Gara spēks Jumaeva civilietā (1)
KOMENTĀRS :.... tiks iesniegts vēlak ..
Lietas Nr. C29427321
Lietvedības Nr. CA-1363-23/26
ECLI:LV:RAT:2023:0420.C29427321.37.L
L Ē M U M S
Rīgā 2023. gada 20. aprīlī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese referente Žanete Žimante, tiesneses Ilze Ošiņa un Sarmīte Vamža,
rakstveida procesā izskatīja Džurabeka Džumajeva (Djurabek Jumaev) blakus sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2023. gada 21. februāra lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzība uzskatīta par neiesniegtu.
Aprakstošā daļa
[1] 2022. gada 16. septembrī, izskatījusi civillietu Džurabeka Džumajeva (Djurabek Jumaev, turpmāk – prasītājs) prasībā pret SIA “ADR skola” (turpmāk – atbildētāja) par atjaunošanu darbā, neizmaksātās darba algas piedziņu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī atbildētājas pretprasībā par zaudējumu piedziņu, Rīgas pilsētas tiesa nosprieda prasību apmierināt daļēji, bet pretprasību- noraidīt (turpmāk – spriedums).
Par šo spriedumu atbildētāja iesniedza apelācijas sūdzību.
[2] 2022. gada 24. novembrī Rīgas pilsētas tiesas tiesnese nolēma atbildētājas apelācijas sūdzību pieņemt un lietu nosūtīt izskatīšanai Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai.
2022. gada 14. decembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese nolēma nosūtīt civillietu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei.
[3] 2023. gada 24. janvārī Rīgas pilsētas tiesas tiesnese nolēma atbildētājas apelācijas sūdzību atstāt bez virzības šādu trūkumu novēršanai: “..atbilstoši Civilprocesa likuma 416. panta pirmās daļas 4., 5. un 7. punkta prasībām, iesniedzot konsolidētu un apkopotu apelācijas sūdzību, kurā vienotā dokumentā uzskatāmi, apkopoti un norādīti atbildētājas argumenti par 2022. gada 16. septembra sprieduma nepamatotību, atkarībā no tā, kādā apjomā atbildētāja apelācijas sūdzību pārsūdz, sūdzības lūgumu daļā vienkopus norādot visus atbildētājas lūgumus, skaidri un nepārprotami norādot, kādu tiesas nolēmumu sūdzības iesniedzēja vēlas norādītu sprieduma rezolutīvajā daļā.”
Nolūkā izpildīt minēto tiesneses lēmumus 2023. gada 15. februārī atbildētāja iesniedza apelācijas sūdzības precizējumus.
[4] 2023. gada 21. februārī Rīgas pilsētas tiesas tiesnese nolēma atbildētājas apelācijas sūdzību uzskatīt par neiesniegtu un atdot iesniedzējai.
Lēmumā norādīti šādi motīvi:
[4.1] Pārbaudījusi tiesā 2022. gada 7. oktobrī sākotnēji iesniegto apelācijas sūdzību, kā arī 2022. gada 16. novembrī, 2023. gada 23. janvārī un 15. februārī iesniegtos apelācijas sūdzības precizējumus, secināms, ka Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2022. gada 17. oktobra un 21. decembra, 2023. gada 24. janvāra lēmumā, kā arī Rīgas apgabaltiesas tiesneses 2022. gada 14. decembra lēmumā norādītie apelācijas sūdzības trūkumi nav novērsti pilnībā. Proti:
[4.1.1] neraugoties uz atbildētājai atkārtoti izskaidroto par nepieciešamību apelācijas sūdzību precizēt atbilstoši Civilprocesa likuma 416. panta pirmās daļas 4., 5. un 7. punkta prasībām, atbildētāja šādu pienākumu nav izpildījusi – nav novērsusi Rīgas apgabaltiesas tiesneses lēmumā norādītās pretrunas un nepilnības;
[4.1.2] atbildētāja atkārtoti nav izpildījusi Civilprocesa likuma 416. panta pirmās daļas 4. punkta prasības, norādot, kādā daļā spriedums tiek pārsūdzēts. Turklāt, apelācijas instances tiesai pieteiktie lūgumi ir savstarpēji pretrunīgi un nav izteikti skaidri un nepārprotami, norādot atbildētājai vēlamo apelācijas instances tiesas sprieduma rezolutīvo daļu;
[4.1.3] apelācijas sūdzībā atbildētāja atsaukusies uz Civilprocesa likuma 427. panta pirmo daļu, nenorādot lūgumu par sprieduma atcelšanu un tā pamatojumu;
[4.1.4] no apelācijas sūdzības teksta un lūgumu daļas nav skaidri un nepārprotami saprotams, kādā apjomā tiek pārsūdzēts pirmās instances tiesas spriedums. Apelācijas sūdzības aprakstošā daļa nesakrīt ar apelācijas sūdzības lūgumu daļu. No lūgumu daļas nav saprotams, vai atbildētāja pārsūdz spriedumu pilnā apmērā kā norādīts apelācija sūdzības aprakstošajā daļā, tostarp daļā, ar kuru par labu prasītājam piedzīta neizmaksātā komandējuma nauda 7 190 euro;
[4.1.5] apelācijas sūdzības lūgumu daļā norādītie prasījumi nav noformulēti precīzi un atbilstoši likumam, lai apelācijas instances tiesa varētu izspriest strīdu, vadoties no apelācijas sūdzības nepārprotamām robežām. Proti, apelācijas sūdzībā nav konkrēti norādīts, kādu tiesas nolēmumu sūdzības iesniedzēja vēlas norādīt sprieduma rezolutīvajā daļā.
