniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu, kas liedz atbildētajām apstrīdēt kļūdaino lēmumu,  atbilstību Satversmei 92.panta pirmajam teikumam, to kopsakarā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.pana pirmās daļas noteikumiem, pieejas tiesai konteksta. Kā arī, saskaņa ar Satversmes tiesas likuma 192.panta otras daļas noteikumiem man būs pienākums pirms Konstitucionālās sūdzībās iesniegšanai noradīt, ka ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sal. ar Satversmes tiesas lietas 2001-05-03 un 2007-24-01 pieteikumiem).

4) Vadoties pēc Ģenerālprokuratūrās, Valsts darba inspekcijas un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas vēstules būtības, vadoties pēc Konvencijas 13.panta noteikumiem, to kopsakarība ar CPL 232.panta pirmās daļas noteikumiem, lūdzu Senātu: izlemt jautājumu par blakus lēmuma pieņemšanas un nosūtīšanu  attiecīgajai iestādei, sakarā ar būtiska rakstveida pierādījuma pazušanu no lietas materiāliem.

4) atmaksāt drošības naudu.

Pievienoti dokumenti:

1. 2022.gada 30.maija SIA ADR pilnvara.

2. Kasācijas sūdzības noraksts.

3. Maksājuma uzdevums par drošības naudas EUR 300 apmērā apmaksu.

Papildu materiāli, kas atteicas pie lietas apstākļiem:

4. 08.08.2023 Valsts darba inspekcijas vēstule ar Nr. 2023-11-07/5089;

5. 10.08.2023 Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas     vēstule ar Nr.3-16/39;

  6.  17.08.2023 LR Ģenerālprokuratūras  vēstule ar Nr. N-131-2023-00589.

Boriss Klopcovs SIA ADR skola pilnvarotais pārstāvis

2023.gada 21.augustā, Rīgā

/Parakstīts elektroniski/

17.08.2023 

Latvijas Republikas Prezidentam

A.God. Edgaram Rinkevičam

info@president.lv

(Latvijas Republikas kompetentai iestādei)

Borisa Klopcova

p.k.181151-13001

SIA ADR skola pilnvarotas personas

info.garaspeks@gmail.com \ adrskola@inbox.lv

Iesniegums

par 08.08.2023 un 11.08.2023 iesniegumus papildinājumu

Godātais kungs

Nepieciešams pasvītrot, ka vēršanas pie Jums ar  materiāliem, kas atteicas pie izdarītas noziedzīgas nodarījumus  tiesu sistēmā - nav Jūsu kompetence. Kā arī nepieciešams pasvītrot, ka šobrīd Latvijā pretēji Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 13.panta noteikumiem nav izveidots vai nedarbojas efektīvais aizsardzības mehānisms.   

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija 13. pants noteic, ka Ikvienam, kura tiesības un brīvības, kas noteiktas šajā Konvencijā, tiek pārkāptas, ir efektīvas aizsardzības nodrošinājums valsts institūcijās, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot dienesta pienākumus.

Nav šaubas ka vēršana ar pamatoto iesniegumu ar norādījumu par izdarītas noziedzīgas nodarījumus  tiesu sistēmā – Ģenerālprokuratūrai jebkurā gadījumā tiks noraidīts pēc formālu un nepārsūdzamu pamatojumu. Kā arī, pārsūdzības Drošības policijai un KNAB tiks noraidītas formālu iemeslu dēļ.

lūdzu Jūs: pārņemt kontroli pār pieteikuma izskatīšanas kārtību un rezultātu, kā arī, paziņot par to izpil iestādei.

Pielikumā:

1. 08.08.2023 Iesniegums ar Nr.F2308.04 ar pielikumiem;

2. 11.08.2023 Iesniegums ar Nr.f2308.05 ar pielikumu.

Cieņā Boriss Klopcovs

LATVIJAS REPUBLIKA
RĪGAS APGABALTIESA
Brīvības bulvāris 34, Rīga, LV-1886
Tālrunis: 67088211, 67088262, e-pasts: riga.apgabals@tiesas.lv
Civillietu tiesas kolēģija: Brīvības bulvāris 34, Rīga, LV-1886
Tālrunis: 67088242, 67088204, 67088286, 67088210, e-pasts: riga.apgabals.cl@tiesas.lv
Krimināllietu tiesas kolēģija: Abrenes iela 8, Rīga, LV-1050
Tālrunis: 67077274, 67077284, 67077227, 67077225, e-pasts: riga.apgabals.kl@tiesas.lv
RīgāDokumenta parakstīšanas datums ir pievienotā droša elektroniskā paraksta un tā laika zīmoga datums. Nr. 3-16/39 uz 2023. gada 9. augusta iesniegumu Nr. 11544

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” pārstāvim Borisam Klopcovam
info.garaspeks@gmail.com
Par informācijas pieprasījumu lietā Nr. C29427321
[1] 2023. gada 9. augustā Rīgas apgabaltiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” pārstāvja Borisa Klopcova (turpmāk – iesniedzējs) informācijas pieprasījums lietā Nr. C29427321.
Pieprasījumā norādīts, ka Valsts darba inspekcijas amatpersonas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemtā lēmuma Nr. 30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību, uz ko atsaucas pirmās instances tiesa sprieduma 12.5 punktā un kas saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumā norādīto atrodas lietas 2. sējuma 2.–90. lapā, teksts atšķiras no lietā esošā un iesniedzējam pieejamā Valsts darba inspekcijas amatpersonas 24.11.2021. plkst. 14.46 pieņemtā lēmuma Nr. 30341000086621-3.Minētais apstāklis norādīts arī apelācijas sūdzības 1.7. punktā, ko apelācijas instances tiesa atstājusi bez ievērības.Ņemot vērā minēto un nolūkā noskaidrot, vai abu instanču tiesu secinājumi nav pamatoti ar viltotu Valsts darba inspekcijas lēmumu, iesniedzējs lūdz izsniegt no lietas Nr. C29427321 Valsts darba inspekcijas amatpersonas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemtā lēmuma Nr. 30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2. sējuma 9.–20. lapa) elektronisku kopiju.

[2] Minētais informācijas pieprasījums ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas p. i. Leldes Graudas rezolūciju nodots Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājai Līgai Blūmiņai pārbaudei un atbildes sniegšanai.[3] Pieprasījumā izteikti lūgumi Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, Latvijas Republikas tiesībsargam un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai.
[2] Minētais informācijas pieprasījums ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas p. i. Leldes Graudas rezolūciju nodots Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājai Līgai Blūmiņai pārbaudei un atbildes sniegšanai.[3] Pieprasījumā izteikti lūgumi Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, Latvijas Republikas tiesībsargam un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai.
[2] Minētais informācijas pieprasījums ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas p. i. Leldes Graudas rezolūciju nodots Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājai Līgai Blūmiņai pārbaudei un atbildes sniegšanai.[3] Pieprasījumā izteikti lūgumi Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, Latvijas Republikas tiesībsargam un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai.
2 no 2
[4] Rīgas apgabaltiesas tiesvedībā atrodas civillieta Nr. C29427321 (lietvedības Nr. CA-1718-23/25) Džurabeka Džumajeva (Djurabek Jumaev) prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “ADR skola” par atjaunošanu darbā, neizmaksātās darba algas un morālā kaitējuma atlīdzības kompensācijas piedziņu, un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” pretprasībā par zaudējumu piedziņu.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2023. gada 19. jūlija spriedumu prasība apmierināta un pretprasība noraidīta.[5] Vērtējot Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai izteikto lūgumu izsniegt no lietas Nr. C29427321 Valsts darba inspekcijas amatpersonas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemtā lēmuma Nr. 30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2023. gada 19. jūlija spriedumu prasība apmierināta un pretprasība noraidīta.[5] Vērtējot Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai izteikto lūgumu izsniegt no lietas Nr. C29427321 Valsts darba inspekcijas amatpersonas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemtā lēmuma Nr. 30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2023. gada 19. jūlija spriedumu prasība apmierināta un pretprasība noraidīta.[5] Vērtējot Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai izteikto lūgumu izsniegt no lietas Nr. C29427321 Valsts darba inspekcijas amatpersonas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemtā lēmuma Nr. 30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2. sējuma 9.–20. lapa) elektronisku kopiju, konstatējams tālāk norādītais.

