Lieta Nr. 1A/22/2297

LĒMUMS

par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību

Rīgā 2022. gada 10. novembrī

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Guntars Kveska, tiesnesis Guntars Stūris un tiesnese Iveta Vīgante saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 245. panta sesto daļu (turpmāk – AAL) nolēma atteikt ierosināt apelācijas tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā saistībā ar L. K. un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – iestādes) pilnvarotā pārstāvja Andra Ozola sūdzībām par Rīgas rajona tiesas 2022. gada 27. jūlija spriedumu, jo nepastāv neviens no AAL 244. pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Krimināllietu tiesas kolēģija, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti atcēlusi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2022. gada 17. janvāra lēmumu Nr.15550012888621-8 un izbeigusi administratīvā pārkāpuma lietu, līdz ar ko iestādes un L. K. iesniegtās sūdzības ir noraidāmas.

Pārbaudot lietā esošos pierādījumus un izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas secinājums par to, ka pastāv saprātīgas šaubas par  vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, ir pamatots.

Krimināllietu tiesas kolēģija norāda, ka Ceļu satiksmes likuma 19. panta trešās daļas prasības ir ar daudz vispārīgāku raksturu attiecībā Ceļu satiksmes noteikumu 57. punkta  un 75. punkta prasībām, jo tieši šo noteikumu punktu prasību iztulkošana konkrētās ceļu satiksmes situācijas kontekstā nosaka to, vai A.S. ir izdarījis administratīvo pārkāpumu.

No videoieraksta redzams, ka A.S. vadītais transportlīdzeklis braucot pa Tvaika ielu pie krustojuma ar Ganību dambi piebrauc pirmais. A.S., ņemot vērā viņa vadītā transportlīdzekļa gabarītus, bija pieļaujams atkāpties no prasības pagrieziena manevra veikšanai ieņemt attiecīgo malējo stāvokli braukšanas joslā.

Krimināllietu tiesas kolēģija uzskata, ka nav nekāda pamata atzīt, ka šajā brīdī A.S. nebija ieslēdzis labā pagrieziena gaismas virzienrādītāju. Videoierakstā degošs virzienrādītājs ir redzams no pirmā brīža, kad ir redzama transportlīdzekļa Volvo FH 12 aizmugurējā daļa.

Turpmākais video ieraksts ļauj izdarīt secinājumus par divu citu transportlīdzekļu, kuri faktiski vienlaikus piebrauc pie krustojuma, vadītāju izpratni par situāciju ceļu satiksmē, kas bija izveidojusies, A.S. transportlīdzeklim stāvot krustojumā. L. K. vadītais Subaru Forester, izmantojot izveidojušos situāciju, ka starp kravas automobili Volvo FH 12 un brauktuves malu ir atstāts pietiekams brauktuves platums, iebrauc tajā. Savukārt BMW X5 automobiļa vadītājs, saprotot, ka palielinātu gabarītu transportlīdzeklis ir apstādināts šādā stāvokli, jo veiks pagriezienu pa labi, piebrauc Volvo FH 12 no kreisās puses, nevis apstājas tam aizmugurē. Transportlīdzekļa BMW X5 vadītāja rīcību var izskaidrot arī ar to, ka viņš šajā brīdī redzēja Volvo FH 12 ieslēgto gaismas virzienrādītāju. Bez tam no videoieraksta ir redzams, ka BMW X5 stāvoklis savā braukšanas joslā ir atbilstošs, jo citi transportlīdzekļi brīvi nogriežas no Ganību dambja uz Tvaika ielu.

Iestādes iesniegtajā apelācijas sūdzībā tiek atzīts, ka kravas automobiļa sastāva pagrieziena īpatnību dēļ manevra laikā, puspiekabes aizmugurējā daļa virzās pa citu trajektoriju. Tieši šī iemesla dēļ transportlīdzekļa Subaru Forester vadītājai bija jāsaprot, kāpēc kravas automobilis pilnībā nav ieņēmis malējo stāvokli un  jārīkojas tā, lai Volvo FH 12 varētu veikt manevru bez traucējumiem.  

A.S. nav saucams pie administratīvās atbildības pēc Ceļu satiksmes likuma 53. panta divpadsmitās daļas.

Krimināllietu tiesas kolēģija nekonstatē, ka pirmās instances tiesa būtu nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normas vai pārkāpusi administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu reglamentējošās Administratīvās atbildības likumā noteiktās procesuālās tiesību normas, līdz ar to atzīst, ka nav pamata ierosināt apelācijas tiesvedību.

Lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnesis G.Kveska

Tiesnesis G.Stūris

Tiesnese I.Vīgante

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

Dokumenta oriģināls atrodas Tiesu informatīvajā sistēmā.