[4.1.6] Papildus tam, secināms, ka atbildētāja apelācijas sūdzībā atkārtoti izvirzījusi prasījumus, kuri atbilstoši Rīgas apgabaltiesas tiesneses 2022. gada 14. decembra lēmumā norādītajam nav izlemjami Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
[4.2] Pamatojoties uz minēto, atbilstoši Civilprocesa likuma 420. panta otrajai daļai atbildētājas apelācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un ir atdodama iesniedzējai.
[5] Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2023. gada 21. februāra lēmumu atbildētāja iesniedza blakus sūdzību, apelācijas instances tiesai lūdzot to atcelt un izlemt jautājumu par apelācijas sūdzības pieņemšanu.
Blakus sūdzībā norādīti šādi argumenti:
[5.1] Tiesnese nav ievērojusi Civilprocesa likuma 230. panta ceturtajā daļā noteikto, ka motīvu daļā norādāmi konstatētie fakti, pierādījumi, uz kuriem pamatoti tiesas vai tiesneša secinājumi un argumenti, kā arī normatīvie akti, pēc kuriem tiesnese vadījusies.
[5.2] Atbildētāja nepiekrīt viedoklim, ka nav izpildīta Civilprocesa likuma 416. panta pirmās daļas 4. punkta prasība, jo apelācijas sūdzības ievaddaļā ir tieši un precīzi norādīta sprieduma pārsūdzētā daļa. Proti- uzteikuma atzīšana par prettiesisku un prasītāja atjaunošana darbā; atlīdzības par piespiedu kavējuma laiku 11 823,50 euro piedziņa; pretprasības noraidīšana; ar lietas vešanu saistīto izdevumu 3 562,50 euro piedziņa.
Apelācijas sūdzības ievaddaļā nav norādes par sprieduma pārsūdzēšanu “pilnā apjomā”, kas nozīmē, ka spriedums pārsūdzams “nepilnā apjomā”.
[5.3] Atbildētāja nepiekrīt tiesneses atzītajam, ka apelācijas instances tiesai pieteikti savstarpēji pretrunīgi lūgumi, jo lūgumi ir skaidri un saprotami. Salīdzinājumam norādāmi lūgumi tiesai:
- apelācijas instances tiesā izskatīt pēc būtības spriedumu daļā par uzteikuma atzīšanu par prettiesisku un prasītāja atjaunošanu darbā; par atlīdzības par piespiedu kavējuma laiku 11 823,50 euro piedziņu, šādu prasību pilnībā noraidot;
- apelācijas instances tiesā pēc būtības izskatīt 2.03.2022.pretprasību;
- apelācijas instances tiesā pēc būtības izskatīt prasījumu par 3 562,50 euro piedziņu zvērinātas advokātes labā.
Minētos lūgumus nevar uzskatīt par “savstarpēji pretrunīgiem”, jo pretprasības izskatīšanas jautājums nav saistīts ar uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī ar jautājumu par advokāta atalgojuma izvērtēšanu. Arī lūgums apturēt spriedumu daļā par komandējuma naudas piedziņu nav saistīts ar citiem apelācijas sūdzībā norādītajiem lūgumiem.
[5.4] Attiecībā par atsauci uz Civilprocesa likuma 427. panta pirmo daļu norādāms, ka tas pamato lūgumu izskatīt spriedumu daļā par pretprasības noraidīšanu, atzīstot šo daļu par nepamatotu.
Pirmās instances tiesa kļūdaini atteicās pieņemt atbildētājas pretprasības pieteikuma papildinājumus, tādēļ atbildētāja apelācijas kārtībā apstrīd šādu tiesas rīcību, jo likums to pieļauj.
[5.5] Nepamatots ir tiesneses secinājums, ka no apelācijas sūdzības satura nav skaidrs, kādā apjomā spriedums tiek pārsūdzēts. Apelācijas sūdzības aprakstošā daļa nesatur vārdus “pārsūdz spriedumu pilnā apmērā”, bet norādītas trīs pārsūdzamā sprieduma daļas: uzteikuma atzīšana par prettiesisku un prasītāja atjaunošana darbā; pretprasības noraidīšana; ar lietas vešanu saistīto izdevumu 3 562,50 euro piedziņa. Nav norādes, ka spriedums tiek pārsūdzēts daļā par neizmaksātās komandējuma naudas 7 190 euro piedziņu. Gluži pretēji apelācijas sūdzības lūguma daļā lūgts apturēt apelācijas tiesvedību šai daļā, norādot pamatojumu minētajam lūgumam.
[5.6] Atbildētājai nav skaidrs tiesneses arguments, atsaucoties uz Rīgas apgabaltiesas tiesneses 2022. gada 14. decembra lēmumu, norādot, ka “prasījumi” nevar būt izlemjami Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Apelācijas sūdzības lūguma daļa nesatur neizpildāmus prasījumus.
Motīvu daļa
[6] Izvērtējusi blakus sūdzības argumentus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošus materiālus, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2023. gada 21. februāra lēmums ir atceļams un jautājums nododams jaunai izskatīšanai tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi.
[6.1] Strīdos par darba līguma uzteikumu un citiem ar to saistītiem prasījumiem, kā tas ir konkrētajā gadījumā, likums nenoteic precīzu apelācijas sūdzības formu. Proti, nav ierobežojama lietas dalībnieka tiesība uz apelācijas sūdzības izskatīšanu, ja apelācijas sūdzība formāli atbilst Civilprocesa likuma prasībām.
No Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2023. gada 24. janvāra lēmuma satura izriet, ka apelācijas sūdzība atstāta bez virzības Civilprocesa likuma 416. panta pirmās daļas 4., 5., un 7. punkta prasību izpildei.