[5.1] Pieprasījumā norādīts, ka pirmās instances tiesas 2022. gada 16. septembra
[5.1] Pieprasījumā norādīts, ka pirmās instances tiesas 2022. gada 16. septembra
[5.1] Pieprasījumā norādīts, ka pirmās instances tiesas 2022. gada 16. septembra

sprieduma	12.5. punktā	ir	atsauce uz	Valsts	darba	inspekcijas	amatpersonas
24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemto lēmumu, kas atrodas lietas 2. sējuma 9.–20. lapā. Pārbaudot lietas 2. sējuma 9.–20. lapu, konstatējams, ka tajās atrodas šādi Valsts
darba	inspekcijas	lēmumi:	23.11.2021.	plkst. 9.58	pieņemts	lēmums

Nr. 30341000086221-3 par soda piemērošanu (lietas 2. sējuma 9.–11. lapa); 23.11.2021. plkst. 10.25 pieņemts lēmums Nr. 30341000086521-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu (lietas 2. sējuma 12.–14. lapa); 23.11.2021. plkst. 10.46 pieņemts lēmums Nr. 30341000086421-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu (lietas 2. sējuma 15.–17. lapa); 24.11.2021. plkst. 14.46 pieņemts lēmums Nr. 30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu (lietas 2. sējuma 18.–20. lapa).

Valsts darba inspekcijas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemts lēmums lietas 2. sējuma 9.–20. lapā neatrodas.[5.2] Minētais apstiprinās arī ar informācijas pieprasījuma pielikumā esošo Valsts darba inspekcijas atbildi Nr. 2023-11-07/5089 sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” pārstāvim Borisam Klopcovam. Proti, ka Valsts darba inspekcijas amatpersona par iespējamiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” darba tiesisko attiecību pārkāpumiem pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “ADR skola” 06.09.2021. plkst. 14.45 uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu Nr. 30341000086621 ar lēmumu Nr. 30341000086621-1, 06.10.2021. plkst. 9.45 pieņēma lēmumu Nr. 3034100008661-2 par lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu un 24.11.2021. plkst.14.46 pieņēma lēmumu Nr. 3034100008661-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu. Citu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 3034100008661 Valsts darba inspekcijas rīcībā nav.[6] Ņemot vērā minēto, informējam, ka iesniedzēja pieprasītā informācija lietas Nr. C29427321 2. sējuma 9.–20. lapā nav atrodama.Rīgas apgabaltiesasCivillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa
Valsts darba inspekcijas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemts lēmums lietas 2. sējuma 9.–20. lapā neatrodas.[5.2] Minētais apstiprinās arī ar informācijas pieprasījuma pielikumā esošo Valsts darba inspekcijas atbildi Nr. 2023-11-07/5089 sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” pārstāvim Borisam Klopcovam. Proti, ka Valsts darba inspekcijas amatpersona par iespējamiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” darba tiesisko attiecību pārkāpumiem pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “ADR skola” 06.09.2021. plkst. 14.45 uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu Nr. 30341000086621 ar lēmumu Nr. 30341000086621-1, 06.10.2021. plkst. 9.45 pieņēma lēmumu Nr. 3034100008661-2 par lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu un 24.11.2021. plkst.14.46 pieņēma lēmumu Nr. 3034100008661-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu. Citu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 3034100008661 Valsts darba inspekcijas rīcībā nav.[6] Ņemot vērā minēto, informējam, ka iesniedzēja pieprasītā informācija lietas Nr. C29427321 2. sējuma 9.–20. lapā nav atrodama.Rīgas apgabaltiesasCivillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa
Valsts darba inspekcijas 24.11.2021. plkst. 14.45 pieņemts lēmums lietas 2. sējuma 9.–20. lapā neatrodas.[5.2] Minētais apstiprinās arī ar informācijas pieprasījuma pielikumā esošo Valsts darba inspekcijas atbildi Nr. 2023-11-07/5089 sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” pārstāvim Borisam Klopcovam. Proti, ka Valsts darba inspekcijas amatpersona par iespējamiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ADR skola” darba tiesisko attiecību pārkāpumiem pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “ADR skola” 06.09.2021. plkst. 14.45 uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu Nr. 30341000086621 ar lēmumu Nr. 30341000086621-1, 06.10.2021. plkst. 9.45 pieņēma lēmumu Nr. 3034100008661-2 par lietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu un 24.11.2021. plkst.14.46 pieņēma lēmumu Nr. 3034100008661-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu. Citu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 3034100008661 Valsts darba inspekcijas rīcībā nav.[6] Ņemot vērā minēto, informējam, ka iesniedzēja pieprasītā informācija lietas Nr. C29427321 2. sējuma 9.–20. lapā nav atrodama.Rīgas apgabaltiesasCivillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Līga BlūmiņaDokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

Tiesneša palīdze
L. Buholta 67088206 riga.apgabals.cl@tiesas.lv

08.08.2023 Latvijas Republikas Prezidentam

A.God. Edgaram Rinkevičam

info@president.lv

Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram

Kalpaka bulvāris 6, Rīga

E-pasts: pasts@lrp.gov.l

Latvijas Republikas Tiesībsargam

A.God. Jurim Jansonam

Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010

tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētajai

A. God. Daigai Vilsonei

Brīvības bulvāris 34, Rīga, LV-1886

riga.apgabals@tiesas.lv

Borisa Klopcova

p.k.181151-13001

SIA ADR skola pilnvarotas personas

info.garaspeks@gmail.com \ adrskola@inbox.lv

IESNIEGUMS

Par kriminālprocesa uzsākšanas pēc  Krimināllikuma XXIII nodaļas Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju pazīmēm

/Krimināllikuma 275.pants dokumenta viltojums {ar viltošanu KL izpratnē jāsaprot arī apzināta patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā, ko izdarījusi valsts amatpersona vai cits speciālais subjekts. 18.06.2013 Augstākās tiesas Senāt Krimināllietu departamenta Lēmums lietā SKK-5/2013)./

[1] Saskaņā ar SIA ADR skola (turpmāk arī: SIA) doto pilnvarojumu uz mani tika uzlikts pilnvarojums pārstāvēt SIA ADR skola intereses Latvijas iestādes un tiesas. Tajā skaitā  2021. gada septembri pret SIA tika uzsāktas četras Administratīvā pārkāpuma procesos, kuros es pārstāve SIA intereses. (1. pielikums)

[2] Kā arī, 24.09.2021 Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pret SIA tika uzsaukta lietvedība civillietā Nr. C29427321, kurā es pārstāve SIA intereses. Šobrīd lieta atrodas Rīgas apgabaltiesā kasācijas pārsūdzēšanas stadijā.

[3] Saņemot un analizējot pirmās instances spriedumu un gatavojot apelācijas sūdzību lietā, tajā skaitā es pievērsa uzmanību pie sprieduma 12.5 punktu (2. pielikums).       

            Nepieciešams īpaši pasvītrot, ka par galveno pamatojumu pieteikuma apmierināšanai daļā, par atlaistāmas no darba Izteikumā tiesiskumu, pirmās instances tiesa izmanto secinājumu, ka: “ka prasītājs ir rīkojies un paudis savu gribu un vēlmi saņemt papildus informāciju par rīkojumā norādīto, pilnvarojis zvērinātu advokāti K.Landmeseri savu tiesību aizsardzībai  … atbildētāja uz prasītāja pilnvarotās iesniegumiem nav atbildējusi, apstrīdot prasītāja gribu pilnvarot advokāti strīdus jautājuma risināšanai (12.4). Tādējādi secināms, ka atbildētāja nav izpildījusi Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus, savukārt situācija, kad darbiniekam nav dots saprātīgs laiks paskaidrojumu sniegšanai (12.7) … Līdz ar to secināms, ka atbildētāja kā darba devējs, to apzinoties, prasītājam nepieprasīja paskaidrojumus par pārkāpumu (12.8)”.  

[3.1]  Tādējādi, principiālais tiesiskais jautājums ir par Atbildētāja pārstāvja rīcības, proti, Prasītāja pārstāvja advokātēs K.Landmeseres iesniegumus atstāšanu bez atbildes tiesiskumu. Līdz ar to, pirmās instances tiesa izmanto lietas materiālus esošo rakstveida pierādījumu, proti Valsts darba inspekcijas lēmuma secinājumu. Pirmās instances tiesa spriedumā [12.5] punkta norada: Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa).

           Izvērtējot sūdzībā norādīto, vai atbildētāja ir sniegusi rakstisku atbildi uz prasītāja pilnvarotās pārstāves sūdzību, konstatējot, ka starp atbildētāju un prasītāja pārstāvi pastāv strīds par atbildes nesniegšanas iemesliem un inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa).

Izvērtējot sūdzībā norādīto, vai atbildētāja ir sniegusi rakstisku atbildi uz prasītāja pilnvarotās pārstāves sūdzību, konstatējot, ka starp atbildētāju un prasītāja pārstāvi pastāv strīds par atbildes nesniegšanas iemesliem un inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts, administratīvā pārkāpuma process par atbildes nesniegšanu izbeigts.

[3.2]  Tādējādi, izdarot secinājumu par to, ka atbildētāja pārstāvis – neatbildot uz prasītajā jautājumus par notikušiem autotransporta negadījumu Jumaeva vainas dēļ  apstākļiem,  tiesa izmanto kompetentas iestādes rakstveida lēmumu ar atzinumu, ka ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību. Vadoties pēc šo rakstveida pierādījuma nozīmes, tiesa izdara loģisko secinājumu, ka Atbildētajās rīcība, proti, advokātes vēstules atstāšana bez rakstveidā atbildes – izveido Darba likuma 101.panta otrās daļas noteikumus pārkāpumu, līdz ar ko Darbadevēja izteikums atzīstams par prettiesisku, jo darba devējs, to apzinoties, prasītājam nepieprasīja paskaidrojumus par pārkāpumu.