Šīs likuma normas noteic apelācijas sūdzības iesniedzēja pienākumu norādīt sūdzībā, attiecīgi: kādā apjomā spriedumu pārsūdz; kā izpaužas sprieduma nepareizība, motivējot iebildumus pret tiesas konstatētajiem faktiem, pierādījumu vērtējumu, juridisko novērtējumu vai materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu; sūdzības iesniedzēja lūgumus.
[6.2] Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka tiesneses lēmumā norādītajā termiņā – līdz 2023. gada 15. februārim – atbildētāja iesniedza apelācijas sūdzības precizējumus.
Tas nozīmē, ka uz tiesnesi gulstas pienākums pārbaudīt, vai atbildētāja, atbilstoši tiesneses 2023. gada 24. janvāra lēmumam, izpildījusi Civilprocesa likuma 416. panta pirmās daļas 4., 5., un 7. punkta nosacījumus (Civilprocesa likuma 420. panta pirmās daļas 1. punkts).
Izvērtējusi, apstrīdēto tiesneses lēmumu par atteikšanos pieņemt apelācijas sūdzību, Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē tā motīvus atbildētājas iesniegtās apelācijas sūdzības, tās precizējumu un tiesneses iepriekš norādīto trūkumu kontekstā.
Citiem vārdiem, tiesneses formāls atzinums, ka lēmumā noteiktie pienākumi nav izpildīti, ir pretrunā ar Civilprocesa likuma 230. panta ceturtajā daļā noteikto tiesneša pienākumu.
[6.3] Atsaukšanās apstrīdētajā lēmumā uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses 2022. gada 14. decembrī lēmumu un atbildētājas tiesību neizpildi apgabaltiesas tiesneses lēmuma kontekstā, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā neiztur kritiku, jo minētais apgabaltiesas tiesneses lēmums ir par tiesneša, nevis atbildētājas, pienākumu izpildi.
[6.4] Nevar piekrist tiesneses viedoklim, ka atbildētājai, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 427. pantu, ir piesakāms lūgums par sprieduma atcelšanu. Atbildētāja ir paskaidrojusi minētās tiesības piemērošanas aspektu. Turklāt, pienākums Civilprocesa likuma 427. panta kārtībā atcelt zemākas instances tiesas spriedumu pastāv, ne vien izvērtējot šādu lietas dalībnieka pieteiktu lūgumu, bet arī apelācijas instances tiesai pašai vērtējot minētās tiesību normas piemērošanas nepieciešamību.
[6.5] Tā kā netiek konstatēti apstrīdētā lēmuma motīvi tiesneses secinājumam, ka atbildētājas iesniegtā apelācijas sūdzība un tās precizējumi ir pretrunīgi, nav saprotami un neatbilst likumā noteiktajiem apelācijas sūdzības iesniedzējas pienākumiem, Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata šādu lēmumu atstāt negrozītu.
[7] Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata vērtēt atbildētājas lūgumu par apelācijas sūdzības pieņemšanu, jo atbilstoši Civilprocesa likuma 422. pantam šāda jautājuma izlemšana ir zemākas instances tiesas tiesneša kompetencē.
[8] Ievērojot iepriekš norādīto kopumā un vadoties no Civilprocesa likuma 448. panta pirmās daļas 2. punkta, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apstrīdētais tiesneses lēmums ir atceļams un jautājums nododams jaunai izskatīšanai tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi.
[9] Tā kā apstrīdētais lēmums tiek atcelts, blakus sūdzības iesniedzējai ir atmaksājama viņas samaksātā drošības nauda (Civilprocesa likuma 444.1 panta otrā daļa).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 449. panta pirmo daļu, Civillietu tiesas kolēģija
n o l ē m a
Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2023. gada 21. februāra lēmumu atcelt un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi.
Atmaksāt SIA “ADR skola”, reģistrācijas Nr. 40103990710, par blakus sūdzību samaksāto drošības naudu 70 euro, kas 2023. gada 2. martā iemaksāta Valsts kasē Tiesu administrācijas kontā Nr. LV37TREL819045808400B ar norādi: “par blakus sūdzības iesniesanas tiesa lieta Nr. C29427321”.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnese Ž. Žimante
Tiesnese I. Ošiņa
Tiesnese S. Vamža
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.
Dokumenta oriģināls atrodas Tiesu informatīvajā sistēmā.
Augstāk publicets Apgabaltiesas lēmums
===================================================================================================
Rīgas apgabaltiesa Brīvības bulvāris 34, Rīga, LV-1886 riga.apgabals.cl@tiesas.lv
civillieta Nr. C29427321
ar prasītāju Džurabeku Džumajevu (Djurabek Jumaev)
Atbildētājs: SIA ADR skola Reģ. Nr.40103990710
Lomonosova iela 4, Rīga LV-1003
Pārstāvis Boriss Klopcovs personas kods 181151-13001
xxxxxxxxx, Rīga, LV-1002
xxxx@inbox.lv
Blakus sūdzība
par 2023.gada 21. februārī Rīgas pilsētas tiesa tiesneses I. Lūciņa-Linka lēmumu par apelācijas sūdzības nepieņemšanu
(Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 pirmās daļas 4. punktam tiesas lēmums Jums ir izsniegts 3 (trešajā) dienā no to nosūtīšanas dienas)
[1] 2023. gada 21. janvārī Rīgas pilsētas tiesas tiesnese I. Lūciņa-Linka pieņēma lēmumu lietā Nr. C29427321 atteikt pieņemt Atbildētājā apelācijas sūdzību par 2022. gada 16. septembrī Rīgas pilsētas tiesa spriedumu (turpmāk arī – Sūdzība). Tiesnese ir pieņēmusi lēmumu atteikt pieņemt apelācijas sūdzību, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 229. pantu, 230. pantu, 420.pantu.
[2] Uzskatu lēmumu par nepamatotu sekojošus iemeslus dēļ.
Civilprocesa likuma 230.panta - Lēmuma forma un saturs 4. daļa noteic, ka Motīvu daļā norāda konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas vai tiesneša secinājumi un argumenti, kā arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies. Kā arī, saskaņā ar Latvijas tiesas, Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu blakus sūdzībā minēto, ka tiesas nolēmumam jābūt skaidri un nepārprotami argumentētam, lai ieinteresētā persona šo lēmumu var saprast un izpildīt. (sk. Civillietu tiesas kolēģijas 2011.gada 7.februārī lēmums lietā Nr. CA-2491-11/30, Nr. 3-10/2124). Kā arī, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk arī Tiesa) vairākkārt norada, ka Konvencijas 6. panta 1. punkts uzliek tiesām pienākumu sniegt savu lēmumu pamatojumu, proti, zemākas instances tiesai vai iestādei ir jānorāda iemesli, kas ļautu pusēm efektīvi izmantot visas esošās pārsūdzības tiesības (sk. Garsia Ruiz pret Spāniju 21/12/1999 spriedums § 26; un Helle pret Somiju 19/12/1997 spriedums §§ 59 un 60).
[2.1]Manuprāt, minētie likuma noteikumi netika ievērotās pilna apjomā un proti;
Pārsūdzēta lēmuma ir secināts, ka apelācijas sūdzības noraidīšanas pamatojumus ir:
[3.3.2] Atbildētāja atkārtoti nav izpildījusi Civilprocesa likuma 416. panta pirmās daļas 4. punkta prasības, norādot, kādā daļā spriedums tiek pārsūdzēts, savukārt apelācijas instances tiesai pieteiktie lūgumi ir savstarpēji pretrunīgi un nav izteikti skaidri un nepārprotami, norādot atbildētājai vēlamo apelācijas instances tiesas sprieduma rezolutīvo daļu.
[2.1.1] Nevar saprast tiesneses norādījumus par procesuāla normas neizpildīšanu attiecībā par “nenoradīšanu kādā daļā spriedums tiek pārsūdzēts”. Pirmkārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma komentāriem ir noteikts: Saskaņā ar 4.punkta prasībām sūdzībā jānorāda, vai spriedumu pārsūdz pilnā apjomā vai daļā, precīzi norādot, kādā daļā. Tas ir svarīgi tāpēc, ka 426.panta pirmajā daļā paredzēts, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu
pēc būtības sakarā ar sūdzību tādā apjomā, kā lūgts sūdzībā . Līdz ar to, ņemot vērā, ka sūdzības ievaddaļa ir tieši un precīzi noradīts kādas daļās spriedums ir pārsūdzēts:
“Tādēļ 2022. gada 16 Rīgas pilsētas rajona tiesas spriedumu pārsūdzams daļā par 2021.gada 23.augustā SIA “ADR skola” rīkojumu (uzteikumu) Nr. 2021/izt/2 atzīšanu par prettiesisku no tā pieņemšanas brīža un prasītāja Džurabeka Džumaeva atjaunošanas darbā no 2021.gada 11.septembra, ar uzlikto pienākumu SIA “ADR skola” - piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam atlīdzību par darba piespiedu kavējumu par laika periodu no 2021.gada 11.septembra līdz 2022.gada 28.jūlijam 11823,50 EUR apmērā.
Kā arī, minētais spriedums pārsūdzams daļā par pretprasības noraidīšanu, sakarā ar procesuālo tiesību normas pārkāpšanu, kas izpaužas atteikuma uzmanīgi izlasīt un novērtēt Pretprasības papildinājumu (pielikumā).
Kā arī, minētais spriedums pārsūdzams daļā par uzlikto pienākumu (piedzišanu) ar lietas vešanu saistītos izdevumus, proti, atlīdzināt zvērināta advokāta nepamatoti pieprasītu atlīdzību EUR 3562.50 apmērā”.
Līdz ar to, nevar būt strīda, ka pārsūdzamie sprieduma daļas ir precīzi noradītas sūdzībā, saskaņa ar Civilprocesa likuma (turpmāk arī CPL) 416.panta pirmās daļas 4.punkta noteikumiem. Bez tām, sūdzības ievaddaļas nav norādījuma par sprieduma pārsūdzēšanās “pilna apjomā”, kas pēc būtības, nozīmē, ka spriedums pasūdzams “nepilna apjomā”. Secināms, ka tiesneses īpašo neapmierinātību iespējams izraisa “sprieduma pārsūdzībās sekojošus daļās” vārdus trūkums. Šajā sakarā, tiesas praksē nostājās princips attiecībā uz procesuālā tiesību normas ievērošanu, piemēram 2008.gada 11.novembrī Rīgas Apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumā lietā Nr. CA-3678/3, 2008.g., Nr.3-10/248/08 ir secināts: “Tiesa atzīst, ka procesuālo tiesību ievērošana nedrīkst būt pašmērķis, bet tas ir radīts tam, lai personas varētu aizsargāt savas tiesības un intereses. Un tiesa atzīst, kā ir ņemama vērā arī tiesību normas jēga un mērķis”. Autoraprāt, šajā pārsūdzēta lēmumā daļā nav ievērots minētais princips, līdz ar to šajā daļā lēmumu nevar atzīt par pamatotu.