[4] kā jau minēts, sakarā ar to, kā mana e-pasta arhīva atstājas dažādie Valsts darba inspekcijas 2021.gada lēmumi kas tika ierosinātās pēc Zvērinātos advokātēs K.Landmeseres iesniegumiem Džurabeka Džumaeva labā, izdevās atrast 24.11.2021 Valsts darba inspekcijas lēmums ar līdzīgo numuru Nr.30341000086621-3, bet citas izdošanas laikā. Līdz ar to minēto apstākli un šajā sakarā radās šaubas par sprieduma norādīto rakstveida pierādījumu: Valsts darba inspekcijas 2021.gada 24.novembri lēmumi ar Nr. 30341000086621-3 esību un satura atbilstību “citam” Valsts darba inspekcijas 2021.gada 24.novembri lēmumi ar Nr. 30341000086621-3, kas tika saņemts 24.11.2021 gada (3. pielikums).

[5] Lai novērst šaubas par pirmās instances sprieduma 12.5.punkta secinājumus pamatotību un atsausēs uz tur minētā VDI lēmuma būtību un jēgu, apelācijas sūdzība lieta [1.7] punkta es pietiekami objektīvi secināja, ka pirmkārt, noradītā sprieduma 2021.gada 24.novembri lēmuma ar Nr. 30341000086621-3,  satur būtiskas teksta atšķirības un pretrunīgumus , proti, lietas esošas Darba inspekcijas lēmums principiāli tiesiski pretrunīgs ar  24.11.2021 Darba inspekcijas lēmumu un otrkārt autoraprāt, lēmumam, kuru saturu nocitēja tiesa ir acīmredzami nepamatots un netiesisks, saskaņā ar Dokumenta juridiska spēkā likuma noteikumus neievērošanu. (4. pielikums)

Kā arī, rodas apmulsums minētas lēmumos rekvizētas atšķirības (izdošanas laikā).

[6]  Autoraprāt, tas apstāklis, ka apelācijas instance tiesa pilnīgi atstāja apelācijās sūdzības [1.7] punkta minēto argumentu  bez minētas iebildumus un argumentus ar kuru faktiski ir pamatoti apstrīdēts rakstveidā pierādījums, pretēji Civilprocesa likuma 193.panta noteikumiem, kā ari, pretēji 430.panta 3.daļas noteikumiem apelācijas tiesa atteicas pārbaudīt faktu par  rakstveida pierādījuma nepatiesību, kas izskatīts apelācijās sūdzības [1.7] punkta pietiekami liecina par apgabaltiesas sastāvā neobjektivitātes un velmes atstāt minēto būtisko jautājumu par izmantoto rakstveida pierādījumā pieradīšanas nozīmes. Apelācijas instances tiesa secināja:  [14] Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā ir noteikts, ka sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas tiesas 2022.gada 16.septembra spriedums ir pareizs un lietas faktiskajiem apstākļiem atbilstošs, līdz ar to tiesas kolēģija pievienojas šī sprieduma motivācijai un neatkārto tajā minētos argumentus. (5. pielikums)

[7] Ar mērķī noskaidrot abus lietas esošas līdzīgas pēc rekvizītiem (izņemot izdošanas laiku)  Valsts darba inspekcijas lēmumus, es vēršas pie minētas lēmumos autorei ar 07.08.2023 iesniegumu ( 6.pielikums).

Savlaicīgi tika saņemts  2023. gada 08.augusta Valsts darba inspekcijas M.Kruope Darba tiesību uzraudzības sektora vadītajās paziņojums ar Nr. 2023-11-07/5089 (7.pielikums). Ar šo dokumentu kompetenta valsts iestāde objektīvi pierada, ka pirmās instances sprieduma 12.5. punkta minēts: ”Lietas materiāliem pievienotas Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa)” – netika pieņemts Valsts darba inspekcija administratīva pārkāpumā lietās Nr. 30341000086621 ietvaros .

[8] Līdz ar to, objektīvi secināms, ka pirmās instances tiesa sprieduma [12.5. punkta] un otras instances tiesas [14 punkta] secinājumi pamatoti vai nu ar viltotu Darba inspekcijas lēmumu ar “Nr. 3034100008661-3 24.11.2021. plkst.14:45 (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa)”, vai nu, tiesa izmanto lietas esošas Darba inspekcijas lēmumu ar “Nr. 3034100008661-3 24.11.2021. plkst.14:46” un pretlikumīgi papildina lēmuma tekstu, proti, iekļaut lēmumā satura cita autora teksta fragments par to, ka “<…> inspekcijas kompetencē nav risināt šādus strīdus, jo ne Iesnieguma likums, ne Administratīvā procesa likums neuzliek par pienākumu veikt iesniedzēja identitātes pārbaudi vai pārbaudīt tā pilnvarojuma spēkā esību” un aizvietot lēmuma patieso tekstu.

[9] Saskaņā 18.06.2013 Augstākās tiesas Senāt Krimināllietu departamenta lēmuma lietā SKK-5/2013 secinājumiem, ar viltošanu KL izpratnē jāsaprot arī apzināta patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā.

Saskaņā ar iepriekšminēto un vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 369.panta otras daļas pirmā punkta, to kopsakarība ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 13.panta noteikumiem

LUDZU:

1. izprasīt no Rīgas apgabaltiesas rīcībā esošas civillietas nr. C29427321 materiāliem (“Lietas materiāliem pievienotas) Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa”).

2. Izlemt jautājumu par Kriminālprocesa uzsākšanas pēc  Krimināllikuma XXIII nodaļas - Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju pazīmēm.

3. (LR Ģenerālprokuroram, Latvijas Republikas Prezidentam) Vadoties pēc Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 13.panta noteikumiem nodrošināt neatkarīgo un objektīvo iesnieguma izskatīšanu, izņemot pārbaudes veikšanu Rīgas policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldei, jo lietas dalībnieks (advokāte) ir radiniece Latgales priekšpilsētas augsta ranga amatpersonai.  

4. (LR Tiesībsargam) saskaņā ar Tiesībsarga likuma 23. un 24.pantas noteikumiem – sniegt Tiesībsarga atzinumu par Latvijas Republikas likumdošanas atbilstību Konvencijas 13.panta noteikumiem – efektīvās reaģēšanās savlaicīgumā izpratnē.  

5. (Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētajai A. God. Daigai Vilsonei) Vadoties pēc Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 34.panta noteikumiem, lūdzu: izsniegt no Rīgas apgabaltiesas rīcībā esošas civillietas nr. C29427321 materiāliem (“Lietas materiāliem pievienotas) Valsts darba inspekcijas amatpersonas pieņemtā lēmuma kopija - 24.11.2021. 14:45 lēmums Nr.30341000086621-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu jautājumā par atbildes sniegšanu uz darbinieka sūdzību (lietas 2.sējuma 9.-20.lapa)” kopiju elektroniskajā formātā

Pielikumā:

1. 2019.gada 20.martā SIA ADR pilnvara B.Klopcovam/biedrībai “Gara spēks”;

2. 2022. gada 16. septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedums lietā Nr. C29427321;

3.  Valsts darba inspekcijas Darba tiesību uzraudzības sektora galvenās inspektores VN. Klīdzējas 24.11.2021. plkst.14:46 administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 30341000086621  lēmums Nr. 3034100008661-3 par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu.

4. 05.10.2022 Apelācijas sūdzība lietā Nr. C29427321;

5. 2023.gada 19.jūlijāRīgas apgabaltiesas spriedums lietā Nr. C29427321;

6. 2023.gada 7.augustā Iesniegums Valsts darba inspekcijai;

7. 2023. gada 08.augusta Valsts darba inspekcijas M.Kruope Darba tiesību uzraudzības sektora vadītajās paziņojums ar Nr. 2023-11-07/5089;

8. 2022.gada 22.jūlija SIA ADR pilnvara B.Klopcovam/biedrībai “Gara spēks”.

Rīgas Austruma prokuratūra
Prokurorei A. God. Anetai Bunde
Aspazijas bulvāris 7, Rīga, LV-1050
Rigas.Austrumu@lrp.gov.lv
Borisa Klopcova personas kods 181151-13001
Pilsoņu iela 6 – 7, Rīga, LV-1002
info.garaspeks@gmail.com
SIA ADR skola Reģ. Nr. 40103990710,
Rīga, Lomonosova iela 4, LV-1003
 Pilnvarota pārstāvja
24/10/2022  Nr.F2210.10
Atkārtota sūdzībā
par atkārtotās atteikumus uzsākt kriminālprocesu ENŽ-9068, 8501 un pirmreizējs atteikumu uzsākt kriminālprocesu ENŽ 9842, 9855 (atteikuma materiāli 2107, 2250, 2465)
Preambula
Sakot no 2016.gada visi dokumenti un sarakste ar valsts iestādēm tika veikta elektroniskajā formātā ar drošu elektronisko parakstu, bez Latvija.lv portālā pakalpojumus izmantošanas, proti, no biedrības e-pasta: info.garaspeks@gmail.com, vai nu gadījumos, SIA ADR skola pārstāvības no SIA e-adreses: adrskola@inbox.lv  – uz attiecīgu iestādes oficiālo e-adrese. Negaidāmi, sakot no 2022.gada 13.augustā policija  pārtrauca saraksti pa e-pastu. Proti, bez jebkādās paziņojums vēstules un lēmums policija sāka ievietot portālā Latvija.lv sadaļā "mana darba vieta". Nav strīda, ka Ķengaragā policijas iecirkni amatpersonas pārkāpusi   Kriminālprocesa likuma 317.3 panta noteikumi kas noteic, ka, (1) Par procesuālā dokumenta nosūtīšanu vai izsniegšanu, kā arī par iepazīstināšanu ar krimināllietas materiāliem ir atzīstama arī paziņošana personai par dokumenta pieejamību e-lietas portālā. Esošas e-pastas sarakste apliecina, ka nekādus attiecīgas paziņojumus netika sūtītās.
Protams, šo portālā iespējas es pat vispār neizmanto, jo (piemēram) sadaļā “Iesniegums iestāde” nav iespējās atrast Austrumu prokuratūrās adrese, kā arī, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa adrese. Sakarā ar to, ka ar Valsts policijas lēmumiem pēc prokuratūras iejaukšanai resoriskās pārbaude materiālus ENŽ-8501 un ENŽ-9068 tika pagarināta līdz 22.11.2022 es gaidīja atkārtotās atteikuma lēmumus ne agrāk ka novembrī. Pavisam nejauši pēc sarunas ar nodokļu dienesta amatpersonu, kura ieteica pārbaudīt korespondenci EDS sistēmā, iegāju arī portālā Latvia.lv Un sadaļā "mana darba vieta" atradu 8 vēstules un ziņas no Ķengaraga policijas iecirkņa, sakot no 15.08.2022. (sk. pielikums Sarakste-ar-policiju.pdf). Tas notika 17.10.2022. Līdz ar to, uzskatu, ka saskaņā ar KPL 373.p.5.d., likuma noteikumiem, proti, lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.
[1] 21.07.2022 tika iesniegts iesniegums Kriminālprocesa (turpmāk arī KPL) 369.panta  pirmās daļas 1.punkta kārtībā par kriminālprocesa uzsākšanās pret Djurabeku Jumajevu personas kods 0324849-78504, 02.12.1997.dz.g. (1. pielikums). Pēdējā zināmā dzīvesvietas deklarācijas adrese: Lielais prospekts 14. Jūrmala, LV-2010, faktiska dzīves vieta ir zināmā zvērinātai advokātei Karinai Landmesere  Lāčplēša iela 27-4, Rīga, LV-1010, civillietas Nr.C29427321 prasītāja (liecinieka) par nozieguma nodarījumos izdarīšanās, kas paredzētās Krimināllikuma (turpmāk arī KL) 275 (lietiskas pierādījumos) viltošana, 300 (apzināti nepatiesas liecības sniegšana) un 3001. pantiem (Viltotu lietisko vai rakstveida pierādījumu iesniegšana).
[1.1] Ar 25.07.2022 policijas lēmumu iesniegums (ENŽ-9068) tika nepamatoti noraidīts . Ar Jūsu 10.08.2022  lēmumu pārsūdzētai lēmums tika atcelts. Atteikuma materiāls   tiek  nosūtīts  papildus  pārbaudes veikšanai (2. pielikums).
[1.2] Ar 26.09.2022 policijas lēmumu tika atkārtoti atteikts izpildīta dienesta pienākumus par kriminālprocesa uzsākšanās.  Lēmuma autor ka pamatojumu  norada, ka viņas ieskatā “resoriskās pārbaudes laikā tika pieņemts paskaidrojums, no Zvērinātas Advokātes Karīnas Landmeseres par Džurabeka Džumajeva un Kamol Khalmuradov iespējamajiem nodarījumiem Valsts pārvaldi  kā arī tika iegūts Civillietas Nr.C29427321 2022.gada 16.septembra tiesas spriedums, izvērtējot materiālā sniegtās ziņas netika iegūti fakti, kas apliecinātu, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, tādēļ pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta pirmo punktu 26.09.2022. tika pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu rezolūcijas veidā. (3.pielikums)
[1.3] Resoriskās pārbaudes gaitā tika pieņemtas neprocesuālās paskaidrojumus no advokātes K.Landmeseres  par Džurabeka Džumajeva un Kamol Khalmuradov iespējamajiem nodarījumiem. Nav šaubas , ka KPL noteikumi nepieredz personas privātas paskaidrojumus uzskatīt par pierādījumu, jo saskaņa ar likuma prasībām par pierādījumu uzskatāmās vienīgi personas liecības, kas ir iepriekš brīdināta par nepatiesas liecības sniegšanas kriminālatbildību. Resoriskās pārbaudes veikšanas noteikumi liedz policijas darbiniekam patvaļīgi izpildīt kriminālprocesuālās rakstura darbības. Vēl jo vairāk, privātpersonās subjektīvās ieskatus par citam privātpersonām (kas maksa viņai par viņas intereses pārstāvību), saskaņā ar likuma prasībām – aizliegts izmantot ka pārliecinošo pierādījumu trešās personas nevainīgumus  pierādījumu. Visbeidzot, tieši advokātē K.Landmesere nepatiesi apgalvo tiesas priekšā ka it ka saņemtas “Darba līgums Kamola Khalmuradova ar SIA ADR skola” ir dokumenta oriģināls! (4. pielikums). Vēl jo vairāk, attiecībā pret advokātēs K.Landmeseres joprojām ir veikta resoriskās pārbaude, kas nav pabeigta (5. pielikums)
[2] Visbeidzot, viennozīmīgi atzīstams par patiesībai neatbilstošu lēmuma autora ieskats par to, ka izvērtējot  2022.gada 16.septembra tiesas spriedums Civillietas Nr.C29427321, sniegtās ziņas netika iegūti fakti, kas apliecinātu, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Patiesībā spriedums, kas zemāk noradītās attiecīgas daļas stājas spēkā jo netika pārsūdzēts – objektīvi un pamatoti faktiski pierada minētas civillietas dalībniekus (lieciniekus) noziedzīgas nodarījumos izdarīšanās faktiskas apstākļos, proti:
[2.1] Attiecība par Jurabeku Jumajevu  par nozieguma nodarījumos izdarīšanās, kas paredzētās Krimināllikuma 275.panta (lietiskas pierādījumos: Vadītajā kartes/Tahografā kartes viltošana) sprieduma [13.7] ir secināts:  No lietas materiāliem pievienotās 2022.gada 8.martā VSIA “Autotransporta direkcija” sniegtās atbildes par prasītājam piederošās tahogrāfa vadītāja kartes Nr.LV10000048584000 nolasīšanu un nolasītā informācija par laika periodu no 2021.gada 16.aprīļa līdz 10.septembrim. Kā arī sprieduma [17.6] ir secināts: Kā pierādījumus prasības par diskriminācijas vēršanu pret prasītāju pamatotībai prasītājs lietas materiāliem pievienojis 2020.gada 16.novembra Ceļu satiksmes drošības pārbaudes protokola kopiju ar tulkojumu, kurā konstatēts, ka Augšburgas ceļu satiksmes drošības policijas pārvalde veikusi pārbaudi, pārbaude veikta no 2020.gada 19.oktobra līdz 16.novembrim, transportlīdzekļa vadītājs Jumaev Djurabek, uzņēmums Panagiotidis Ioannis; konstatēti pārkāpumi – ES kods 561-7: 2020.gada 27.oktobrī 07:31, 2020.gada 13.novembr;ī 02;35; ES kods 561-8-2: 25 2020.gada 22.oktobrī, 2020.gada 12.novembrī 16:56 (lietas 4.sējuma 17.-19.lapa). Tādējādi spriedumā ir dokumentāli pieradīts, ka Džumaeva Vadītajā karte, kas izdota 2019.gada Latvijā tika viltota, proti, tika mākslīgi dzēsti kartes datēs no 2019 gada līdz 2021.gadav 16.aprīlī, kas izveido Krimināllikuma 275 un 3001.pp. noziedzīgas nodarījumos sastāvā pazīmes. Kā arī, Džumaeva liecības tiesa par to, ka viņš “nekad nedeva savu vadītāja karte citam personām” (“никогда не давал свою карту  другим персонам”) acīmredzami izveido Krimināllikuma 300.panta paredzēto noziedzīgas nodarījumos sastāvā pazīmes, proti, apzināti nepatiesas liecības sniegšanas tiesā.