[2.1.2] Kā arī, pārsūdzēta lēmuma ir noradīts, ka apelācijas sūdzības noraidīšanas pamatojumus ir “… apelācijas instances tiesai pieteiktie lūgumi ir savstarpēji pretrunīgi un nav izteikti skaidri un nepārprotami, norādot atbildētājai vēlamo apelācijas instances tiesas sprieduma rezolutīvo daļu.” Saskaņā ar Civilprocesa likuma komentāriem: Sūdzības iesniedzējam, formulējot lūgumu (416.panta pirmās daļas 7.punkts) apelācijas sūdzībā, jāvadās no tā, ka apelācijas instances tiesa skata lietu pēc būtības, nevis pārbauda pirmās instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību. Ja pirmās instances tiesas spriedums tiek pārsūdzēts, tas nestājas spēkā, kaut arī apelācijas instances tiesa strīdu izšķirtu tieši tāpat kā pirmās instances tiesa. Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu pēc būtības, nelemj par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu vai atstāšanu negrozītu. Saskaņā ar likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem savu attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas instances tiesa izsaka sava sprieduma motīvu daļā.
Saskaņā ar likuma 432.panta otrās daļas prasībām apelācijas instances tiesas sprieduma rezolutīvai daļai precīzi jāatbilst 193.panta sestajā daļā paredzētajām prasībām.
No iepriekšminētā izriet, ka sūdzības iesniedzēja lūgumam apelācijas sūdzībā jābūt tādam, kādu sūdzības iesniedzējs vēlas sprieduma rezolutīvo daļu.
Elementārais salīdzinājums apelācijas sūdzības lūgumu daļas saturu, autoraprāt 1.punkta izteiktas lūgums:
izskatīt spriedumu daļā par 2021.gada 23.augusta SIA “ADR skola” rīkojumu (uzteikumu) atzīšanu par prettiesisku no tā pieņemšanas brīža un atjaunošanu darbā prasītāju Džurabeka Džumaeva no 2021.gada 12.septembra, kā arī par uzlikto pienākumu atlīdzināt prasītajam kompensāciju (atlīdzību) par darba piespiedu kavējumu par laika periodu no 2021.gada 11.septembra līdz 2022.gada 28.jūlijam 11823,50 EUR apmērā - pēc būtībās apelācijas instances tiesā un noraidīt prasību pilna apjomā – ir pietiekami skaidrs un nesatur pretrunīgumu ar citiem lūgumā daļā izteiktiem lūgumiem, proti, (2) par izskatīšanu pēc būtības apelācijas instances tiesā sprieduma daļu par 02.03.2022 Atbildētājā Pretprasības noraidīšanu un (5) par izskatīšanu pēc būtības apelācijas instances tiesā sprieduma daļu par piedzinu EUR 3562.50 apmērā zvērināta advokāta K. Landmesere labā – nekādā veidā nevar būt uzskatami ka “savstarpēji pretrunīgi”, jo atbildētāja pretprasības izskatīšanas jautājums nekādā veidā nav saistīts ar “2021.gada 23.augusta SIA “ADR skola” rīkojumu (uzteikumu) atzīšanu par prettiesisku, kā arī, ar jautājumu par advokāta taisnīgo atalgojumu izvērtēšanu. Saskaņā ar to, šajā daļā – lēmumu nevar atzīt par pamatotu.
Kā arī, lūguma daļā izteikti lūgumi par apelācijas tiesas vērtējumus izvirzītajiem iebildumiem sniegšanas (4. un 6.punkti), t.i. procesuālās nozīmes jautājumi nevar veidot “savstarpēju pretrunīgumu”. Visbeidzot, lūguma daļā izteiktas (3).punkts par iespējamību sprieduma daļā par komandējumā naudas piedziņu – apturēšanas, nav saistīts ar citiem apelācijas sūdzības pieteiktiem lūgumiem. Līdz ar to, tiesas lēmumā pamatojumi daļā par to, ka “apelācijas instances tiesai pieteiktie lūgumi ir savstarpēji pretrunīgi un nav izteikti skaidri un nepārprotami, norādot atbildētājai vēlamo apelācijas instances tiesas sprieduma rezolutīvo daļu.” - nevar uzskatīt par pamatotiem un pietiekami motivētiem.
[2.2] Ka atteikumu pieņemt apelācijas sūdzību tiesa norada, ka “[3.3.3] Apelācijas sūdzībā atbildētāja atsaukusies uz Civilprocesa likuma 427. panta pirmo daļu, nenorādot lūgumu par sprieduma atcelšanu un tā pamatojumu.”
Tas lēmuma pamatojums atteicas pie sūdzības lūguma daļā (2) punktu, kur ir noradīts:
“Vadoties pēc Civilprocesa likuma 426.panta otro daļu un 427.panta pirmajā daļā, ņemot vērā 2021.gada 26.oktobra Augstākās tiesas Senāta lēmuma lieta Nr. C30548120, SKC-1036/2021 4.3. – 4.5.punktos izdarītie secinājumi - izskatīt spriedumu daļā par 02.03.2022 Atbildētāja pretprasības noraidīšanu – pēc būtības apelācijas instances tiesā, atzīstot šo daļu par nepamatotu, ņemot vērā 07.05.2022 Pretprasības papildinājumā saturu, būtību un pieradīšanas nozīmi.”