[2.2] Attiecība par Djurabeku Jumajevu par nozieguma nodarījumos izdarīšanās, kas paredzētās Krimināllikuma 300.panta, spriedumā ir secināts:  Jumaev un liecinieks Hasan Khazrutkulov liecina tiesas priekšā, ka «в начале февраля Джумаев в присутствии Хасана получил распоряжение начальницы СИА АДР школа немедленно приехать в Латвию для продления Ай-Ди карты!» (2021.gada februāra sākumā Džumajevs Khasana Khazrutkulova klātbūtnē saņēma SIA ADR skolas vadītāja telefonisko rīkojumu: nekavējoties ierasties Latvijā, lai atjaunotu ID karti!) (6. pielikums). Spriedumā [14.8] punkta ir secināts: Prasītājs nav apstrīdējis atbildētājas norādītos apstākļus, ka 2021. gada februārī devies uz Latviju, lai Pilsonības un migrācijas pārvaldē saņemtu ID karti, norādot, ka braucis pēc atbildētājas valdes locekles N.Fjodorovas uzaicinājuma un rīkojuma. No lietas esošiem materiāliem neizriet, ka darba devējs būtu prasītājam izdevis rīkojumu par došanos uz Latviju (lietas 4.sējuma 170.-173., 175.-176.lapa). Līdz ar to tiesa secina, ka prasītājs nav iesniedzis pierādījumus par to, ka būtu saņēmis konkrētu rīkojumu no atbildētājas nekavējoties ierasties Rīgā 2021.gada februārī, kā arī apstākļiem par nepieciešamību uzturēties Rīgā divas nedēļas. Līdz ar to secināms, ka pēc būtības, tiesa atzinusi Jumaeva un Hasana Khazrutkulova liecības par apzināti nepatiesas, kas acīmredzami tika izdarītas mantkārīgā nolūka, proti, vēlme gūt nelikumīgu peļņu EUR 4008.00 apmērā.
[2.2.1]  Ar īpašu nekaunību policijas amatpersona izskatīja un izlemj 06.08.2022 gada iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret civillietas liecinieka Hasana Khazrutkulova par apzināti nepatiesas liecības sniegšanas tiesā (7. pielikums). 2022.gada  6.augusta bija sestdiena, līdz ar to iesniegums tika saņemts,  izskatīts un izlemts – pirmdiena, proti 8.augusta. Tādējādi dokumenta resoriskās pārbaude atņēma mazāk ka diennakti un nākamajā diena amatpersona pieņēmusi lēmumu par iesnieguma noraidīšanas (8. pielikums).
[2.3] Kā arī, 21.07.2022 tika iesniegts iesniegums Kriminālprocesa (turpmāk arī KPL) 369.panta  pirmās daļas 1.punkta kārtībā par kriminālprocesa uzsākšanās pret Kamolu Khalmuradovu personas kods 0324849-78504, 02.12.1997.dz.g. (9. pielikums). Faktiska dzīves vieta ir zināmā zvērinātai advokātei Karinai Landmesere  Lāčplēša iela 27-4, Rīga, LV-1010, civillietas Nr.C29427321 prasītāja (liecinieka) par nozieguma nodarījumos izdarīšanās, kas paredzētās Krimināllikuma (turpmāk arī KL) 275 (lietiskas pierādījumos) viltošana, 300 (apzināti nepatiesas liecības sniegšana) un 3001. pantiem (Viltotu lietisko vai rakstveida pierādījumu iesniegšana).
[2.3.1] Ar 25.07.2022 policijas lēmumu iesniegums (ENŽ-8501) tika nepamatoti noraidīts . Ar Jūsu 22.07.2022   lēmumu pārsūdzētai lēmums tika atcelts . Atteikuma materiāls   tiek  nosūtīts  papildus  pārbaudes veikšanai (10. pielikums). Ar 26.09.2022 policijas lēmumu tika atkārtoti atteikts izpildīt dienesta pienākumus par kriminālprocesa uzsākšanās (3. pielikums). Lēmuma noradītas ieskatus nepamatotība norādīta sūdzības [1.3] punkta. Acīmredzami,  lēmuma autora ieskati ir pretrunīgi ar tiesas sprieduma izdarītiem secinājumiem. Tieši attiecība par liecinieku Kamolu Xalmuradovu tiesa [17.5] punkta noradīja: Vienlaikus attiecībā par liecinieku Kamol Xalmuradov starp pusēm ir strīds par to, vai liecinieks bijis nodarbināts SIA “ADR skola”.
Prasītāja pārstāve pievienošanai lietas materiāliem iesniegusi darba līguma, kas noslēgts starp atbildētāju un Kamol Xalmuradov 2021.gada 20.maijā, kopiju (lietas 4.sējuma 48.-52., 210.- 215.lapa), tiesas sēdē 2022.gada 26.jūlijā uzrādījusi dokumentu (2022.gada 26.jūlija tiesas sēdes  protokols 00:32:19), paskaidrojot, ka minētais dokuments viņai atsūtīts, norādot, ka tas ir līguma oriģināls. Atbildētājas pārstāvis iebildis tam, ka uzrādītais dokuments ir līguma oriģināls, paskaidrojis, ka liecinieks nekad nav strādājis SIA “ADR skola”, iesniegta 2022. gada 23. maija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atbilde Nr.24/1-42/2428, kurā norādīts, ka 2020. gada 23. septembrī, pamatojoties uz V.Fjodorova lūgumu, piešķirta daudzkārtējā ilgtermiņa vīza līdz 2021.gada 9.aprīlim ar tiesībām uz nodarbinātību SIA “ADR skola”; atbildot uz atbildētājas iesniegumu, 2020. gada 17. novembrī pārvalde Kamolam Khalmuradovam atcēlusi vīzu, tiesības uz nodarbinātību, pievienota 2020. gada 10. septembra darba līguma Nr.100920?1 projekta kopija. (lietas 4.sējuma 141.-151.lapa).
Tiesa secina, ka minētajiem apstākļiem nav izšķirošas un būtiska nozīmes lietas izskatīšanā un pušu strīds par liecinieka nodarbinātību SIA “ADR skola”, t.sk. ņemot vērā, ka atbildētāja ir informējusi, ka vērsusies prokuratūrā ar minētajiem jautājumiem (11. pielikums).
          Ka objektīvi izriet no sprieduma būtības un konteksta, tiesa atteicas ņemt vērā liecības Khalmuradova par to ka viņš 2021 gada “oficiāli tika nodarbināts SIA ADR skola saskaņā ar attiecīgo Darba līgumu, proti atzinusi tas liecības pieradīšanas raksturu. Īpaši ņemams vērā pieradīto faktisko apstākli, ka ar  Djurabeka Jumaeva liecībām tiesas priekšā it ka tika apliecināts fakts, ka “Khalmuradov kopa ar viņu tika pēc darba līgumu nodarbināts SIA ADR skola un 2021 gada vasarā arī atrodas komandējumā Vācijas firma IPLogistik”. Šajā gadījumā pēc tiesas apsvērumiem, pēc noklusējumā ir atzīts, ka Jumaeva liecības daļā par “Khalmuradova kopa ar viņu tika pēc darba līgumu nodarbināts SIA ADR skola” – ir patiesībai neatbilstoši.
[3] Apkopojot iepriekšminēto, secināms ka Valsts policijas Ķengaragā iecirkni 26.09.2022 lēmums par atkārtotu atteikumu uzsākt kriminālprocesu pēc materiāliem ENŽ-8501 un ENŽ-9068 īpaši ņemot vērā iepriekšējas sūdzības (sk. pielikumi 2. un10) atzīstams par nepamatotu un pieņemtas priekšlaicīgi, precīzi nenoskaidrojot visus izdarītā nodarījuma apstākļus. Kā arī, Valsts policijas Ķengaragā iecirkni 09.08.2022 par atteikumu uzsākt kriminālprocesu pēc materiāliem ENŽ-9842 jebkadā gadījuma atzīstams par nepamatotu un priekšlaicīgi pieņemto, jo pieteicēja iesnieguma saturs un būtība vispār netika izvērtēti un atbildēti, proti  lēmuma taisīšanā aizņem ne vairāk ka pusstundas. Visbeidzot, ar spēkā esošiem daļas 2022.gada 16.septembra tiesas sprieduma lietā Nr.C29427321 atzinām ir konstatētas apstākli, kas pieteikami apliecina (pierada) iepriekšminētās personas noziegumu nodarījumus izdarīšanas apstākli.
[3.1] Saskaņā ar iepriekšminēto un vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 373.p.5.d., to kopsakarībā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta pirmās daļas noteikumiem, īpaši ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesa judikatūrās atziņas lietas par atteikuma uzsākt kriminālprocesu (sk. piem. 3 April 2008 Judgment case “Golovkin pret Russia” (petition n 16595/02),
LŪDZU JUS:
1. Atcelt Valsts policijas Ķengaragā iecirkni 26.09.2022 lēmumu par atkārtotu atteikumu uzsākt kriminālprocesu pēc materiāliem ENŽ-8501 un ENŽ-9068, kā arī atcelt Valsts policijas Ķengaragā iecirkni 09.08.2022 par atteikumu uzsākt kriminālprocesu pēc materiāliem ENŽ-9842;
2. Saskaņā ar KPL 371. panta 2.daļās noteikumiem Prokurors var uzsākt kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 369.pantā minēto iemeslu. Šajā gadījumā spriedums satur apliecinājumu par Djurabeka Jumaeva noziedzīgās nodarījumus izdarīšanas (sūdzības 2.1., 2.2 punkti), satur apliecinājumos par Kamola Khalmuradova noziedzīgās nodarījumus izdarīšanas (sūdzības 2.3. un 2.3.1.punkti), satur apliecinājumos par Xasana Khazrutkulova noziedzīgās nodarījumus izdarīšanas (sūdzības 2.2. punktā). Līdz ar to rodas prokuratūras objektīvais pamatojums, pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Visbeidzot, apzināti nepatiesas Jumaeva un Khazrutkulova liecības tika izdarītas no lietas izrietošo prettiesisko, mantkārīgu  nolūku: nepamatoti piedzīt no SIA ADR EUR 4008 – Jumaeva labā un EUR 3878 – Khazrutkulova labā (12. pielikums).
Pielikumā: pēc tekstā. Cieņā Boriss Klopcovs
=================================================================================================================================
Pievienošanai pie materiālu Nr. CA/64571 (08.08.2022)
Valsts policija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
Rīgas Latgales iecirknis Gogoļa iela 7a, Rīga, Latvija, LV-1050
pasts@vp.gov.lv / kanc.kengarags@riga.vp.gov.lv
Borisa Klopcova personas kods 000000000 Info.garaspeks@gmail.com
SIA ADR skola Reģ. Nr. 40103990710,
Rīga, Lomonosova iela 4, LV-1003 Pilnvarota pārstāvja
Materiāls Nr.  (CA/64571 08.08.2022)
29.09.2022  Nr.F2209.15/Adv=300’1(3)
IESNIEGUMS
Par 08.08.2022 Iesnieguma par kriminālprocesa uzsākšanās  papildinājumu
[1] lietas apstākli īsumā:
18.08.2021 SIA ADR skola saņēma vēstule no advokātes  Karīnas Landmesere (turpmāk arī - advokāte). Pie advokātēs vēstulēm tika pievienots PDF fails ar nosaukumu “1604_210818160600_001.pdf” (pielikums 1), par kuru vēstules tika noradīts, ka tas ir “2. D. Jumaeva Pilnvaras kopija”. Sakarā ar to. Ka minēta Pilnvaras “kopijas” netika izdarīts ar likuma noteikts apliecinājums, advokāta vēstule tika pamatoti atstata bez rakstveida atbildes. Pēc tam advokāte iesniegusi sūdzību Valsts darba inspekcijai (turpmāk arī VDI) par to, ka neatbildēšanu uz savu vēstuli viņa novērtē ka  Darba likuma 94. panta pirmā daļa pārkāpumu. Ar VDI lēmumu tika nolemt par administratīvā pārkāpuma procesa Nr. 30341000086621 uzsākšanu. 21.10.2021 SIA iesniegusi paskaidrojumus iesniegums VDI amatpersonai, kura ir secināts, ka “papīra lapa ar nosaukumu “Pilnvara” neapliecināta kopija nevar būt atzīt par likumīgu pamatu zvēr. advokātes K. Landmesere piedalīties lietas izskatīšanās D.Jumaeva vārdā.”. Kā arī, secināts, ka “pēc būtības papīrā lapas kopijas ar nosaukumu “Pilnvara” viltošanas fakts ir konstatēts, kā arī, rodas šaubas, ka šo dokumenta oriģināls vispār atrodas advokātes Landmesere rīcība”. Iesnieguma lūguma daļā tika noradīts lūgums: “2. Iesākt  zvērinātai advokātei K. Landmeserei sniegt paskaidrojumus par papīrā lapas ar nosaukumu “Jumaeva Pilnvara” skenētās kopijas izcelsmes apstākļiem un iesniegt iestādē (izradīt) tas oriģinālu vai likuma noteikta notariāli apliecinātu kopiju”. (pielikums 2). Ar  24.11.2021 Valsts darba inspekcijas lēmumu Nr. 30341000086621-3  Par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu tika secināts, ka ņemot vērā, ka RRVDI amatpersonas rīcībā nav dokumentāra pierādījumu tam, ka D.Jumajeva pārstāve pie SIA būtu vērsusies ar pilnvarojumu iesniegt D.Jumajeva vārdā sūdzību, tad, RRVDI amatpersona administratīvā pārkāpuma procesu par atbildes nesniegšanu, izbeidz (pielikums 3*).
[1.1] Tikai vienīgi ar šiem rakstveida pieradījumiem to kopsakarā ar advokātes K.Landmeseres tālāku rīcību administratīvā pārkāpumos procesos ietvaros, proti, pilnīgas ignorēšanās apgalvojumus par PDF faila ar nosaukumu “D. Jumaeva Pilnvaras kopija” iespējamo viltojumu un lūgumu sniegt paskaidrojumus par faila izcelsmes apstākļiem, vai parādīt iestādē Pilnvaras oriģinālu – objektīvi liecina par to, ka 22.07.2021 Djurabeka Jumaeva Pilnvaras oriģināls nebija advokātes rīcībā. Tajā skatā, advokātes lēmums atteikties no VDI lēmuma pārsūdzēšanās iespējas, kas nozīmē, ka advokāte atzinusi par likumīgu darba inspekcijas lēmumu - ka viņas rakstiskie lūgumi SIA ADR skolā nav bijuši likumīgi un pamatoti, sakarā ar Pilnvaras kopijas neizsniegšanu likumā noteiktajā kārtībā.
[1.2] 2021.gada 24.septembrī advokāte iesniegusi tiesā prasības pieteikumu prasītāja Džurabeka Džumaeva (Jumaev) vārdā, pamatojoties uz 2021. gada 22. jūlijā izsniegto pilnvaru pievienot pilnvaras apliecinātu kopiju (lietas 1.sējuma 11.,12.lapa). Pēc pilnvarojuma kopijas pamata tika ierosināta civillieta Nr. C29427321.pēc iepazīšanas ar minēta materiāla PDF attēlu tika konstatēts, ka tas ir mākslīgi izlabotas PDF faila “1604_210818160600_001.pdf” melnbaltais attēls ar zvērināta advokātes Karīnas Landmesere krāsainās aplecinājumos zīmogiem (pielikums 2). Elementārais salīdzinājums minētas PDF failus: “1604_210818160600_001.pdf” un “C-4273_prasības_pieteikuma_pielikums_Nr.1(2lp).pdf” (pielikums 3) objektīvi pierada ka, “Jumaeva Pilnvara” ar advokātēs apliecinājuma krāsainiem ierakstiem – ir izlabota kopija no attēla “Jumaeva pilnvara” (“1604_210818160600_001.pdf”), kas savukārt ir “22.07.2021 D.Jumaeva Pilnvaras kopija”. Tādējādi, atzīstams, ka civillietas pievienotas materiāls - skenētās PDF faili (attēli) lapas ar nosaukumu “22.07.2021 Pilnvara” - nevar būt uzskatāmi par juridiska spēkā