Sakarā ar to, ka saskaņā ar 21.12.2022 Apgabaltiesas tiesneses lēmumu kurā ir noradīts kļūdainas ieskats par to, ka atbilstoši Civilprocesa likumam lēmums atteikt pieņemt pretprasības pieteikuma papildinājums nav pārsūdzams, bet par to ir izsakāmi iebildumi apelācijas sūdzībā. Tādējādi atbildētāja apelācijas sūdzībā ir izvirzījusi prasījumu par nepārsūdzamu lēmumu. Šajā sakarā var minēt vienīgi civilprocesa komentāros norādītais skaidrojums, par to, ka “lēmumos par pretprasības nepieņemšanu vai atstāšanu bez virzības norādāmas atsauces uz attiecīgajiem pantiem, kas reglamentē prasības celšanas kārtību” pietiekami liecina par pirmās instances tiesas kļūdu uzskatot, ka sakarā jau ir uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības un minētie apstākļi liedz lietas dalībniekiem papildināt savus prasījumus. Līdz ar to pirmās instances tiesas acīmredzami subjektīvais ieskats par atteikuma lēmuma nepārsūdzamību, izraisa kļūdaino apgabaltiesas ieskatu par pirmās instances tiesas 12.05.2022 protokollēmuma likumīgumu. Līdz ar to, ņemot vērā, tiesas sprieduma 18.1. - 18.4 . punktos minētie pamatojumu kas izmantoti Atbildētājā pretprasības noraidīšanai, formāli neizveido pamatojumus par sprieduma nepamatotību un neļauj pārsūdzēt spriedumu šajā daļā lūdzot tas atcelt. Tomēr, tieši papildus pierādījumos trūkums (neskaties uz to, ka tiesa tika pārliecināta par pretprasības iesniegtas pierādījumos pietiekamību lūdz ar ko nolemj nepiemērot Civilprocesa likuma 93.panta ceturtās daļas noteikumus, proti nepaziņoja par to trūkumu iesniedzējām) to kopsakarība ar tiesas sprieduma punkta [14.8] atzinumu par prasītajā (SIA ADR skola darbinieka) apzināti prettiesisko rīcību, kas izraisa reālās materiālais kaitējums EUR 4090.77. Minētais faktiskais kaitējums objektīvi un pietiekami pieradīts ar dokumentus kopumu, kas tika pievienotas pie prasibas pieteikuma papildinājumu, kas tika iesniegts tiesa 2022.gada 5.maijā. Līdz ar to, pretprasības likumīga un taisnīga izlemšana ir iespējama vienīgi pretprasības un pretprasības papildinājumā pievienotas pierādījumos. Līdz ar to, sūdzības lūguma daļā (2) ir izteikts formāli neatbilstošs Civilprocesa likuma 416.panta noteikumiem. Saprotams, ka no formālā (procesuālā) viedokli minētais lūgums nav saistošs apelācijas instances tiesai, jo atsauce uz tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.panta pirmās daļas prasībām un tiesības uz taisnīgo tiesu ievērošanās principu, to kopsakarība ar Civilprocesa likuma 5.panta piektās daļas noteikumiem kopsakarībā ar vispārējo tiesību principu - tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums – nav ietvertas Civilprocesa likuma 416.panta pirmās daļas 7.punkta.
Visbeidzot, sakarā ar to, ka prasītājs Djurabek Jumaev Uzbekistānā pilsonis (atrašanas vai dzīves vieta nav zināmā) un Uzbekistānas juristiem nav ziņas par tiesas praksi vai iespēju sniegt Uzbekistānas “Šariata likuma tiesā” prasibas pieteikumu no Latvijas firmas pamatoties uz Vācijas firmas rēķiniem, jo “tādas lietas nebija”. Līdz ar to, Atbildētājā prātā nepamatotais atteikums pieņemt pretprasību, pēc būtības izveido tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai liegšanu, jo Uzbekistāna nav Eiropas Padomes loceklis un neatzīst Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumus.
Lūguma daļa (2) punkts satur atsauce uz Augstākās tiesas Senāta lēmumu SKC-1036/2021. Izskatot minēta Augstākas tiesas Senāta precedentu lietu tika konstatēti pietiekami līdzīgi lietas apstākli, atbildētājā pretprasības celšanas un noraidīšanas daļā. Īpaši ņemams vērā, Senāta secinājums, ka Civilprocesa likuma 427.panta pirmajā daļā nav norādīts gadījums, ka apelācijas instances tiesa atceļ tiesas spriedumu daļā, ar kuru nav izskatīta pretprasība, pēc analoģijas piemērojami Civilprocesa likuma 427.panta pirmās daļas 5.punkta noteikumi. Likumdevējs, pieņemot Civilprocesa likuma 427.pantu, nav paredzējis un tam arī nebija jāparedz situācija, ka atsevišķā tiesvedībā izskatāms prasības pieteikums pretēji Civilprocesa likuma 136.panta noteikumiem tiek pieņemts kā pretprasība jau ierosinātā lietā un netiek izskatīts pēc būtības. Ievērojot minēto, pastāv pamats pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai daļā par pretprasības noraidīšanu un lietas nosūtīšanai šajā daļā jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Līdz ar to sūdzības autora ieskatā var būt piemērojams Senāta atzinumi, kam ir judikatūras nozīme, saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta 6. daļas noteikumiem, jo Senāta atzinums par to, ka “pirmās instances tiesas spriedumā nav norādīti motīvi, kas bijuši pretprasības noraidīšanas pamatā – nav vērtēti pretprasības argumenti, pretprasībai pievienotie pierādījumi, kā arī nav norādītas tiesību normas, tādējādi tiesa nav taisījusi spriedumu, ar kuru pretprasība izskatīta pēc būtības” - autoraprāt ir līdzīgs pirmās instances tiesas izteiktam pamatojumiem par pretprasības atstāšanas bez izskatīšanas. Tiesa acīmredzami attiecas ņemt vērā Senāta sprieduma atzinumi. Saskaņā ar tiesību principu prof. V.Bukovskis ir norādījis, ka „.likumu neaizrādīšana un pat nepareiza aizrādīšana neatņem prasītājam iespēju panākt taisnīgu tiesas aizsardzību, vēl vairāk tādēļ, ka jura novit curia - tiesai pašai jāzina likumi un jāpiemēro tie ne tikai pēc likuma burta, bet arī pēc likuma gara" (Civilprocesa mācību grāmata, Rīga, 1933., 305.lpp). Autoraprāt, minētais tiesību princips netika ievērots, līdz ar, ko šajā daļā, lēmumu nevar atzīt par pamatotu.