esošu dokumentu saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.panta pirmās daļas noteikumiem - Dokumenta atvasinājumam ir juridisks spēks tikai tad, ja attiecīgā dokumenta oriģinālam ir juridisks spēks. Līdz ar to secināms, ka šajā gadījumā zvērinātas advokātes Karīnas Landmesere pievienotais materiāls (PDF attēls) ar nosaukumu “22.07.2021 D.Jumaeva Pilnvaras 23.09.2021 apliecinātā kopija” ir viltots, jo tās ir - apliecinātā kopija no neapliecinātās kopijas. Viltošana izdarīta apdomīgi, t. sauc. “pilnvaras apliecināta kopijā” ir labi redzami izdarītās viltošanas nolūkā pēdās: attēla augšdaļa tiek apgriezta, lai skenēšanas laikā paslēptu fotoattēla malas pēdas. Ar speciālas programmas palīdzību tika mēģināts piesātināt (paslēpt) dzelteno "datuma un paraksta" izcēlumu. Ar šo pašu mērķi tika mēģināts attēla fonu padarīt zilu, lai paslēptu šīs atlases, kā rezultātā paraksta un datuma zilā krāsa tika mainīta. Taču attēla viltošanas mēģinājuma pēdas ir skaidri redzami un nošķiramas. 2018. gada 4. septembrī Ministru kabineta noteikumi Nr. 558 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība 47.punkts noteic, ka Dokumenta kopiju izstrādā, nokopējot vai citādā tehniskā veidā iegūstot oriģināla faksimilattēlu ar visām oriģināla dokumenta grafiskajām un citām īpatnībām. Līdz ar to, dokumenta kopijas izgatavošana mākslīgi mainot ierakstu krāsu oriģinālā, mainot dokumenta krāsu pazīmes ir pretrunā ar likuma prasībām un atņem šādam eksemplāram juridisko spēku. Līdz ar to secināms, Ar lieta esošiem pieradījumiem un no tās izrietošiem objektīvajam secinājumiem var konstatēt, ka Pilnvaras oriģināls  nebija un nav advokātes Landmesere patiesa rīcībā. Iesniedzēja prātā tas bija patiesas iemesls tiesas attiekumam pārbaudīt lietas 1.sejuma 198.lapa esošo materiālu ar nosaukumu “Pilnvaras oriģināls”.  
[1.3] Pēc tiesas 2021. gada 9. novembra pieprasījuma iesniegt pilnvaras oriģinālu, zvērināta advokāte K.Landmesere iesniegusi lietā pilnvaru, kas pievienota lietai aploksnē 1.sējuma 198.lapā. Civillietas tiesas sēdēs gaita, pēc Atbildētajā lūgumiem un iebīdījumiem par lietas esošās pilnvaras iespējamu viltošanu - lietas izskatīšanā tika atlikta. Negaidāmi, caur dažādiem dienām tika paziņots, ka prasītājs ieradās tiesa un pievieno pie lietas materiālam - papīrā lapu ar nosaukumu “22.07.2021 D.Jumaeva Pilnvaras oriģināls”. Pēc attiecīga lūguma tiesai, autoram tika atļaut ierasties tiesa un personīgi apskatīt minēto materiālu (pielikums 4). Elementārais vizuālais apskats no papīra lapas abus puses pieteikumi apliecina, ka minētais materiāls – ir iepriekšminētā faila “1604_210818160600_001.pdf” ar nosaukumu “Pilnvaras kopija” krāsainā fotoattēla izdruka.  Vēl jo vairāk, Lietas lapas atrodas minētais 05.11.2021 Jumaeva iesniegums kura nekādā veidā nav noradījumus par apstākļiem “par pilnvaras izsniegšanu zvērinātai advokātei”, bet tikai par to, ka “2021,g.22.07 (es) parakstīja pilnvaru” par ko strīda vai šaubas nav un nebija. Kā arī, tiesas noradījumi, par to ka 26.11.2021 tiesas sēdē Jumaev pastāstīja kāda veidā no Vācijas pilsētas Pulheima (attālums no Rīgas 1687 km) papīra lapa ar pilnvaras tekstu izrādījās advokāta rīcībā?
[1.4] Visbeidzot, ka ir noradīts tiesas sēdē 2022. gada 21. aprīli protokola  ieraksta laiks [01:33:28] Karīna Landmesere (Zvērināta advokāte, Džurabeka Džumajeva pilnvarotā pārstāve ): Izsaka lūgumu noņemt SIA "ADR skola" pilnvarotā pārstāvja Borisa Klopcova jautājumu par pilnvaras izsniegšanas apstākļiem. Tiesas sēdes [01:33:57] Tiesa: Noņem SIA "ADR skola" pilnvarotā pārstāvja Borisa Klopcova jautājumu. Saskaņā ar noteikto procesuālo tiesību: piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, proti, noskaidrot apstākļus par 22.07.2021 Jumaeva pilnvaras oriģināla papīra veida nosūtīšanas no Vācijas uz Rīgu advokātei K.Landmeserei , Jumaevam tika uzdot jautājums:  (audioieraksts apliecina sekojošus vārdus (01:33:28) Aдвокат пояснила, что с Вами она связалась в августе. Объясните пожалуйста суду – когда и каким образом Вы передали оригинал доверенности адвокату? Advokāte paskaidroja, ka sazinājās ar jums Augustā. Lūdzu, paskaidrojiet tiesai - kad un kā jūs nodevāt pilnvaras oriģinālu advokātam?
Pirms Džumajevs paguva atvērt muti, advokāts pielēca un pieprasīja, lai jautājums tiktu atcelts. (audio ieraksta laiks 01:33:28 - 01:34:20 audio ieraksta fails ar nosaukumu CL_1_C29427321_21042022_AUDIO_1.MP3). Minētas advokātes faktiska rīcība ir pierādījums advokāta vēlmei nepieļaut Džumajeva liecību, kurš nebija brīdināts par šādu jautājumu un varēja pateikt pārāk daudz! Savā vienkāršībā viņš varēja atzīt, ka nav nosūtījis advokātam pilnvaras papīra kopiju un pēc advokātes noradījumiem – nosūta tikai parakstītas pilnvaras lapas attēlu.
Līdz ar to advokātes Landmesere rīcība izveido noziedzīga nodarījumus kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta (275.pants. Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana) un 3001.panta (300.1.pants. Viltotu lietisko vai rakstveida pierādījumu iesniegšana) sastāvā pazīmes.
[2] Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties pēc Latvijas Kriminālprocesa likuma 369.panta 2. daļas 1. punktu un 5.punktu, kā arī 95.panta pirmās daļa un 96.panta noteikumiem
LŪDZU:
1. izprasīt no  civillietas Nr. C29427321 materiāliem Rīgas pilsētas Latgales  priekšpilsētas tiesa rīcība minētas lietas 198 lapas dokumentu ar nosaukumu 22.07.2021 D.Jumaeva Pilnvara (oriģināls) un noteikt tiesu tehnisko ekspertīzēs ar sekojušu jautājumus ekspertam: vai uz šis lapas paraksta un datuma rakstīšana – ir oriģināls, vai krāsainā printera izdruka?
2. Patiesības un lietas apstākļus noskaidrošanai lūdzu izprasīt no civillietas materiāliem 2022,gada 22. aprīlī tiesas sēdēs rakstveida protokolu un tiesas sēdēs audioierakstus.
izprasīt no civillieta Nr. C29427321 Rīgas pilsētas Latgales  priekšpilsētas tiesa rīcība audiofaila  Nr. CL_1_C29427321_21042022_AUDIO_1.MP3 kopiju.
3. Uzsākt kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret Karinas Landmesere personas kods 270277-11225 kas izpaužas (Lāčplēša iela 27-4, Rīga, LV-1010) noziedzīgas darījumus izdarīšana pēc Krimināllikuma XXIII nodaļas  (Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju) 300.panta pazīmēm  (Apzināti nepatiesas liecības, atzinuma, tulkojuma, paskaidrojuma un pieteikuma sniegšana) un Krimināllikuma XXII nodaļas Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību 275.panta pazīmēm (Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana) un Krimināllikuma 3001.panta pazīmēm (Viltotu lietisko vai rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesa).
Cieņa Boriss Klopcovs SIA ADR pilnvarotais pārstāvis

26.10.2021 
RĪGAS PILSĒTAS LATGALES PRIEKŠPILSĒTAS TIESA
Lomonosova iela 10, Rīga, LV-1019
rigas.latgale@tiesas.lv
tiesnesei I. Lūciņa-Linka
lieta Nr.  CL29427321
ar prasītāju Džurabeku Džumaevu
2021.gada 26.oktobrī
Nr.F2110.22 uz 22.1.2021 RPLPT vēstules ar pielikumiem
IESNIEGUMS
[1] Pēc civillietas lietas uzsākšanās, kā arī, pēc lietas materiālus un papildus informācijas pieprasīšanas un saņemšanas, izdevās noskaidrot, ka lieta tika ierosināta  sakarā ar to, ka attiecīgas pieteikumus iesniedzēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tām pilnvarota likumā noteiktajā kārtībā. Kā arī, materiālus pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka visticamāk materiāls, kurš tika izmantots ka pamats iesnieguma sniegšanas tiesā un attiecīgi, ka pamats civilprocesā uzsākšanai lietā Nr. C29427321  ir viltots un proti;
Pēc lietas materiālus un autora rīcībā esošas materiālus  analizēšanas un papildus informācijas pieprasīšanas un saņemšanas, izdevās noskaidrot sekojošus būtiskas apstākļus, kas apliecina 21.10.2021  iesniegumā secinājumus par to, ka zvērināta advokāte Karīna Landmesere iestājas lietā pamatoties uz viltotu dokumentu ar nosaukumu “ 22.07.2021 Pilnvara”, kā arī, iespējams tika izmantotas viltota “Vienošana ar D.Jumaevu par juridiskās palīdzības sniegšanu Klientam” nenoskaidrotā datumā  “līdz 2021.gada 18.augustā”, jo līdzīgi, apstākļiem, kas ir noradītas  21.10.2021 iesniegumā, periodā no 2021.gada aprīlī līdz 12.septembrī D.Jumaevam nebija fiziskas iespējas atbraukt uz Rīgu lai pašrocīgi parakstīt minētu “Pilnvaru un Vienošanu”.
[2] Saskaņā ar likuma prasībām: (54.panta 1.daļas 3,punkts) Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fiziskās personas pārstāvis ir zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma. Lietas materiālus atrodams skenētās papīra lapas attēls ar tekstu ar nosaukumu “Pilnvara”, kas ir pārrakstītā “Djurabek Jumaev 2021.gada 22.jūlijā Rīgā” (pielikums 1). Sakara ar Latvijas EDS datiem un VSAA datiem, kas apliecinātās ar Vācijas partneru - uzņēmumā Ioannis Panagiotidis Logistik (pielikums 2) 2021.gada 20.oktobrī vēstules (pielikumi 3-5), autovadītājs Jumaev no 2021.gada marta līdz 2021.gada 11.sepembrī atrodas Vācijā minētas uzņēmuma atrašanās vietā. Kā arī tieši “22.jūlija” no 6:45 līdz 19:17 izpildīja braucienu Vācijas teritorijā (pielikumi 4-5).
[2.1] Līdz ar to, nevar rasties šaubas, ka periodā no 2021.gada aprīļa līdz 11.septembra Jumaev atrodas darbā komandējuma Vācijā un līdz ar to var pamatoti un objektīvi secināt, ka ieraksts “2021.gada 22.jūlijā Rīgā” - ir viltots, vai nu izdarīts ļaunprātīgā nolūka un neatbilst iespējamas “pilnvaras” izgatavošanas vietai un parakstīšanās datumam, ja šī  dokumenta oriģināls papīrā veidā patiesam eksistē.
[2.2] Uzmanīgi iepazīties ar Landmeseres kundzes iepriekšējās vēstules adresētam SIA ADR skola, tika konstatēts, ka pie  2021.gada18.augusta vēstulēm, tika pievienots dokuments ar nosaukumu “2. 2021.gada 22.jūlija pilnvaras kopija uz vienas lapas”(pielikums 3 un 4). Tādējādi zvērināta advokāte Karīna Landmesere apliecina ka krāsainas 1604_210818160600_001.pdf – ir tikai neapstiprināta kopija. Saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.panta noteikumiem un 2018. gada 4. septembrī Ministru kabineta noteikumiem Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” – minētajai “Pilnvarojuma kopijai” nav un nevar būt juridiska spēkā.
[3] Kā arī, nevar būt strīdā par Jumaeva Uzturēšanās atļaujas anketā pašrocīgi noradīto, ka viņš “neprot latviešu valodā” - atbilstību patiesībai. Iepazīties ar nosūtītajām zv. advokātēs  valsts darba inspekcijas (turpmāk arī VDI) iesniegumā pielikumiem, secināms, ka viņa nolemj nepievienot advokātēs rīcībā esošo dokumentu - 2020.gada 20.augustā D.Jumaeva Komandējuma rīkojumu, kas tika pievienots pie citas procesa materiāliem  (pielikums 1). saprotams ka Landmesere kundze cenšas nepiesaistīt iestādes  uzmanību pie tām faktam, ka šis dokuments objektīvi pierada D.Jumaeva – latviešu valodas nepārvaldīšanu. “…noteikumi man ir izskaidroti man saprotamā veidā un valodā. Tie ir man saprotami un pilnīgi. Par jautājumiem attiecībā uz šo komandējumu sazināšos ar “loannis Panagiotidis Logistik”, vai neskaidrību gadījumā - ar SIA “ADR skola” man saprotamā krievu valodā”.
[3.1] Vienīgi šīs  fakts, ka tekstu ar nosaukumu “Pilnvara”,  pārrakstīja personā (Djurabek Jumaev) kās vispār neprot valsts valodā un līdz ar to nevar patstāvīgi pārtulkot un pilnīgi saprast dokumentu saturu, būtību un jēgu - izveido būtisko procesuālās prasības pārkāpumus. Un līdz ar to, pastāvošā lietas stāvoklī – minēta papīra lapa ar nosaukumu “Pilnvara” neapliecināta kopija nevar būt atzīt par likumīgu pamatu zvēr. advokātes K. Landmeseres piedalīties lietas izskatīšanās D.Jumaeva vārdā.
[4] Ka to secina 2015.gada 26.novembra Latvijas Republikas Austākās tiesas Senāta Civillietu departaments l1emuma lietā Nr. SKC-2391/2015: Ja advokāts ne tikai sniedz pusei juridisku palīdzību kā tiesu sistēmai piederoša persona, bet viņam uzdots būt arī par puses pilnvarnieku Civillikuma 2289. panta izpratnē, viņam ir nepieciešama gan pilnvara, gan orderis.
[5] Kā arī, Advokatūras likuma 57. panta pirmā daļa noteic, ka zvērināti advokāti par uzņemšanos vest lietu un attiecīgās atlīdzības apmēru rakstveidā vienojas ar klientu. Tāpat zvērinātiem advokātiem ir saistoši Latvijas zvērinātu advokātu padomes 20.11.2018. Advokātu lietvedības noteikumi, arī 1.4. punkts, kas noteic, ka advokāta un klienta vienošanās saturā obligāti ir iekļaujama informācija par sniedzamās juridiskās palīdzības aprakstu.
Iesniegumā autora telefonsarunā ar Jumaeva “pārstāvēju”  zvērinātai advokātei Karīnai Landmeserei tika uzdots tiešais jautājums, proti, par rakstveidā vienošanās ar Jumaevu tikai atklātas saturu daļā. Proti, tas atteicas pie “Pilnvaras” satura, kurā minēta tiesība “vest Pilnvarotāja vārdā vest Pilnvarotāja kā fiziskās personas maksātnespējas procesu”.
Uz to advokāte apgalvo, ka “Vienošana ar Jumaevu ir noslēgta” bet tās saturs ir konfidenciāls un nav pakļauts izpaušanai. Īpaši ņemot vērā, ka, pēc būtības papīrā lapas kopijas ar nosaukumu “Pilnvara” viltošanas fakts ir konstatēts, kā arī, rodas šaubas, ka šo dokumenta oriģināls vispār atrodas zv.adv. K. Landmeseres rīcība, sakarā ar citam lietas apstākļiem, rodas šaubas arī par to “Vienošanas ar Jumaevu” esamības likumīgumu
[6] Visbeidzot, pēc lūgumā Rīgas pilsētas Latgales  priekšpilsētas tiesai  - tika saņemtas no lietas Nr. Nr.C29427321 vēl viens “Jumaeva Pilnvarojuma” attēls ar zvērināta advokātes Karīnas Landmesere krāsainās aplecinājumos zīmogiem (pielikums 7). Elementārais salīdzinājums minētas PDF failus: “1604_210818160600_001.pdf” un “C-4273_prasības_pieteikuma_pielikums_Nr.1(2lp).pdf” (pielikums 8) objektīvi pierada ka, “Jumaeva Pilnvara” ar advokātēs apliecinājuma krāsainiem ierakstiem – ir izlabota kopija no attēla “Jumaeva pilnvara” (“1604_210818160600_001.pdf”), kas savukārt ir “22.07.2021 D.Jumaeva Pilnvaras kopija”. Tādējādi, atzīstams, ka civillietas pievienotas materiāls - skenētās PDF faili (attēli) lapas ar nosaukumu “22.07.2021 Pilnvara” - nevar būt uzskatami par juridiska spēkā esošiem dokumentiem saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.panta pirmās daļas noteikumiem - Dokumenta atvasinājumam ir juridisks spēks tikai tad, ja attiecīgā dokumenta oriģinālam ir juridisks spēks. Līdz ar to secināms, ka šajā gadījumā zvērinātas advokātes Karīnas Landmesere pievienotais materiāls (PDF attēls) ar nosaukumu “22.07.2021 D.Jumaeva Pilnvaras 23.09.2021 apliecinātā kopija” ir viltots, jo tās ir - apliecinātā kopija no neapliecinātās kopijas. Sakarā ar to, ka advokātēs piedalīšanā civilprocesā jebkāda gadījumā saistītā ar materiālo interesi un minētais materiāls - piešķir tiesības uzsākt un vest lietu, kas saistīta ar materiāliem interesēm,  zvērinātas advokātes Karīnas Landmesere darbībā izveido krimināla nozieguma, kas paredzēts ar Krimināllikuma 275.panta. Dokumenta, kas piešķir tiesības … viltošana un viltota dokumenta …izmantošana  - objektīvā sastāvā pazīmes.
[7] Saskaņā ar minēto un vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 5.punktu lūdzu tiesu: izlemt jautājumu par attiecīga iesnieguma iesniegšanas kompetentajā policijas iestādē.
Ar cieņu SIA ADR pilnvarotais pārstāvis Boris Klopcovs.