[2.3] Pārsūdzēta lēmuma ir secināts, ka apelācijas sūdzības noraidīšanas pamatojumus ir “[3.3.4] No apelācijas sūdzības teksta un lūgumu daļas nav skaidri un nepārprotami saprotams, kādā apjomā tiek pārsūdzēts pirmās instances tiesas spriedums, apelācijas sūdzības aprakstošā daļa nesakrīt ar apelācijas sūdzības lūgumu daļu, no lūgumu daļas nav saprotams, vai atbildētāja pārsūdz spriedumu pilnā apmērā kā norādīts apelācija sūdzības aprakstošajā daļā, tajā skaitā arī daļā, ar kuru par labu prasītājam piedzīts neizmaksātā komandējuma nauda 7190 EUR.”
[2.3.1] Tiesa atkārto apelācijas sūdzības nepieņemšanas norada pamatojumu par to, ka “nav saprotams, kādā apjomā tiek pārsūdzēts pirmās instances tiesas spriedums” - šo ieskatā nepamatotība ir noradīta šajās sūdzības 2.1.1. - 2.1.2. punktos.
[2.3.2] Tiesas ieskatā “No apelācijas sūdzības teksta un no lūgumu daļas nav saprotams, vai atbildētāja pārsūdz spriedumu pilnā apmērā kā norādīts apelācija sūdzības aprakstošajā daļā,”. Apelācijas sūdzības aprakstošajā daļā – nesatur vārdus “pārsūdz spriedumu pilnā apmērā”, kas viegli pārbaudāms ar Microsoft Words speciālo funkciju “Meklēt”. Līdz ar to šajā daļa lēmums atzīstams par nepamatotu un nemotivētu, jo skaidri nevar saprast kāda tieši veidā, vai kādas tieši sūdzības daļas “apelācijas sūdzības aprakstošā daļa nesakrīt ar apelācijas sūdzības lūgumu daļu”?
[2.3.3] Tiesas ieskatā no apelācijas sūdzībās teksta nav saprotams, vai atbildētāja pārsūdz spriedumu, tajā skaitā arī daļā, ar kuru par labu prasītājam piedzīts neizmaksātā komandējuma nauda 7190 EUR.” Pretēji lēmuma apgalvojumiem, Apelācijas sūdzības aprakstošajā daļā – nesatur vārdus “pārsūdz spriedumu pilnā apmērā” – bet konkrēti ir norādīti trīs pārsūdzamas sprieduma daļas:
- par SIA “ADR skola” rīkojumu (uzteikumu) Nr. 2021/izt/2 atzīšanu par prettiesisku no tā pieņemšanas brīža un prasītāja Džurabeka Džumaeva atjaunošanas darbā;
- par pretprasības noraidīšanu, sakarā ar procesuālo tiesību normas pārkāpšanu;
- par uzlikto pienākumu (piedzišanu) ar lietas vešanu saistītos izdevumus, proti, atlīdzināt zvērināta advokāta nepamatoti pieprasītu atlīdzību EUR 3562.50 apmērā.
Līdz ar to, ne sprieduma aprakstošajā daļā ne sprieduma līguma daļā nav norādījuma par sprieduma pārsūdzību daļā ar kuru noteikt piedzīt no Atbildētājā neizmaksātā komandējuma nauda. Pretēji tam apelācijās sūdzības lūgumā daļas (3) izteikts lūgums “apturēt apelācijas tiesvedību par spriedumu daļā par neizmaksāto komandējuma naudu EUR 7190 apmērā piedziņu.” Apelācijas lūguma daļā ir noradīts pamatojums minētām lūgumam par apelācijas tiesvedības apturēšanās iespējas, proti, 2021.gada 26.oktobra Augstākās tiesas Senāta lēmuma lieta Nr. C30548120, SKC-1036/2021 4.3. – 4.5.punktos, kurā ir secināts: [4.5] ar Civilprocesa likuma 214.panta 5.punktu lietā apturama apelācijas tiesvedība sakarā ar SIA „Nosaukums” apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu daļā, ar kuru apmierināta [pers. A] prasība, līdz laikam, kad stāsies likumīgā spēkā vai saskaņā ar apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesai tiks nosūtīts izskatīšanai pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru izskatīta SIA „Nosaukums” pretprasība.
Līdz ar to lēmuma pamatojumu šajā daļā nevar uzskatīt par pamatotu.
[2.4] Tiesa lēmuma par apelācijas sūdzības nepieņemšanas norada pamatojumu par to, ka “[3.3.5] Apelācijas sūdzības lūgumu daļā norādītie prasījumi nav noformulēti precīzi un atbilstoši likumam, lai apelācijas instances tiesa varētu izspriest strīdu, vadoties no apelācijas sūdzības nepārprotamām robežām, proti, apelācijas sūdzībā nav konkrēti norādīts, kādu tiesas nolēmumu sūdzības iesniedzēja vēlas norādītu sprieduma rezolutīvajā daļā.”
Šis tiesas ieskats nevar atzīt par objektīvo un apelācijās sūdzības saturam atbilstošiem, proti:
- Lūguma daļā (1) punkta noradīts lūgums: izskatīt spriedumu daļā par 2021.gada 23.augusta SIA “ADR skola” rīkojumu (uzteikumu) atzīšanu par prettiesisku - pēc būtībās apelācijas instances tiesā un noraidīt prasību pilna apjomā.
- Lūguma daļā (2) punkta noradīts lūgums: izskatīt spriedumu daļā par 02.03.2022 Atbildētāja pretprasības noraidīšanu – pēc būtības apelācijas instances tiesā, atzīstot šo daļu par nepamatotu, ņemot vērā 07.05.2022 Pretprasības papildinājumā saturu, būtību un pieradīšanas nozīmi.
- Lūguma daļā (3) punkta noradīts lūgums: vadoties pēc Civilprocesa likuma 214.panta piektā daļas noteikumiem un 136.panta trešās daļas 2.punkta noteikumiem punktu un ņemot vērā, ka nepieņemtas pretprasības apmierināšana pilnīgi izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu - apturēt apelācijas tiesvedību par spriedumu daļā par neizmaksāto komandējuma naudu EUR 7190 apmērā piedziņu.
- Lūguma daļā (4) punkta noradīts lūgums: - sniedzot apelācijas tiesas vērtējumu izvirzītajiem iebildumiem…
- Lūguma daļā (5) punkta noradīts lūgums: izskatīt tiesas sprieduma pamatotību par piedzinu EUR 3562.50 apmērā zvērināta advokāta K. Landmesere labā - pēc būtībās apelācijas instances tiesā un noraidīt prasību nepamatota apmēra daļās.
- Lūguma daļā (6) punkta noradīts lūgums: sniedzot apelācijas tiesas vērtējumu izvirzītajiem iebildumiem par atteikuma pieņemt 07.05.2022 Pretprasības papildinājumu.
Līdz ar to lēmuma pamatojumu šajā daļā nevar uzskatīt par pamatotu un lietas esošo apelācijas sūdzības saturu atbilstošu.
[2.5] Tiesa lēmuma par apelācijas sūdzības nepieņemšanas norada pamatojumu par to, ka [3.3.6] secināms, ka atbildētāja apelācijas sūdzībā atkārtoti izvirzījusi prasījumus, kuri atbilstoši Rīgas apgabaltiesas tiesneses 2022. gada 14. decembra lēmumā norādītajam nav izlemjami Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Vispār nav saprotams kādi konkrēti “prasījumi” nevar būt izlemjami Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Rīgas apgabaltiesas tiesneses 2022. gada 14. decembra lēmumā ir noradīts par to, ka:
- atbildētāja apelācijas sūdzībā ir izvirzījusi prasījumus, kuri nav izlemjami Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, jo tiesa nevērtē un nesniedz atzinumus lietā par atsevišķiem pierādījumiem vai kādu pušu vai pārstāvju darbībām, bet izšķir pušu strīdus atbilstoši izvirzītajiem prasījumiem;
Šajā gadījumā apelācijas sūdzības lūguma daļā nesatur neizpildāmās prasījumus par atzinumus sniegšanu par lietā par atsevišķiem pierādījumiem.
- apelācijas instance tiesa nevar atcelt spriedumu daļā par atteikumu pieņemt pretprasības papildinājumus un aizliegumu pārsūdzēt lēmumu un nosūtīt lietu izskatīšanai pirmās instances tiesā, jo atbilstoši Civilprocesa likumam iebildumi par lēmumu izsakāmi apelācijas sūdzībā; atbildētāja apelācijas sūdzībā ir izvirzījusi prasījumu par nepārsūdzamu lēmumu
Šajā gadījumā apelācijas sūdzības lūguma daļā nesatur neizpildāmās prasījumus par nepārsuzdamas pirmās instances tiesas lēmumu atcelšanu, kā arī, par spriedumu daļā par atteikumu pieņemt pretprasības papildinājumus atcelšanu.
Līdz ar to lēmuma pamatojumu šajā daļā nevar uzskatīt par pamatotu un lietas esošo apelācijas sūdzības saturu atbilstošu.
Visbeidzot , var pamatoti secināt ka pārsūdzētais lēmums izdots pārkāpjot Civilprocesa likuma 230.panta ceturtās daļas noteikumus, proti, tiesas secinājumi un argumenti nav pamatoti ar apelācijās sūdzībās saturu, vēl jo vairāk dažādie tiesneses secinājumi ir pretrunīgi apelācijas sūdzībās izteiktiem lūgumiem un satura būtībai. Kā arī, tiesas lēmums nevar būt atzīstams par skaidri un nepārprotami argumentētam.
Saskaņa ar iepriekšminēto un vadoties pēc Civilprocesa likuma 441. – 443.pantas un 448.panta pirmās daļas trešā punkta noteikumiem
Lūdzu:
1. atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses I. Lūciņa-Linka lēmumu uz ar savu lēmumu izlemt jautājumu par apelācijas sūdzības pieņemšanu pēc būtības.
Pielikumā:
1. kredītiestādēs “xxxx ” 2023.gada 2.martā Maksājuma uzdevums par drošības naudas par blakus sūdzības iesniegšanas tiesa lietā Nr. C29427321 apmaksas (dokuments pārrakstīts ar drošu elektronisko parakstu);
2. Blakus sūdzības otrais eksemplārs nosūtīšanai prasītajam edoc formātā.
SIA ADR skola pilnvarotais pārstāvis Boriss Klopcovs